Notiks bilingvālā zinātnisko rakstu krājuma „Gadsimtu mijas smiekli / Le Rire fin de siècle” atvēršanas svētki

 

8. oktobrī plkst. 16:30 Rīgas Kongresu namā (Kr. Valdemāra iela 5, 215. auditorija) notiks Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta bilingvālā zinātnisko rakstu krājuma Gadsimtu mijas smiekli / Le Rire fin de siècle atvēršanas svētki.

Krājumā iekļauti Latvijas, Beļģijas un Francijas zinātnieku raksti, kas tapuši pēc 2014. gada pavasarī notikušās starptautiskās starpdisciplinārās konferences Gadsimtu mijas smiekli / Le Rire fin de siècle. Jēdziens „smiekli” konferences, kā arī šā krājuma nosaukumā, izmantots plašā nozīmē, ietverot ne vien humora un komisma aspektus, bet arī groteskas smieklus un traģiskos vai ārprāta smieklus. Zinātnisko rakstu krājuma sastādītāju mērķis bija pievērsties smieklu atšķirīgajām izpausmēm literatūrā un mākslās un šo dažādo formu spējai radīt jaunas nozīmes vai raisīt jaunus pavērsienus ne vien estētiskajā, bet arī sociālajā telpā, kā arī aktualizēt frankofono literatūru un mākslu kā nozīmīgu gadsimtu mijas latviešu kultūras iedvesmas avotu.

Šajā krājumā apkopoti dažādu Latvijas un ārvalstu humanitāro zinātņu nozaru pētnieku raksti. Daina Teters apskata dažādu kultūru un laiku smieklu prakšu atspoguļojumu literāros un reliģiskos tekstos, tajos lasāmo idiomātisko un metaforisko valodas lietojumu. Andrejs Balodis pēta smieklu un asprātības koncepcijas jau pieminētajos Bergsona un Freida darbos, tās skatot savdabīgā rakursā, proti, kā starpniekmehānismu, kas skaidro valodu kā komunikācijas sistēmu, sociālās attiecības. Denī Sent-Amāns (Denis Saint-Amand) no Ljēžas Universitātes pēta grupas smieklus kā vienu no fin de siècle raksturīgākajām parādībām. Ruānas Universitātes pētniece Nadēža Langbūra (Nadège Langbour) analizē Denī Didro darbu saikni ar fumistes literārās bohēmas smiekliem, uzsverot viņa smieklu savdabību un novatorismu, pētniece tajos saskata fin de sièclesmieklu priekšvēstnesi. Valda Čakare raksta par vācu kultūras pastarpināto commedia dell’arte Blaumaņa daiļradē kā vienu no viņa modernās iztēles pamatiezīmēm, bet Simona Sofija Valke pievēršas Jāņa Poruka kaleidoskopiskās drāmas „Ideāli” kultūrainas un grotesko paņēmienu analīzei, kurā smiekli veido apvērstu literāru vērtību hierarhiju. Guntars Dreijers iedziļinās Šarla Bodlēra absolūtā komisma teorijā groteskas un lirisko tēlu smieklu kontekstā. Mākslinieka Jāzepa Grosvalda, kurš nosauc franču valodu par savu otru dzimto valodu, un kura Venēcijā, Marseļā un Parīzē tapušās skices raksturo „francisks” smaids, komiskajos zīmējumos un karikatūrās iedziļinājusies mākslas zinātniece Edvarda Šmite.

Krājuma atvēršanas svētkos, bagātinot krājuma zinātnisko saturu ar krāšņu faktuālo un imagināro materiālu, sastādītāji, autori un redaktori ar jums dalīsies savos gadsimtu mijas anekdošu krājumos un stāstīs par Latvijas un Francijas kultūrtelpas amizantiem patiesiem notikumiem šai aizraujošajā un radošajā laikā. Laipni aicināti visi interesenti!

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri