Notikusi sanāksme par zinātniskās vides uzlabošanu humanitārajās un sociālajās zinātnēs

 

10.–11. augustā Kuldīgas novadā notika iniciatīvas Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu aizstāvībai pirmā stratēģijas veidošanas sanāksme, kurā grupas aktīvisti vienojās, kā būtu jāmaina zinātnes vide, lai nākotnē humanitāro un sociālo zinātņu daudzveidīgās lomas būtu atzītas un radītu izcilas kvalitātes devumu sabiedrībai, valstij un Eiropai. Šai sanāksmei jau augustā sekos nākamā, kas būs veltīta konkrēta iniciatīvas rīcības plāna izstrādei.

Filozofijas, socioloģijas, antropoloģijas, folkloristikas, teoloģijas, uzņēmējdarbības pētnieki un pilsoniskās sabiedrības procesu aktīvisti analizēja situāciju humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kā arī zinātnes sistēmu kopumā.

Aktuālākos problēmu lokus aktīvisti saskatīja trīs savstarpēji saistītās jomās: zinātnes pārvaldībā ar pašlaik tai raksturīgo necaurskatāmību (īpaši institūciju līmenī) un ilgtspējīgas politikas trūkumu, pētniecības satura un kvalitātes jomā (īpaši pētījumu rezultātu komunicēšanā), kā arī zinātnes sistēmai joprojām raksturīgajā nozaru pretnostatīšanā, kas bremzē potenciālās sinerģijas, rosina noslēgšanos. Eksperimentējot ar dažādām idejām, sanāksmes dalībnieki radīja priekšlikumu par diviem alternatīviem zinātnes snieguma vērtēšanas indeksiem, kas būtu vērsti tieši uz pētījumu ietekmes paplašināšanas, nākotnes nozīmīguma un zināšanu komunicējamības izvērtēšanu.

Jaunie pētnieki atkārtoti uzsvēra, ka mūsdienu situācija prasa spēju sadarboties un strādāt starpdisciplināri, kas jāmāca jau studiju gados, jo spēju saskatīt un integrēt atšķirīgus skatupunktus nevar iegūt vienā dienā, ko apliecina ikviena pētnieka prakse. Kvalitatīvas pētniecības attīstību un ideju apriti kavē arī jomā vērojamā nevajadzīgā akadēmisko un komercjomā strādājošo pētnieku pretnostatīšana.

Iniciatīvas izveidi rosinājis tas, ka humanitāro un sociālo zinātņu jomā līdz šim pietrūcis efektīvas iesaistes zinātnes politikas veidošanā, pārstāvot tieši jauno humanitāro un sociālo zinātnieku skatījumu. Pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, doktoru skaits humanitārajās un sociālajās zinātnēs pēdējā laikā ir ievērojami palielinājies, taču viņu potenciāla izpaušanos kavē ierobežojumi gan sistēmas, gan institūciju līmenī, un jaunie atstāj zinātni. Tāpēc dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru doktoranti un jaunie doktori apvienojušies pāri institūciju robežām gan savu interešu pārstāvībai un iesaistei zinātnes politikas veidošanā, gan humanitāro un sociālo zinātņu devuma apzināšanai un popularizēšanai.

Grupa darbojas kopš šī gada aprīļa, un tai ir jau gandrīz 90 atbalstītāji, turklāt interese par līdzdalību aizvien pieaug. Grupa aktīvi strādā pie dažādu uz sabiedrības izpratnes veicināšanu orientētu pasākumu sagatavošanas, kā arī ir iesaistījusies konstruktīvā dialogā ar IZM par humanitāro un sociālo zinātņu devuma kartēšanu un attīstības perspektīvu identificēšanu.

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri