— Revolución!

 

Ludvika Kastriņa-Tannenbaum ir latviešu dzejniece, dzimusi 1928. gadā, savulaik emigrēja un dzīvoja Kubā, kreisi noskaņota feministe (revolucionārā iesauka – Revolverroze), pazinusi Ernestu Hemingveju, bijusi precēta ar izbijušu vācu sociāldemokrātu, šī iemesla dēļ vēlāk šķīrusies. Strādājusi kādā rūpnīcā, kur no PSRS ieveda gultņus traktoriem (piemājas dārzā ierakusi gultņus, ko krīzes laikā melnajā tirgū iemainījusi pret revolveri un grāmatām). Pretrunīgas dzīvesstāsta versijas. Daiļrades tēmas – mīlestība, daba, dzimtenes ilgas, draudzība, fizioloģija, politiskais terorisms, vardarbība, sekss, komunisma pielūgsme. Garajā mūžā rakstības stils ievērojami mainījies. Turpmākais liktenis pagaidām nav zināms. Pie draugu bērniem ir saglabājušies dzejoļi un vēstules, no kuriem daļu viņi nesen iesūtīja Punctum redakcijai.

 

***

Toreiz mēs gājām pret iesārto tāli –
Lielie sapņi, kvēlie mērķi!
Tvērām mēs gaisu kā revolūciju –
Dvēsle ausa, dvēsle sauca!
Karogi plīvoja, karogi dega,
Jūriņa bangoja, jūriņa sedza.
Plūdos zudīs visi grēki,
Augšāmcelsies asmens kvēls!
Buržuji mirstiet, nu, buržuji slīkstiet!

1947

 

Vasara, 1961

Floridas un Jukatanas jūŗjas
Baltijas jūŗjai rada,
Pasaulei piemēru rāda
Mana Havana,
Mītzeme mana
Mosties Amērika, Gana!
Fidels Kastro Kubā
Izbeidza rasu segregāciju.
Iet karsti
Kad visi kopā,
Sasupiga!

 

Daugavas Vanagi

Daugavas Vanagi, Daugavas Vanagas,
fašistu Velni jūs, fašistu Raganas!
Ko velti plosieties, Velni un Raganas –
asiņainas jums Rokas un smaganas!

Daugavas Vanagi, Daugavas Vanadzes,
asiņainas jums pieres un panadzes!
Otrreiz atnāks kad pasaulē Markss,
gaidīs jūs Asmenis, gaidīs jūs Zārks!

1968, Havana

 

Mi Hombre Revolucionario
(Atmiņas no revolucionarā laikmeta)

Mēs guļam divatā teltī —
tu, mans revolucionar, un es.
Viena roka tev skauj tavu plinti,
otra skauj mani.

Pa miegiem tu lamā sumpurņus kapitalistus,
Es — visas tās meičas, kas ik ciemā gaida pēc tevis.
Tu netici dievam, netici dzīvei pēc nāves,
Es neticu dzīvei pēc tevis.

1980

 

Revolución karnivāls

Tabakas asinis.
Fabrikā mītiņš.
Plaukst akācijas parkā,
Salsā kratot ziedus deju virpulī.
Un domīga mango birzs.
Če Gevara vai baņķieru vara?

Kalnos kaujas.
Batistas patronas vēl šauj uz sapņiem,
Kurš ir godīgs, vienmēr pret ļaunumu.
Klauvē nemiers sirdī.
Sirds atsaucas kā ģitāre.
Ja prasa palīdzību, es palīdzēšu.

Meitene iet uz autobusu
Sandalēs, beretē un blūzītē plānā.
Dūrītē biļete.
Liktenis devis man salu okeānā.
Kubieši, jūsu dienas ir grūtas.
Bet jums ir labs kapteinis vētrā: āreče – Če!

 

Īpašs piedāvājums kungiem!

Feminisma Revolūcija.

Ieeja par ziedojumiem.

 

Mīlestībā visi ir tik līdzīgi

Manam sapnim Ē. E., manam dārgajam cilvēkam

Kā saglabāt mīlestību dušā,
Ja mīlējis viens tevi tur?
Kā saglabāt mīlestību pie tālruņa,
Ja balss lidoja prom uz visiem laikiem?

Es neesmu blonda, ne brunete, tikai draiskule.
Mīlestībā un karā visi līdzekļi ir labi.
Mēness grūti nopūšas, apgaismojot mirāžu.
Palma noslauka asaras.

 

Laimīga aizmiršanās

Dienu –
Fabrika,
Siltumsūkņi.
Liela spēka cilindri.
Gulšņi
No rūpnīcas Rosseļmaš.

Vakaru –
No kinoekrāna,
Slēpjot acis aizrautībā,
Mīlestība ar ārzemnieku,
Kaislību debesis:
Okay! O! Ak! Ai!

 

***

Cūku līcī – ūdens  ļaudis:
zilais marlins, melnais plaudis,
zobenzivs, zivs-vāvere.
Cayo Coco, Cayo Largo –
pristipoma, langusts, pargo,
haizivs-jūras nāve, re!

Ja paveries apkārt: makrele, krabis, bruņurupucis, zivs-papagailis, zivs-karavīrs, lucians, delfīns, dzērves un kolibri lido pār palmām, bet gar krastu flamingo ar rozā izkaptīm stāv un – klusums!

 

No sarakstes:

„No kuras Latvijas puses tu nāc? Vēl joprojām neesmu saņēmusi ziemassvētku kartiņu, kuru tu izsūtīji. Domāju, ka tā ir nozaudēta. Tāpēc sūti jaunu. Derēs pastmarka ar dabas motīviem. Esmu patlaban 10 mārciņu vieglāka nekā tad, kad biju Santjago de Kuba. Jāatzīst gan, ka pa retam parādās kaut kas, kas mani interesē.

Mani interesē pundurpinčeru un toiterjeru meitenītes.”

Ja sākumā Ludvikas vēstules ir romantiskas: „Jūs mani atvainojiet par manu ziņkārību, bet mani interesē, ko jūs aģitējat? Mani interesē Jūsu attīstība, Jūsu eksistence, Jūsu laime. Ievērojiet slīdošos mākoņus!”, tad pēcāk izpaužas viņas skarbākā puse: ”Juri, cik varētu maksāt lietota Enigma? Mani nebaida izaicinājums. Mēs neesam vienīgā valsts pasaulē, kurai ir krīze un lielāka sabiedrības daļa dzīvo trūkumā. Juri, nu gan Tev pajautāšu – aber kā ar tām vecmeitām, kas niknas kā perdošas lauvu mātes? Vari savas muļķības nebazūnēt pasaulei! Sveicu dzimšandienā ar Jāņa Grīna vārdiem:

Lai laime Laimas laista
Kūs kūsēdama pār kausu!
Pilns pildīts pilnības rags –
dzert saules sausumā sausu.
Kauss, protams, metaforisks.”