Unikāls romāns

 

Spāņu izcelsmes mākslinieks Deivids Maroto (David Maroto) un poļu izcelsmes vēsturniece, kuratore un rakstniece Joanna Zielinska (Joanna Zielińska) 2011. gadā radījuši projektu Grāmatu mīļotāji (The Book Lovers)1, kas pēta un aptver romāna izmantojumu vizuālajās mākslās. Viņi secinājuši, ka romāns kā medijs vizuālajās mākslās ir salīdzinoši jauns paņēmiens – aizvien populārāks tas kļuvis kopš 1990. gadiem. Lai nejauktu šādu mākslinieka romānu ar literāru darbu, Grāmatu mīļotāji izveidojuši arī Vitgenšteina piedāvātajā „ģimenes līdzībā” balstītu definīciju, kas ļauj atpazīt, bet ne pilnībā aprakstīt vai nošķirt mākslinieka romānu no citām mākslas formām. Galvenais nosacījums ir autora nolūks tekstu veidot kā vizuālā darba vai performances sastāvdaļu, nevis literatūru. Svarīgs ir tieši konteksts, uzsver Deivids Maroto.

Grāmatu mīļotāji ir pirmie, kas mēģina fiksēt un apkopot tieši šīs literārās formas izmantojumu laikmetīgajā mākslā, tāpēc pētniecības ceļā nereti jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Viņi konstatējuši, ka runāt par mākslinieka romānu var tikai procesā, ir iespējams uz to norādīt un raisīt diskusiju, nevis izdarīt secinājumus. Projekta pamatuzdevums ir izveidot mākslinieku romānu kolekciju ar tiešsaistes datubāzi, ko papildina izstādes un dažādi pasākumi, pop-up grāmatnīcas un publikācijas.

Ar Deividu Maroto tikāmies pēc kim? Laikmetīgās mākslas centra rīkotās Grāmatu mīļotāju sarunas, kurā viņi prezentēja savas idejas un kā vēstneši uzstājās ar mākslinieku romānu idejām no visas pasaules. Deivids atzina, ka ir dzirdējis par dažiem piemēriem arī Latvijas mākslā, taču pagaidām nav paspējis ar tiem iepazīties. Viņš šobrīd dzīvo Nīderlandē, radījis spēli Vilšanās (Disillusion), grāmatu Ilūzija (Illusion) un spēļu grāmatu Laimes rats (The Wheel of Fortune), mākslas projektā apvienojot abas savas galvenās intereses – spēli un romānu.

Laura Brokāne

 

unnamed

The Book Lovers (Joanna Zielinska un Deivids Maroto) Symposium: The Novel as an Art Form. 2013. Museum of Modern Art in Warsaw. Foto: StudioFILMLOVE

 

Rakstnieks un mākslinieks Toms Makkartijs intervijā Grāmatu mīļotāju izdevumā Mākslinieku romāni (Artist Novels) saka, ka mākslas pasaule mūsdienās ir kļuvusi daudz literārāka nekā pati literatūra. Kā jūs skaidrotu mākslinieku aizraušanos ar romānu viņu radošajā darbībā?

Vizuālās mākslas autori ir rakstījuši romānus jau kopš Viljama Morisa laikiem. Tāpēc es neteiktu, ka tā ir nesena interese. Tomēr vizuālās mākslas pasaulē ir pastāvējusi kritiska iebilde, ko īpaši uzsvēra Klements Grīnbergs, kurš māksliniekiem ieteica izvairīties no literatūras „kā no nelaimes”. Tikai nesen šī ietekme sākusi mazināties kontekstā ar Rozalindas Krausas piesaukto „postmediju stāvokli”. Šajā jaunajā vēsturiskajā situācijā dažādu disciplīnu hibridizācija ir ne tikai iespējama, bet arī kritiķu akceptēta, tāpēc mākslas pasaulē no jauna ir uzplaukusi interese par naratīvu un daiļliteratūru. Šajā kontekstā rodas mākslinieku romāni. Par „mākslinieku romānu” es saucu nevis visus romānus, ko sarakstījuši vizuālās mākslas pārstāvji, bet gan daudz mūsdienīgāku parādību, kurā mākslinieki izmanto romānu kā mediju savos projektos, gluži tāpat kā, piemēram, performanci vai instalāciju.

Tādējādi, no vienas puses, ir daudz romānu, ko 20. gadsimtā radījuši mākslinieki, daži no tiem ļoti slaveni, kuru teksti, paradoksāli, bet nevienam nav zināmi vai tikuši lasīti tikai aiz ziņkārības. Un, no otras puses, ir mākslinieku romāni, kas aizsākušies 1990. gados ar Līamu Gilliku (Liam Gillick) un kļuvuši par mediju, ko izmanto arvien vairāk mākslinieku.

artist-novels-01

The Book Lovers izdevums Artist Novels, 2015.

 

Vai Grāmatu mīļotāju darbības laikā esat konstatējuši kādas kopīgas pieejas vai tēmas, kas māksliniekus interesē romāna medijā?

Šķiet, vienīgais vienojošais varētu būt neviendabīgums. Tā kā nav aptverošu pētījumu – grāmatu, akadēmisku studiju šajā laukā (nupat gan tas sācis mainīties), mākslinieku romāni tiek veidoti, neatsaucoties uz iepriekšējiem modeļiem. Piemēram, Goldina un Senebija (Goldin+Senneby) radošajai stratēģijai ir maz saistības ar to, ko veido Lindseja Sīrsa (Lindsay Seers) vai Mai-Tu Pereta (Mai-Thu Perret). Šis ir ļoti aizraujošs laiks, kad katrs mākslinieks izmanto šo mediju unikāli, neietekmējoties no līdzšinējām zināšanām.

