Izstādē „Open Fields” skatāma mode, kas pasargā no novērošanas kamerām

 

Skūpsta digitalizācija, kodolatkritumu mantošana, kā arī cilvēku darbības sociālajos tīklos, konvertējot tās digitālajā valūtā. Šos un citus tematus prezentē RIXC organizētā izstāde Open Fields, kas līdz 2. novembrim norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālēs. Tajā apskatāmi 25 mākslinieku un dizaineru mākslas darbi, kas izaicina mūsu priekšstatus par mākslu un laikmetīgo estētiku, kombinē dažādus medijus, zināšanas un pētījumu laukus, kā arī interpretē un vizualizē zinātniskus, sociālus un kultūras datus jaunā un jēgpilnā veidā.

Ādama Hārvija (Adam Harvey) darbs CV Aizsargkrāsa piedāvā veidus kā ar grima un frizūru palīdzību izvairīties no mūsdienu automātiskās sejas atpazīšanas tehnoloģijām. Mākslinieka piedāvātie modes risinājumi seju dara neatpazīstamu novērošanas kameru algoritmiem. https://vimeo.com/145874219

Taivāniešu-slovēņu-grieķu mākslinieku, dizaineru un zinātnieku projekts ar nosaukumu PSX Consultancy jeb Plant Sex Consultancy veicina augu reproduktīvos jautājumus, izgatavojot tiem seksa rotaļlietas. Mākslinieki ir izvēlējušies vairākus augus, atraduši to vairošanās procesu problēmas un ar 3D printera palīdzību izdrukājuši ierīces, kas tās varētu risināt.

Meksikāņu-kanādiešu mākslinieks Rafaels Lozano-Hemmers (Rafael Lozano-Hemmer) savā darbā 1984×1984 atsaucas uz rakstnieka Džordža Orvela grāmatu 1984, kas stāsta par „Lielo brāli”, kas novēro katru mūsu darbību. Darbs apskata iespējamās privātuma beigas ar iespaidīga izmēra interaktīvo displeju, kurā cilvēka tēla atainojumu veido tūkstošiem māju numuru, nofotografēti ar Google Street View palīdzību. https://www.youtube.com/watch?v=QLbIYvXvv2g

Angļu mākslinieku Augera-Luazo, Subramaniana Ramamortija un Alana Mureja darbs Patiesās pareģošanas mašīnas ir mājsaimniecības prece, kas izmanto lielos un mazos datus apvienojumā ar mašīnmācīšanos un prognozējošu modelēšanu, lai pareģotu konkrētus nākotnes notikumus. Nākotnes pareģošana vairs neaprobežojas ar mistisku dabas un debesu parādību nolasīšanu. Mūsdienās visa pamatā ir dati. Pareģošanas algoritmus galvenokārt izmanto lielās banku, apdrošināšanas un tirdzniecības industrijas, kā arī tos pārbauda milzīgajos pētījumu projektos, piemēram, ES finansētajā projektā FuturICT. Patiesās pareģošanas ierīces izmanto tehnoloģijas potenciālu, taču to motivācija nav industrijas vai pētījumu intereses, bet gan daudz emocionālākas un personiskākas cilvēku vajadzības/vēlmes.

Latviešu mākslinieka Ginta Gabrāna projekta SAN pamatā ir GPS bāzēta papildinātā realitātes mobilā aplikācija. Tā dod iespēju skatītājiem ar savu viedtālruni noteiktās vietās, aplūkot virtuālus mākslas objektus, kas kā digitāls slānis ir apvienots ar reālo vidi. Kopumā tas maina veidu, kā cilvēki mijiedarbojas ar ēkām un pilsētām, kā arī ar sociālām struktūrām un kultūras institūcijām. Pašlaik skulptūras ievietotas Pompidū centrā Parīzē, Tate Modern Londonā, MoMA, Solomona R. Gugenheima muzejā, Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā, Hamburger Bahnhof muzejā Berlīnē, MAXXI Romā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Esplanādē Rīgā.

Plašāka informācija par izstādes darbiem – rixc.org/lv/festival/Izstāde/

Izstāde norisinās RIXC Mākslas un zinātnes festivāla ar nosaukumu Open Fields jeb „atklātie lauki” ietvaros, kas norisinājās no 2016. gada 29. septembra līdz 1. oktobrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. RIXC festivāls, kas pirmo reizi notika Rīgā pirms 20 gadiem, pa šo laiku ir kļuvis par ikgadēju tikšanās vietu Ziemeļeiropā, kurā norisinās aktuālākās diskusijas par jauno estētiku, laikmetīguma faktoriem, digitālajām praksēm un postmediju situāciju mākslā.

Izstāde skatāma līdz 2. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālēs.

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri