punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Iznācis jaunākais žurnāla „Domuzīme” numurs

05/12/2016

 

Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme 2016. gada ceturtais numurs.

Par ziemas numura “naglu” uzskatāms čehu vēsturnieces Kateržinas Pražakovas (Kateřina Pražáková)teju sensacionālais raksts par Rēzeknes baznīcas spokiem, kas plaši atbalsojās reliģisko karu satrauktajā 16. gs. Rietumeiropā.

Vēl žurnālā izvērsti aplūkoti literārās un universitāšu vides, kā arī vēstures zinātnes jautājumi. Prozaiķis Egils Venters iztaujā Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi par rakstniecības nozarē notiekošajiem procesiem, savukārt apaļā galda diskusijā spožās Latvijas tulkotājas – Maima Grīnberga, Silvija Brice, Amanda Aizpuriete un Dace Meiere līdz ar Jāni Vādonu un Eduardu Liniņu sarunājas par daiļliteratūras tulkošanas nozīmi latviešu oriģinālliteratūras attīstībā.

Viedokļu rubrikā filozofe Skaidrīte Lasmane apraksta, kādām satricinošām un absurdām pārmaiņām 21. gs. pakļaujas universitātes un akadēmiskais personāls. Vēsturniece Daina Bleiere runā par vēstures zinātnes būtisko lomu sabiedrībā, izsekojot Latvijas vēsturnieku transformācijai sākot ar valsts neatkarības atgūšanu līdz plašāka konteksta izmaiņām.

Žurnālā lasāmi jauni latviešu īsprozas darbi – Svena Kuzmina stāsts Trīs kāzas un vienas bēres, Andras Manfeldes īsstāsts Aiziešana, Gunas Rozes stāsts Dzīvas zivis un Andra Zeibota slepenais stāsts tikai latviešiem Sveika, Marija. Emocionāli atkailinātu eseju Strupceļš ir tunelis uzrakstījis dzejnieks Edvīns Raups. Īpašajā rubrikā Latviešu klasiķu īsproza literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis izcēlis rakstnieku Edvartu Virzu, piedāvājot lasītājiem viņa apokaliptisko noveli Suņi.

Tulkotās prozas sadaļā lasāms pasaulē slavu guvušā mūsdienu amerikāņu rakstnieka Entonija Dora (Anthony Doerr) filigrānais stāsts Dzīle, kuru tulkojis Zigurds Skābardis. Islandiešu rakstnieka Ģirda Eliasona (Gyrðir Elíasson) smeldzīgos īsstāstus no krājuma Starp kokiem, kam 2011. gadā piešķirta Ziemeļu padomes literatūras balva, latviskojis Dens Dimiņš.

Ar jaunāko savā dzejā iepazīstina latviešu dzejas grands Uldis Bērziņš un dzejnieks, valodnieks Jānis Vādons. Lasāmi arī šārudens Dzejas dienās Rīgā notikušās starptautiskās atdzejas darbnīcas laikā tapušie velsiešu un skotu autoru dzejoļu atdzejojumi. Esenciālā dzejas kopā žurnāls piedāvā izcilā amerikāņu dzejnieka, rakstnieka un dramaturga Edvarda Estlina Kamingsa (Edward Estlin Cummings) darbu latviskojumus, kurus veikuši Kristaps Vecgrāvis un Ingmāra Balode.

Jaunās grāmatas recenzējuši Guntis Berelis, Ieva Kolmane, Anda Baklāne un Sintija Kampāne.

Tam, kā trīs cienījami autori 20. gs. 30. gadu otrajā pusē mēģināja pierādīt un iestāstīt, ka Kurzemes hercogistes pastāvēšanā 16.-18. gs. saskatāmi aizmetņi latviešu valstiskumam, bet hercogs Jēkabs ir Kārļa Ulmaņa priekštecis, izsekojis vēsturnieks Ilgvars Butulis.

Reminiscencē Par svešiem un savējiem prozaiķis un publicists Artūrs Snips atsauc atmiņā saskari ar redakcionālo cenzūru un ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas pārstāvjiem 20. gs. 80. gadu otrās puses sākumā.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Anna Heinrihsone, Farīda Ismailova, Liāna Mihailova, Ernests Kļaviņš.

Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.

Žurnāls tiek veidots par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu. Par VKKF piešķirto finansējumu 2017. gadā iznāks četri žurnāla Domuzīme numuri.

Dalies ar šo rakstu