— Bezmaksas pārdomas

Viena no patērētāju kultūras raksturīgām iezīmēm ir bezmaksas prece vai pakalpojums, kas liek kļūt divtik alkatīgam un ņemt, īpaši nedomājot par nepieciešamību, kvalitāti vai atbilstību interesēm. Bezmaksas katalogi, pastkartes, avīzes, īsziņas, bezmaksas kredīts. Nereti bezmaksas piedāvājumu klāstā ietilpst arī kultūras prece vai pasākums, dāsni piedāvājot mūziku, izstādi, filmu programmu, lekciju vai lasījumu kā degustācijas kumosiņus, ko garāmejot paņemt no paplātes.

17. maija sestdienā Latvijā tika aizvadīta muzeju nakts. Neskatoties uz to, ka dažu muzeju pastāvīgo ekspozīciju joprojām iespējams aplūkot par brīvu mēneša pēdējās sestdienās, tieši muzeju nakts ir vienīgā reize gadā, kad pie to durvīm veidojas rindas. Šādu masveida pieplūdumu vienā reizē nepiedzīvoja pat Kristiāna Boltanska Sirdspuksti vai jebkura cita izstāde, kas to būtu pelnījusi. Šķiet, viens no iemesliem, kāpēc tūkstošiem apmeklētāju ir ar mieru stāvēt rindā ielas garumā, ir pasākuma augošā popularitāte.

Parādību, kad cilvēku uzmanību piesaista pats pūlis, kas virzās uz notikumu centru, Žans Bodrijārs vienā no savām esejām dēvē par Bobūra efektu (Bobūra – Francijas modernās mākslas centrs, pazīstams arī kā Pompidū). Kultūras piesaiste automātiskam masu pieaugumam, viņaprāt, ir tipisks mārketinga triks. „Muzeju nakti apmeklējuši 228 242 cilvēki,” nākošā rītā lepni vēstīja Latvijas ziņu portāli. Ik gadu lasot rakstus, kuros akcentēta augošā statistika, rodas iespaids, ka pasākuma patiesais nolūks ir sausa muzeju reitingu celšana, nevis iedzīvotāju ieinteresēšana kultūras procesos. Lai nudien piesaistītu cilvēku uzmanību kultūrai, nevis tikai pašai muzeju nakts psihozei, būtu jānodrošina regulāra kvalitatīvu, vērtīgu un interesantu pasākumu pieejamība, turklāt ne tikai Rīgas, bet arī citu pilsētu muzejos un kultūras iestādēs. Būtu patīkami, ja dzīvīgums un saviesīgā rosība darbadienu vakaros un nedēļas nogalēs muzejos kļūtu par ikdienišķu parādību.