Mazā Alma rāvā bradā

 

Ļevs Rubinšteins (Лeв Семёнович Рубинштейн, 1947) ir mūsdienu krievu dzejnieks konceptuālists, pazīstams ar saviem “objektīvajiem” dzejoļiem, kas veidoti no nelieliem fragmentiem, ikdienišķu sarunu atlūzām un plaši zināmiem citātiem. Aktīvs sabiedrisks darbinieks un publicists, kas Krievijā aizstāv demokrātiskas sabiedrības vērtības. Vairākkārt viesojies Latvijā, pēdējoreiz 2013. gada beigās, viņa darbu atdzejojumi publicēti Latvju Tekstos un Satori.

                                                                                                                                                                                                                                                      Atdzejotājs

 

Mazā Alma rāvā bradā

 

1. Mazā Alma rāvā bradā.

2. Tētis nopirka televizoru.

3. Pūta vējš.

4. Zojai iedzēla lapsene.

5. Saša Smirnovs salauza kāju.

6. Borja Ņikitins pārsita galvu ar akmeni.

7. Sākās lietus.

8. Brālis ķircināja brāli.

9. Piens pārskrēja pāri.

10. Pirmais vārds bija vārds “ceļgals”.

11. Jura Stepanovs uztaisīja būdu.

12. Jūlija Mihailovna bija barga.

13. Vova Avdejevs kāvās.

14. Taņa Čirkova – muļķe.

15. Gaļas Fominas precinieks – vienrocis.

16. Sergejam Aleksandrovičam ievilka telefonu.

17. Invalīds sadega mašīnā.

18. Mēs gājām uz mežu.

19. Vecmāmiņai bija vēzis.

20. Vecmāmiņa nomira miegā.

21. Es vecmāmiņu bieži redzēju miegā.

22. Es ļoti baidījos nomirt miegā.

23. Igors Dudkins bija līdzīgs gruzīnam.

24. Sergejs Aleksandrovičs jokoja ar tēti.

25. Pie Sorokiniem bija plūmes, bet bija arī Bobis.

26. Bērni klajumā spēlēja volejbolu.

27. Gļebs Višinskis atnesa peli.

28. Volodja Vološenko meloja.

29. Jeļena Ilarionovna zināja Sašu Čorniju.

30. Atkal jau mums mazinājās spriegums.

31. Kino rādīja interesantu kinofilmu.

32. Brālis nopirka atskaņotāju.

33. Tētis skaļi kliedza.

34. Reksis žvadzināja ķēdi.

35. Sašam Smirnovam skauda, kādas man markas.

36. Viņš mācēja kustināt ausis.

37. Es arī vēlāk iemācījos.

38. Poļina Mironova teica, ka viņas Borjka ir stulbenis.

39. Klaudijas Jefimovnas vīru sauca Mihails Borisovičs.

40. Raisa Saveļjeva strādāja četrdesmitajā gastronomā par ekonomisti.

41. Jurka Viņņikovs bija viņas dēls.

42. Ksenija Aleksejevna bija pavisam vienkārša, bet ļoti jauka sieviete.

43. Māja, kur dzīvoja Pavļiks un Rita Aronovi, bija kaimiņos.

44. Taņa Čirkova, starp citu, arī dzīvoja tajā mājā.

45. Rajkas Gusevas vīra vārdu es diemžēl neatceros.

46. Pūta vējš.

47. Brālis stāstīja, ko mamma un tētis dara blakus istabā.

48. Auga arī skābenes, redīsi un puravi.

49. Slavam Novožilovam bija rēta no drāšu nūjas.

50. Sākās lietus.

51. Es baidījos no Taņas Beļeckas lelles.

52. Juras Stepanova tēvam nebija zobu, māte resna, bet māsa – pamuļķe.

53. Māsu sauca Juļa.

54. Man nebija māsas, bet bija brālis.

55. Brālis teica, ka šodien nomira Staļins.

56. Brālis man iesita, jo es smējos un vaibstījos.

57. Tētis atmeta smēķēšanu.

58. Mēs sapņojām, kaut ātrāk būtu karš.

59. Mēs mīlējām ķīniešus.

60. Man neļāva iet pāri ceļam.

61. Vienreiz es gandrīz saindējos ar tvana gāzi.

62. Gaļa Fomina mācījās pedagoģiskajā institūtā. Kad es viņai vienreiz paprasīju, kāpēc līst lietus, viņa sāka skaidrojumu šādi: “Mūsu zemē ir daudz jūru un upju…” Tālāk es nesapratu un neatceros.

63. Sašam Smirnovam bija paradums pirst telpās.

64. Dzirdēt nevarēja, bet smirdēja drausmīgi.

65. Viņš neatzinās, ka tas bija viņš.

66. Es mācījos braukt ar velosipēdu.

67. Man bija kauns par to, kā mani sauc.

68. Vienreiz es ieraudzīju tik milzīgu kāpuru, ka nevaru viņu aizmirst vēl tagad.

69. Man palika nelabi un parāva uz korķi.

70. Vienreiz es nepieklauvējis iegāju Gaļas Fominas istabā un pirmoreiz ieraudzīju.

71. Vienreiz, drausmīgas priekšnojautas dzīts, ātri ieskrēju.

72. Ieradās, bet ar lielu nokavēšanos.

73. Visu nakti plosījās vējš, bija arī negaiss.

74. Bija drausmīgi laika apstākļi, viss mainījās un plūda.

75. Aiz stūra uzpūta vējš, atnesa aukstumu un skumjas.

76. Dārdēja pērkons, laiks vilkās lēni, krūtīs virmoja satraukums.

77. Caur tumsu plaiksnījās un svilpa, pa jumtu krusa dauzīja.

78. Dreb šūpodamās staltās egles, melns mākonis virs lieveņa.

79. No paša sākuma viss sākās, bet beigu beigās izbeidzās.

80. Man pāri viss kā agrāk bija, zem manis zeme trīcēja.

81. Uz riņķi griezās, krita, plūda un aizlocījās tālumā.

82. Tajā dienā viss bija kā parasti.

83. Es piecēlos, apģērbos…

 

1987

 

No krievu valodas atdzejojis Kārlis Vērdiņš 

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri