punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Tumsa – jaunatnes draugs jeb pasaule a la Ste…nko

Pagātnes Libertīns

09/10/2015

 

Šo vēstuli man gadījies atrast nākotnes arhīvā, kas kļuva man pieejams, pateicoties virtuālai iespējai ceļot laikā. Vēstuli no nākotnes rakstīja kāds laulāts pāris, kuru vārdi uz aploksnes bija grūti salasāmi. Arī vēstules adresātes vārdu nākotne nepacentās pilnībā saglabāt. No šīm apdzeltējušām lapām mums, pagātnes lasītājiem, ir zināms tikai tas, ka šī vēstule tika adresēta kādai pagātnes Saeimas deputātei, kuru kādreiz ievēlēja šī pāra vecvecvecāki. Deputātes vārds nav salasāms: Ste… un …nko. Kosmiskie putekļi sabojājuši vēstījumu no neizdevušās nākotnes.

Maz kas zināms par šī pāra senčiem, bet ir pamats uzskatīt, ka tie bija krievi – vismaz nākotnes latvieši tā joprojām apgalvo, it sevišķi tie, kas vēl atceras partiju Saskanīgā mijkrēsla. No fragmentāriem arhīvu materiāliem viņiem ir zināms, ka šī partija, kas pretendēja uz apspiesto krievu galvenā pārstāvja un aizstāvja lomu, vienubrīd izgudroja morālas mijkrēslas priekšlikumus, kurus, veiksmīgi sadarbojoties ar ne mazāk apgaismotu latviešu partiju pārstāvjiem pagātnes Saeimā, pārvērta par Izglītības likuma grozījumiem. Kopš tā laika, kad veiksmīgi tika apkarota netiklība, Latvijas deputāti krietni izmainījās – izzuda korupcija un strauji samazinājās incidenti ar auto vadīšanu reibumā. Tāpat bankrotēja dzeltenā prese, jo vairs nenotika seksa skandāli un apstājās ierastā mīļāko cirkulācija fotosižetos. Šajā austošajā tiklības gaisotnē nezināmais pāris nolēma izpildīt savas dzīves galveno pienākumu – apprecēties un radīt bērnus.

Ko tad vēl? – varētu vaicāt vēstules lasītājs. Viņi dzīvoja laimīgi līdz nāvei plašā ģimenes lokā? Diemžēl nē. Sūdzība deputātei ir diezgan lakoniska – pirmkārt, jaunā sieviete pateicas par tikumības stiprināšanu un prasa deputātei padomu par to, kā jāuzvedas pirmajā laulību naktī, jo „…nekur nevaru izlasīt par to. Biju pilnībā pasargāta no informācijas par seksualitāti un seksuālo dzīvi, augu izcelsmes uzskates līdzekļus skolā vairs neizsniedza… palīdziet!” Nākamais salasāmais fragments turpinās citā, vīrišķīgi drošā rokrakstā: „Tikai pēc pirmās nakts mana sieva saprata, ka viņai bail no sava ķermeņa, un man īstenībā arī, jo skolā tikai no puišiem, kam vēl bija piekļuve stingri ierobežotam internetam, varēju noskatīties kādus aizliegtos videomateriālus. Skolā par manu ķermeni nerunāja, es kautrējos, vecāki mani sodīja, kad atrada žurnālu ar aizliegtiem attēliem, ko es par vasarā nopelnītu naudu nopirku melnajā tirgu netālu no Patiesas informācijas un morāles pārvaldes (PIMP)…”

Tā jaunais pāris jau pirmajā attiecību mēnesī konstatēja, ka viņa ir stāvoklī, bet viņam ir HIV. Par to bija jāklusē, jo deputātes centienu rezultātā tika aizliegta jebkāda sociālā reklāma, kurā bija minēta šī morālei kaitīgā abreviatūra.

Citā vēstules fragmentā jauneklis stāsta, kā izmisumā viņš meklēja palīdzību pie nevalstiskām organizācijām. Bet, pateicoties pagātnes Saeimas un īpaši deputātes Ste…nko modrībai, tika likvidētas visas biedrības, kuru nosaukumos bija iekļauti vārdi „liberālisms”, „cilvēktiesības”, „plurālisms”, „dažādība”, „kritiskā domāšana” un „brīvība”, nemaz nerunājot par „kontracepcija”, „gejs”, „lesbiete” utt.

Tikmēr ziema bija pietuvojusies Mijkrēslas Zemei un aiz sienas, tur, baiļu un brīvības, šaubu un kritiskās distances mežonīgajos laukos, plosījās globāla daudznozīmība un neskaidrība. Jaunieši nezināja, ko darīt, kā glābt savu dzīvi, jo, solidaritātei izzūdot, mijkrēslas savstarpējā vienaldzībā nebija iespējams savākt ziedojumus dārgajām zālēm, kuras Latvijā dēļ uzblīdušā drošības budžeta vairs nebija importējamas.

Tad viņi nolēma ķerties klāt pēdējai cerībai – viņu senču vēlēta deputāte taču varētu tur, uzvarošajā pagātnē, glābt viņus un atcelt Tikumības grozījumus, jo šķita, ka Rietumu siena tomēr saplaisāja un no turienes varēja dzirdēt alternatīvas, dīvainas un nesaprotamas skaņas – kāds vecs radio uztvērējs ar iztukšotām baterijām čīkstot čukstēja par to, ka katram ir tiesības dzīvot un pašam izvēlēties, kādas grāmatas viņam nepatīk un kādas viņš gribētu lasīt. Tad, iespējams, prezervatīva lietošana kādā tusiņā paglābtu studentu no HIV, bet kāda jauniete pati izlemtu, kad viņa vēlētos bērnu un kad nē.

Laulātais pāris bija labi krievi – viņi vēlēja tikai krievus, bet uz viņu izmisuma pilnās vēstules malas atradās maza piezīmīte, ko pierakstīja kāds provokators: „Žēl, ka pagātnē mazākumtautības iedomājās, ka var veidot savu identitāti, tikai kopējot latviešu nacionālistisko partiju lozungus un pseidorūpes par tautas morāli. Loģika prasītu, lai mazākumtautības atbalstītu tādas grupas un vērtības, kas veicina solidaritāti un ikviena tiesību atzīšanu.” Šī dīvainā frāze nenoliedzami ir no plaisas sienā iegūta kaitnieciskā propaganda. Tikumības pārkāpēji, baznīcā laulātais un valsts aģentūrā Tikumīgu pāru obligātā reģistrā reģistrētais pāris nespēja pretoties idejai par to, ka dzīvot un mirt var tā, kā pats vēlies un nav cita saimnieka pār tavu dzīvi kā tikai mīlā un cieņā, brīvā izvēlē balstīta patība. Par ko arī saņēma sodu atbilstoši tikumiskās un valstiskās audzināšanas priekšrakstiem. Uz vēstules pirmās lappuses ar sarkanu tinti var salasīt tikai vienu, izsmalcināti rotaļīgā rokrakstā pierakstītu verdiktu: “Prasību pēc brīvas izvēles noraidīt kā morāli nosodāmu.”

Dalies ar šo rakstu