Meteorīti, melnie caurumi, kosmoss

 

vekšina

Foto: no personiskā arhīva

Anastasija Vekšina. Dzimusi 1985. gadā Maskavā. Absolvējusi Krievijas Valsts Humanitāro universitāti (РГГУ). Filoloģe. Kopš 2007. gada Tartu Universitātes, vēlāk Gdaņskas Universitātes doktorante. Publicējusies almanahos un krājumos (Так начинают жить стихом, 2001; Братская колыбель, 2004; Авторник, 2004; Илья, 2005, 2006; День открытых окон, 2007 u. c.). Literatūras balvas Iļja fināliste. Iekļauta Balvas Debija īslistē (2008). 2009. gadā iznācis pirmais dzejas krājums. Viesojusies festivālā Dzejnieka asinis, kam speciāli tapuši atdzejojumi.

 

***

ideāla ģimene, māja, meitenīte un puika.
kopā divdesmit piecus gadus, no bāra pārnāk, sadevušies rokās.
vistas, zemeņu džems, bērni izauga un aizgāja uz ballīti.
rīt Jaunais gads, aiz loga plus piecpadsmit, gaiss smaržo.
kā jūs iepazināties, jautāju.
redziet, viņa bilst, atbraucu, iekārtojos darbā,
nokārtoju eksāmenu – un iepazinos ar Hansu.

ir nakts, un mēs braucam uz lidostu pāri laukam.
visapkārt viss melns, virs melnuma apmēram divdesmit lidmašīnas
paceļas, nolaižas un it kā vienkārši apļo.
jā, viņa bilst, to, kas izlido 00.30 uz Maskavu es atceros.
bieži gadās atņemt večiem pudeles.
viņi kādu pasauc, paiet maliņā, un divatā dzer –
iedomājies, divatā vienā rāvienā iztukšo visu pudeli.
tad atgriežas un saka – kā ir, vai tagad esat apmierināta?
nesaprotu, kāpēc man jābūt apmierinātai.

ir nakts, un mēs braucam uz lidostu pāri laukam.
tas ir melns lauks, un virs tā riņķo komētas,
riņķo nakts trolejbusi vai vēl kaut kas.
viņa bilst, tu man uzraksti īsziņu,
uzraksti, tiklīdz piezemēsies, un tieši tagad es piezemējos.
te ir mīnus piecpadsmit nakts Jaunais gads būs tikai rīt.
maršruta taksometrā iesnaudies vecis, apģērbies kā zemledus makšķernieks.
un es domāju, tā, pavisam maz man vajag,
tikai jāiekārtojas darbā, jānoliek eksāmens un tad jau –
ideāla ģimene, māja, meitenīte un puika,
meteorīti, melnie caurumi, kosmoss.

 

***

Vadītāji Tadeušs un Zenons
jūs sveicina autobusā no Latvijas uz Lietuvu.
Pa logu jūs varēsiet apskatīt,
kā pa uzartu tīrumu cilpo lapsa,
un pūce gluži kā radars nosaka ātrumu,
kā pamāj ar spārnu dzērves un ērglis
lielās, kā jāķer un jāaprij pele.
Ja visi šeit pieminētie zvēri
šodien negribēs pabāzt degunu laukā,
varbūt jums laimēsies šosejas malā
ieraudzīt kailu ģeodēzistu.
Viņš ir labi iededzis, muskuļains,
apakškrekliņš uz galvas kā turbāns.
Naktīs viņš piestrādā klubā,
un iedegums tur ir augstā vērtē.
Ja arī ģeodēzists šodien nolēmis gulšņāt,
tad apskatiet pazaudētu dūraini,
kas vienkārši putekļos vārtās.
Sveiciens tiem, kas šīs vietas dēvē par mājām.
Novēlam laimīgu ceļu.
Erceņģeļi
Tadeušs un Zenons.

 

***

Daudz sēžu un skatos vai klausos radio paradīze
Apaļi logi ir labi vienmēr lietus vai sniegs
Redzu, piemēram, apkopēja nāk un ienāk pie manis
Redzu, piemēram, zvirbuļi lido netālu nosēžas tie

Radio paradīze sveicina jūs tīkama vīrieša balss
Fotogrāfijā viņi ir kopā bet viņa runā tik maz
Iespējams arī nemaz vai arī pie mums kad ir nakts
Vai agros rītos kad ostā kuģi tikai vēl ienākt sāk

Visi kas bibliotēkās jūrā gūstā visi kam smagi
Ieslēdziet radio klausieties cik noslēpumaini dzied
Radio paradīze tie ir mūžīgi siltuma stari
Mūžīgu mājību sola radio paradīze

Ostā ienāk prāmji dzeltena gaisma ļaudis uz klāja stāv
Ļaužu vaigos gaisma tik maiga vasara diena svīst
Radio paradīze bezmaksas radio visiem sveicienus māj
Radioparadise.com lūdzas par mani ikrīt

 

No krievu valodas atdzejojis Edvīns Raups

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri