Atnāca gaisma noskūpstīt tumsu

 

sdobnovs_aleksejs_muraško

 Foto: Aleksejs Muraško

Sergejs Sdobnovs – dzejnieks, dzimis Ivanovā. Publikācijas žurnālos Воздух, Волга, portālos TextOnly, Двоеточие, Полутона utt., dzejas festivālu dalībnieks Maskavā, Pēterburgā, Kaļiņingradā, Ņižnij Novgorodā un citviet. Iekļuvis prēmijas Дебют long-listā (2011, 2012). Dzīvo Maskavā, kur strādā kā kulturologs un žurnālists. Šogad iznāca Sdobnova pirmais dzejoļu krājums Baltā sirds (Белое сердце). Viesojies festivālā Dzejnieka asinis, kam speciāli tapuši atdzejojumi.

 

***

dzīve pie ārsta nes
neko vairs negribu es
citiem izgaismo krūtis
soļi naidniekus gaismā ved
karalis muti ver un tauta jau tek
roka ir lādiņš bet mērķa nav
galvā karuselis no kauliem man –
biļete pagaidīs gan jau
aiz viena vaiga ir meli aiz otra ja kas
kopā viss savijas
uz plosta atmiņu nolicis gans
pēc ūdens tam jādodas

 

***

vieta melo laiks melo ēna ātri mirst
atnāca gaisma noskūpstīt tumsu un nespēja mājās vairs tikt
asarai sejas paliekas izdevās pietaupīt
un aiz sasistā vaiga nolēma gulēt to likt
zvaigzni aiz sevis aizverot

2.

kādēļ austrumi cieta lai rietumi veseli būtu
vilkam ir robežas savas bet caram robežas izplūst
austrumi sajuka prātā man adīt pirkstiņus tīk
uz tilta kas uzcelts kurš slēdzeni aizdarīs?

3.

ēna izlemj kas gaismu lies
pieredze atrod kur beidzas tā
kaķi izdzen uz tilta lai
zivis drošā nāvē tas pavada
atvērt lapaspusi ar plaukstu par kuru ne jausmas nav
un tik drīzi nepārnākt

4.

par tavu lidojumu putns maksā ar sirdi
asiņu adresi nav svarīgi zināt
zāle rosās un uguns rosās
runā ka dievs par kaut ko citu domā
mūsu miesas naktīs viņš neredz joprojām
vien nesaprotamās dejās grozās

5.

ko es meklēju itin neko
to ko uzzinu vējam pārlapoju

 

***

māja kur patvērušās bailes lūpu kaktiņos mīt
acis ar pelniem joprojām draudzīgi mēles trin
lai vakardiena vairs neatgrieztos
neej mājās tur svešinieks dirn
neko daudz jau tu nevari šobrīd izdarīt
šim gadam un pilsētai uzdāvināja zvaigzni
spēlējām spēli kuras noteikumus nespēju rast
tavas rokas ugunīs lēnām nodeg
līdz galam un gail
uzzīmēts nazis
„es nenākšu vairs”

 

No krievu valodas atdzejojis Edvīns Raups

 

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri