punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Kas kas

Romāns Voroņežskis

30/11/2016

 

roma

Foto: no personīgā arhīva

 

Romāns Voroņežskis ir 1973. gadā dzimis mājaslapu dizainers un rakstnieks. Strādājis Artemija Ļebedeva interneta dizaina studijā Maskavā, kopš 2014. gada dzīvo Rīgā (uzturēšanās atļaujas numurs 882862) ar sievu, meitu un zobu suku. Pirmās divas grāmatas – Ceļš uz maiznīcu (1997) un Kafijas skola (2007). Nupat Rīgā klajā nākusi viņa trešā grāmata Zāģis patvārī.

Atdzejotājs

 

Situācija kinematogrāfijā Nr. 1

Mums taču ir režisori. Ir tak režisori, mūsu
lieliskie režisori, viņi mums ir. Ir tak!
Un aktieri ir, brīnišķīgi aktieri. Mums ir brīnišķīgi
aktieri.
Mums ir gan režisori, gan aktieri.
Bet scenāristi? Mums ir vistalantīgākie scenāristi.
Mums ir gan režisori, gan aktieri, gan scenāristi.
Un visi ir ļoti talantīgi.
Režisori nudien lieliski un apbrīnojami.
Aktieri – izcili.
Scenāristi visi kā viens ģēniji.
Mūsu režisori, aktieri un scenāristi – die-vī-gi.

 

Asaris un lumpeņi

Asaris: Es smoku nost starp šiem lumpeņiem. Glābiet mani.
Makšķernieks: Davai, ķeries pie šitā, es tevi izvilkšu.
Asaris: Nē, labāk izvelciet no šejienes visus šos lumpeņus.
Makšķernieks: Visus nav iespējams. Tur vajag traleri. Ķeries, ko tur daudz.

 

Pamācība

Lai nokopētu, paņemiet oriģinālu un tīru papīra lapu. Tad atstājiet tos vienus, vēlams uz visu nakti. Rezultāta veicināšanai iesakāms laicīgi iegādāties šampanieti un sveces.

Atstājiet to visu savā dzīvoklī un nāciet no rīta, taču ne pārāk agri. Pēc astoņiem – deviņiem mēnešiem saņemsit kopiju. Ja kopija pārāk gaiša (septiņi mēneši) vai tumša un izsmērēta (vienpadsmit mēneši), esiet pacietīgi un mēģiniet vēlreiz.

 

Elitārā butikā

Vecenīte (ienākot elitārā butikā): (elitārā butikā ienākušas vecenītes replika).
Pārdevēja: (pārdevējas replika).
Vecenīte: (vecenītes replika).

Pārdevēja aiziet un atgriežas kopā ar menedžeri.

Vecenīte: (vecenītes replika)?
Menedžeris: (menedžera replika).
Pārdevēja (menedžerim): (pārdevējas replika).
Menedžeris (ļoti izbrīnīti): (menedžera replika)?
Vecenīte: (vecenītes replika).

Bungu rīboņa.

 

Kas kas

Jēriņa līķis: Es esmu jēriņa līķis.
Encefalogramma: Es – encefalogramma.
Pistole: Es esmu pistole. Bum! Bum! (Šauj.)
Antimons: Esmu antimons.
Spiegs: Es esmu spiegs. Tss.
Snovbords: Es esmu snovbords.
Maisiņš: Es esmu maisiņš. Paldies.
Puškins: Es esmu Puškins.
Propellers: Es esmu propellers.
Ekstrasenss: Esmu ekstrasenss.
Ragveidīgs izaugums: Esmu ragveidīgs izaugums.
Vāciņš: Es esmu vāciņš.
Ceļa skriemelis: Es esmu ceļa skriemelis. Sveiks!
Ventilācijas lūka: Esmu ventilācijas lūka.
Tomāts: Es esmu tomāts.
Aplausi: Es… mēs – aplausi.
„Jaunatnes” : Esmu „Jaunatnes”.
Plastmasas pudeles nogrieztais dibentiņš: Es esmu plastmasas pudeles nogrieztais dibentiņš.
Redaktore Daša: Esmu redaktore Daša.
Vīle: Es esmu vīle.
Glostera: Es – Glostera.
Paliktņa kustīgā daļa: Esmu paliktņa kustīgā daļa. Kas esi tu?
Kurkulēns: Es esmu kurkulēns.
Aplama spiešana: Es esmu aplama spiešana.
Jēdziens: Es esmu jēdziens. Jēdz?
Svīteris: Es esmu svīteris.
Sviests: Es esmu sviests. Laikam.
Vaivariņi: Es – vaivariņi.
Pilots: Esmu pilots.
Nags: Es esmu nags.
Saška: Es – Saška.
Biezpiens: Es esmu biezpiens.
Smilšu pludmale: Es esmu smilšu pludmale. Kas tu esi?
Žalūzijas: Mēs esam žalūzijas. Un tu?

(Bungu rīboņa.)

Galvaspilsēta: Es esmu galvaspilsēta.
Vabole: Es esmu vabole. Bet kas tu esi?
Porcelāns: Es esmu porcelāns. Bet kas īsti tu tāds?
Atsperīte: Es esmu atsperīte? Kas esi tu?
Flomāsters: Es esmu flomāsters. Bet kas tu tāds?
Sterva: Es esmu sterva. A kas tu vispār tāds esi?
Kauliņš: Kas tu tāds?
Skorpions: A kas tu esi?
Klints: Kas jūs esat?
Atmiņas: Tu vēl kas tāds?
Termosa kolba: Kas tu esi? Es, lūk, piemēram, kolba.
Ceļinieks: Tu – kas?
Slēdzis: Kas tu vēl par pipeli?
Litera: Kas tu esi?
Tirgus rindas: Kas tu esi?
Putuplasts: Kas tu esi?
Zibens: Kas tas tāds?
Scenārijs: Kas tu esi?
Ķengurs: Kas tu esi?
Salūts: Kas tu esi?
Kišiņeva: Es esmu Kišiņeva.
Rāmītis: Kas tu esi?
Raudāt: Kas tu esi?
Dibrovs: Kas tu esi?
Atdalījusies zvīņa: Kas tu esi?
Apakšdelms: Kas tu esi?
Kašalota mazulis: Kas tu esi?
Dīvains ornaments: Kas tu tāds? Nē, lai pasaka.
Dībelis: Kas tu esi?
Kandidāts: Jūs pie kā?
Plaisa: Kas tu tāds?
Borts: Kas tu esi?
Papēdis: Kas tu esi?

(Beidzās.)

 

Raudāt

Raudāt ir stilīgi. Raudāt ir moderni. Raudāt ir fa. Kad raudi – tādas asariņas tek, vispār raudāt – tas ir pieci. Varbūt pat septiņi. Bet smieties – arī, protams, nav ne vainas. Laikam pat labāk nekā raudāt. Saprātīgs risinājums varētu būt raudāt un smieties. Vai otrādi. Tēmu raudāšanai un smiešanai ir pulka. Piemēram, velkas tramvajiņš pa ielu, un tu skaties uz to pa tādu logu, stikla pakešu, un saproti, ka, lūk, tramvajiņš, lūk, tu, lūk, logs – un nevaldāmi raudi. Vai arī smejies, tāpēc, ka tramvajiņš, logs un līst – vai tā nav laime? – un smejies kā bērns. tad atkal raudi.

 

Prīkvels

Sobinovs (vainīgi): Es taču pajokoju, pajokoju.

(Pirms divām minūtēm.)

Vika (noslaukot siekalas): Ļovka! Stulbenis!

(Pirms minūtes.)

Sobinovs iespļauj Vikai acī.

(Mazliet agrāk.)

Sobinovs: Man mutē kaut kas. Apskaties, lūdzu.

Vika pienāk, skatās.

(Priekškars.)

 

Trīs musketieri pēc trīssimt gadiem

Grāfs de Lafērs:
Portoss:
Aramiss:
(Pa Aramisa lielo liela kaulu rāpo kukainītis.)
D’Artanjans:
Aramiss:
(Dzirdamas bērnu balsis. Parādās Žaks. Viņam seko Nataša un Polēns.)
Žaks: Un kur viņu tagad lai meklē?
Polēns: Viņš tiešām uz šejieni aizlidoja. Es redzēju.
Grāfs de Lafērs:
Nataša: Ejam atpakaļ.
Portoss (D’Artanjanam):
(Bērni negribīgi aiziet.)
Aramiss:

 

Datoru uzlauzējs

Šis stāsts ir par datoru uzlauzēju. Viņš uzlauza Pentagona, NASA, Aizsardzības ministrijas un citu organizāciju datorus. Un viscaur atrada vienu un to pašu: dažas drukātās shēmas plates, cieto disku, barošanas bloku, vadu kušķīti.

Un viss tālab, ka viņa sievasmāte.

(Aizsardzības ministrs.)

Noslēpa briljantus.

Vienā no.

 

Zādzība

Jums nozaga konfidenciālu informāciju?
No noliktavas izčibēja prece?
Pazūd vērtīgas mantas?
Ha-ha-ha-ha-ha!

Tagad aplūkosim šādu situāciju. Kāds okulists Zīlītis visus savus personīgos datus ievadīja starptautiskajā tīklā „Internets” un nolikās gulēt. Naktī dati tika nozagti. Zagļi aiznesa visu: augumu, svaru, dzimumu, seksuālās noslieces, profesiju, dzimto valodu un pat mātes jaunības uzvārdu.

Zīlītis pamodās un pieslējās sēdus.

– Agu! – viņš izdvesa un aizrāpoja pie spilgta priekšmeta – naktslampas ar dzeltenu abažūru.

 

Scenārijs

Šoseja. Nakts. Pa šoseju joņo gelendevāgens. Briesmīgā ātrumā. Tad tuvplānā: prezidenta administrācijas aparāta kuranti. Tuvojas pusnakts. Tad atkal: šausminoši ātri joņo gelendevāgens. (Jau nojaušat?) Tajā sēž biznesmenis, tāds, uzvalkā vai labāk melnā svīterī, tādā stilīgā. Gelendevāgens joņo. Atkal prezidenta administrācijas aparāta kuranti. Sāk zvanīt pusnakti. Gelendevāgens strauji bremzē. Šaušalīgi kauc bremzes. Biznesmenis izlec un pa galvu pa kaklu joņo, nē, ne joņo, joņo jau bija, – viņš skrien un nozūd krūmos. Ļoti, ļoti ātri. Tikmēr kuranti, tipa, zvana. Un, lūk, pēdējais zvans. Divpadsmitais. Un šajā mirklī gelendevāgens pārvēršas ķirbī! Un pēc sekundēm piecām no krūmiem izlien plukata:)

 

*

Mans sapnis ir kļūt par asenizatoru.
Domāju sākšu kā Krimas vīnu degustators un pamazām nolaidīšos.

 

*

179. No punkta A. rakstnieks sāk rakstīt stāstu. Viņam pretī no punkta B. stāstu raksta cits rakstnieks. Jautājums: kur viņi ir tagad, rakstnieki?

 

*

– Tu lasi manas domas? Nē? Kāds lasa manas domas? Jūs nelasāt? Un jūs? Lūdzu, palīdziet, man te ir domas, es nevaru tās nolasīt.

 

*

– Atvainojiet, ko? Ko?… Runājiet interesantāk, man garlaicīgi.

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs

Dalies ar šo rakstu