 

Vai piekrītat, ka romāna popularitāti vizuālās mākslas jomā varētu skaidrot ar „mākslinieciskās izpētes” metodes pieaugošo lomu mākslas augstskolās Eiropā un citviet pasaulē?2

Mana personīgā pieredze ir piemērs tam, ka romāna rakstīšanas un mākslinieciskās izpētes prakses sakrīt. Taču neesmu pārliecināts, ka tas ir izplatīts modelis. Protams, katrā mākslas projektā mākslinieciskā izpēte ir klātesoša. Un daži no tiem tikuši attīsti arī akadēmiskā kontekstā, piemēram, Berta Dankerta (Bert Danckaert) romāns De extra’s ir arī filozofiskas tēzes. Bet es domāju, ka daudzi mākslinieki romānu uzskata par populāru mediju, kas ļauj veidot saikni ar plašāku auditoriju, un tas ne vienmēr ir saistīts ar māksliniecisko izpēti.

 

Kāpēc interneta laikmetā romāns ir populārs medijs, ar ko pievērst uzmanību vizuālās mākslas jomā? Vai tas izskaidrojams ar ilgām pēc naratīva fragmentārās informācijas telpā?

Romāns ir garš daiļliteratūras stāstījums, kas paredz laiku lasīšanai. Turklāt naratīvam jāpiemīt zināmai saskaņotībai. Ilgstoša iesaistīšanās un saskaņotība ir jēdzieni, kuros balstās mākslinieka romāns, tādējādi esot pretrunā, piemēram, ar digitālo sociālo mediju lasīšanas pieredzi. Turklāt lielākā daļa mākslinieku romānu ir publicēti drukātā formātā, neskatoties uz to, ka digitālie izdevumi (eBook, Kindle) būtu lētāki un vieglāk izplatāmi. Publicējot savus tekstus, māksliniekiem ir svarīga grāmatas objektivitāte un jutekliskums.

 

Izmantojot literārus paņēmienus vizuālās mākslas darbos, autori izceļ priekšplānā tieši literatūras formu, tās paņēmienus un definīcijas – ko ierasts saukt par „literāru darbu”. Vai savas izpētes laikā esat ievērojuši, kādu ietekmi mākslinieka romāns atstāj uz literatūras teoriju?

Mēs pētām, kā romāns strādā vizuālās mākslas darbos. Mums nav ne jausmas, kā mākslinieka romāns ietekmē literatūru.

 

Un otrādi? Vai esat pamanījuši, ka vizuālās mākslas jomā ir populāri kādi konkrēti rakstnieki vai literatūras žanri?

Neesam ievērojuši, ka mākslinieku romānu kontekstā kādiem rakstniekiem būtu lielāka ietekme nekā citiem. Taču mākslinieki bieži paļaujas uz jau eksistējošiem prozas žanriem, tādiem kā zinātniskā fantastika, erotika, detektīvstāsts. Atsaucoties uz tiem, mākslinieks, iespējams, savam darbam piesaista plašāku auditoriju. Tas ļauj viņiem arī spēlēties ar žanra likumiem. No otras puses, ir arī tādi mākslinieki, kuri savā darbībā kopumā interesējas par šiem stāstījuma veidiem, tāpēc, rakstot romānu, šāda izvēle ir dabiska.

 

Vai jūsu projekta nosaukumā – Grāmatu mīļotāji – slēpjas ironija?

Ne projektā Grāmatu mīļotāji, ne manā darbībā kopumā nav ironijas. Esmu godīgs visā, ko daru. Neesmu ieslēpis ironisku attieksmi. Iespējams, Grāmatu mīļotāji nav īpaši precīzs nosaukums, drīzāk tam būtu jāsaucas Romānu mīļotāji (The Novel Lovers) vai pat Mākslinieku romānu mīļotāji (The Artist’s Novel Lovers), taču tas neskan visai labi. Joanna izdomāja nosaukumu Grāmatu mīļotāji, un kopš tā laika esam to paturējuši.

 

Esat veidojuši mākslinieku romānu pop-up grāmatnīcas, tādejādi attālinot šos tekstus no viņu pamatuzdevuma vizuālās mākslas darbā, mainot to kontekstu. Vai esat domājuši, kādu ietekmi jūsu interese un pētniecība atstāj uz mākslinieku darbību?

2014. gadā sadarbībā ar Valteru Kēnigu (Walther König) organizējām pop-up grāmatnīcu Amsterdamā. Tas bija īslaicīgs projekts. Jums taisnība, ka tādā veidā mākslinieku romāni zaudē sākotnējo kontekstu. Mūsu mērķis bija izveidot platformu, kur izplatīt šāda veida darbus. Daudzi no tiem ir pašu autoru, mākslas galeriju vai nelielu izdevniecību izdoti, tāpēc nesasniedz plašāku auditoriju. Ar šo projektu gribējām palīdzēt autoriem uzrunāt lielāku lasītāju loku un pārdot savus romānus.

Runājot par jautājuma otro daļu, es gribētu ticēt, ka mūsu pētniecība rada lielāku izpratni par mākslinieku romāniem. Kopš sākām Grāmatu mīļotāju projektu, par šo tematu publicēti daudzi raksti un jēdziens „mākslinieku romāns” parādījies citu rakstu atsaucēs. Tomēr ir jāpaveic vēl daudz darba, jāraisa diskusija par šī jēdziena apspriešanu, ko savu iespēju robežās mēģinām veicināt.

 

  1. http://www.thebooklovers.info/  (back)
  2. http://www.punctummagazine.lv/2016/07/19/gramata-ka-izstade-arhitektura-paraleliem-stastiem/)  (back)

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri