punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Visu zemju deridieši savienojas Ņujorkā

Igors Gubenko

05/06/2014

 

Ja es mācētu stingrāk pieturēties pie žanra kanoniem, šo blogu noteikti būtu sarakstījis uz neskaitāmām pastkartēm, dažas no kurām tā arī nesasniegtu savus adresātus. Šādas ekstravagances vienīgais attaisnojums, protams, būtu vēlme izrādīt cieņu franču domātājam Žakam Deridā (1930–2004), iedvesmojoties no viņa darba Pastkarte un sekojot principam, ka (neveikla) atdarināšana ir visneviltotākā atzinība. Tiesa, skatīt Deridā veikumu atsevišķa žanra terminos jau nozīmētu novērtēt to par zemu.

Ceturtā Deridā šodien konference, kas no 28. līdz 31. maijam norisinājās Fordhamas Universitātē Ņujorkā, spilgti apliecināja, ka Deridā ir veselas domāšanas tradīcijas aizsācējs, kura krietni pārsniedz jebkādus žanriskus ietvarus. Konference pulcēja ap 200 dalībniekiem no dažādām pasaules malām un studiju jomām, kuri uz četrām dienām sanāca kopā Manhetenas „betona džungļos”, lai pārrunātu Deridā mantojuma izredzes desmit gadus pēc dekonstrukcijas autora nāves.

Valerio Adamī. Žaks Deridā (2004)

Valerio Adamī. Žaks Deridā (2004)

Pārrunāt mantojumu (négocier l’héritage) ir noturīga pašrefleksīvas mantošanas figūra, ko Deridā attiecinājis arī uz paša attiecībām ar tradīciju. Precīzāk: ar tradīcijām, jo viņam saistošas bija vismaz divas – filosofijas tradīcija, kura kopš pašiem dekonstrukcijas pirmsākumiem kļuva par tās privileģēto objektu, un literatūras tradīcija, ko Deridā cita starpā atzina par fundamentālu demokrātisko institūciju, saistot to ar „tiesībām pateikt visu” (Kaislības: aplinkus ziedojums).

Filosofi un literāti, kā arī vēstures, kultūras, mediju, skatuves mākslas un citu nozaru pētnieki plaši un daudzveidīgi aktualizēja Deridā tekstos fiksēto dekonstrukcijas pieredzi. Demokrātija un suverenitāte, cilvēku un dzīvnieku attiecības, nāvessoda problemātika, psihoanalīzes nozīme dekonstrukcijai, ne/tulkojamības jautājumi, literatūras ētika – šī ir tikai daļa no tēmām, kas tika apspriestas konferences daudzajos paneļos. Par nožēlu, tie bieži notika paralēli, liekot dažam labam dalībniekam sevišķi asi apzināties cilvēciskās eksistences galīgumu un tā determinētu nespēju sekot līdzi visām diskusijām reizē. 

Tas, ka lielākā Deridā veltītā konference šogad notikusi tieši ASV, ir visai likumsakarīgi: nevienā citā zemē, ieskaitot Franciju, dekonstrukcija nekad nav sasniegusi tik milzīgu popularitāti un ieguvusi gluži household name statusu. Turklāt visatvērtākie pret Deridā dekonstrukciju, kā arī pret citām „franču teorijas” veltēm bijuši nevis filosofijas, bet literatūras departamenti.

Arī Deridā bijis ļoti atvērts ASV, kur vairāki viņa darbu tulkojumi iznāca krietni pirms franču oriģināliem, kur viņš katru gadu lasīja lekcijas un uzstājās konferencēs, kā arī novēlēja Kalifornijas Universitātei Irvinē nozīmīgu daļu sava arhīva. Vienubrīd viņš pat apsvēra provokatīvu dekonstrukcijas iespējamo definīciju „dekonstrukcija – tā ir Amerika” (Atmiņas. Polam de Manam). Tiesa, Deridā bija visai kritisks pret ASV kā pasaules supervaras politiski ekonomisko hegemoniju, veltot tai asus pārspriedumus savos vēlīnajos darbos (Marksa rēgi, Atkritēji u. c.).

Jāsaka, ka arī Ņujorka, kuras izvēli par konferences norises vietu gan pārsvarā diktēja institucionāli apsvērumi, izrādījusies izcili piemērota pasaules deridiešu satikšanās vieta. Par spīti visiem tiesiskajiem ierobežojumiem un „viesmīlības nosacītajiem likumiem” (Par viesmīlību), šī pilsēta gadsimtu garumā bijusi viesmīlīga pret citādību, par kuras daudzveidīgo klātbūtni stingri ģeometriski strukturētajā telpā neizbēgami pārliecinās katrs Lielā ābola viesis. Es pat riskētu apgalvot, ka šī leģendārā vieta, kuras nereducējamā daudzveidība liedz iespēju piedēvēt tai kādu stabilu identitāti, pati ir ierauta nebeidzamā dekonstrukcijā. Dekonstrukcijā, kas vienmēr jau norisinās pirms ierodas kāds dekonstrukcionists, kurš sāk to apzināti praktizēt: pirms Žaks Deridā apmaldās vietējā metro savienojumos, par ko viņš aizrautīgi stāsta kādā savā pastkartē. Ar mīlestību no Ņujorkas.

Dalies ar šo rakstu