punctum

Literatūra un kultūra

Mūžībā aizgājusi filosofe Elga Freiberga

Igors Gubenko

25/08/2014

 

„Dāvana, ko saņemam bez nopelniem un nosacījumiem, ir laiks, kuru kāds ir izvēlējies pavadīt ar mums kopā. Šī laika vērtība ir nesamērojami liela ar tā īso klātbūtnes mirkli, un lai arī filozofi tiecas iepazīt laika dabu un tvert tā ilgšanu, zaudētā laika mācība ir jāsaņiem arī viņiem.”

Sēru vēsts, kas šodien satrieca Latvijas filosofu kopienu, piešķir citādu skanējumu šiem Elgas Freibergas pirms dažiem gadiem teiktajiem vārdiem: tagad saņemt zaudētā laika mācību mums visiem liek viņas pašas aiziešana.

Elgas Freibergas plašajā un daudzveidīgajā interešu lokā ietilpa estētika, semiotika, psihoanalīze, postmodernisms, mūsdienu franču filosofija, filosofiskā antropoloģija, feminisma filosofija un Latvijas ideju vēsture. Pētot šīs tēmas, viņa sniedza bagātīgu ieguldījumu Latvijas filosofiskās vides kopšanā, sākot jau ar 1980. gadu beigām, kad Latvijas filosofiem bija intensīvi jāaizpilda sabrukušās padomju ideoloģijas atstātais ideju vakuums.

Freibergas pētījumi apkopoti grāmatā Mūsdienu estētikas skices (Zvaigzne ABC, 2000), kā arī vairākos Latvijā un ārzemēs publicētajos tekstos. Nepabeigts palicis apjomīgs kopā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta kolēģiem gatavotais pētījums par latviešu filosofu Paulu Jureviču (1891–1981).

LU Vēstures un filozofijas fakultātē Freiberga vairāku gadu garumā lasīja kursus 20. gadsimta filosofijas vēsturē, semiotikā, Žaka Lakāna psihoanalīzē, stukturālisma un poststrukturālisma filosofijā, tādējādi veidojot vairāku jaunu filosofu (tostarp arī divu šī žurnāla redaktoru) izpratni par mūsdienu filosofiju. Freibergas vadībā tapuši vairāki bakalaura un maģistra darbi, kā arī divi promocijas darbi – Ievas Lapinskas (1974–2010) disertācija par citādības problemātiku Emanuēla Levina un Lisas Irigarajas tekstos un Andreja Baloža disertācija par laika un atmiņas attiecībām Anrī Bergsona filosofijā.

Elga Freiberga bija atvērta mūsu žurnāla idejām un labprāt piekrita rakstīt par Stefana Malarmē un Zigmunda Freida darbiem, taču tam nebija lemts īstenoties…

Šajā skumju brīdī Punctum dalās sērās ar visiem, kurus, tāpat kā mūs, negaidīti un sāpīgi skārusi ievērojamās latviešu filosofes aiziešana, – ar viņas tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, studentiem un citiem.

Dalies ar šo rakstu