Pedagogus un studentus aicina pieteikties Andras Neiburgas konferences izglītības programmai

 

27. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies rakstnieces Andras Neiburgas daiļradei veltīta starpdisciplināra zinātniska konference, kas iecerēta kā viens no centrālajiem pasākumiem A. Neiburgas daiļrades aktualizēšanā 2017. gadā. Saistībā ar konferenci pasākuma organizatori – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku – izsludina pieteikšanos izglītības programmai Latvijas augstskolu humanitāro un sociālo zinātņu studiju programmu studentiem un vispārējās izglītības pedagogiem, kas pasniedz latviešu literatūras vēsturi. Semināru cikla nodarbības norisināsies 2017. gada 24. janvārī pulksten 16.00–20.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās.

Izglītības programma ir atvērta ikvienam interesentam, kas aktīvi seko līdzi laikmetīgās latviešu literatūras procesiem un kultūras aktualitātēm. Interesenti tiek aicināti pieteikties programmai līdz 18. janvārim, rakstot uz e-pasta adresi neiburgas.konference@gmail.com. Pieteikumā jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds, pārstāvētā mācību iestāde, izvēlētā studiju programma (studentiem) vai pasniegtais mācību priekšmets (pedagogiem) un akadēmiskais grāds. Interesentus aicinām pieteikties laikus, jo vietu skaits ir ierobežots.

Semināru cikla saturu veidos trīs īpaši pieaicināti lektori, kā arī LNB pastāvīgās ekspozīcijas Grāmata Latvijā speciālisti. Par precīzu semināru norises gaitu un materiāliem dalībnieki tiks informēti atsevišķi.

Izglītības programmas saturs

Mediju kultūras pētnieces Ilvas Skultes vadītajā seminārā Kritika un dusmas: Andras Neiburgas darbu kritikas diskurss no 20. gs. 80. gadiem līdz mūsdienām tiks analizēti kritikas raksti par Andras Neiburgas darbiem un meklētas atbildes uz jautājumiem: 1) kā mainījies kritikas diskurss pēdējo gadu desmitu laikā Latvijā; 2) kā kritika identificē un novērtē jauno literatūrā; 3) kā iegūstams objektīvi neitrālais balanss kritikā un kāda ir emociju loma; 4) kā sociālais, kultūras un mediju konteksts ietekmē kritikas diskursu; 5) kā gadu gaitā vērtēti Andras Neiburgas darbi un kā vērtējams kritikas sniegums literāro procesu kontekstā? Savulaik, 20. gadsimta 80. gados, latviešu literatūras kritika identificēja jaunu pavērsienu tematikā un izteiksmē, kas bija kopīgs jaunākās paaudzes rakstnieču darbiem. Nevairoties no ikdienas detaļām,„jaunās, dusmīgās rakstnieces” izkopa to emocionāli racionālo izteiksmi, kas labākajos paraugos raksturīgs arī kritikai kopumā – vienalga, vai tā būtu mākslas vai sociālā kritika. Padomju kontekstā gan kritikai, gan literatūrai bija pierakstīts kopīgs uzdevums ideoloģijas laukā. Tomēr literatūras kritikai ir konkrēti uzdevumi un loma tieši literāro procesu analīzē un stimulēšanā, bet to realizēšana saistīta gan ar sabiedrības, gan ar kultūras, gan ar mediju darba kontekstu.

Mākslas zinātnieces Laines Kristbergas vadītais seminārs vedinās atbildēt uz jautājumu Kas kopīgs mākslai ar sociālajām zinātnēm?. Šajā nodarbībā dalībnieki tiks iepazīstināti ar vizuālās antropoloģijas metodēm mākslas darbu analīzē, kā arī nozīmju veidošanā komunikācijas vizuālajās formās. Seminārā tiks meklēta atbilde uz jautājumu, vai māksla var būt arī līdzeklis, ne tikai forma un (paš)mērķis. Tiks aplūkota fotogrāfijas kā vizuālo datu nesējas nozīme un dažādas fotogrāfiskās metodes, piemēram, foto izdibināšanas metode, kas tiek izmantota antropoloģiskajos un sociālo zinātņu pētījumos. Uzmanība tiks vērsta arī uz apropriācijas jeb piesavināšanās jēdzienu antropoloģijā, kultūrā un mākslā. Tāpat seminārā fotogrāfija tiks aplūkota kā terapeitisks instruments, izvērtējot fototerapijas priekšrocības un, iespējams, arī trūkumus.

Vēsturnieces Inetas Lipšas vadītais seminārs „Kā milzis stāv brīvais strēlnieks”. Emocijas pagātnē: prieka reprezentācijas brīvības komunikācijā pēc 1917. gada februāra revolūcijas sniegs izpratni par to, ko īsti nozīmē izmantot emociju vēstures pieeju pagātnes pētniecībā. Pirmais un galvenais – vēsturnieku interesē emociju sociālā dimensija, respektīvi, emocijas pagātnes izzināšanā ir izpētes objekts nevis to bioloģiskajā izpausmē, bet sociokulturālajās reprezentācijās, kas notiek konkrētā kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā kontekstā un pauž attieksmi (jūtas) un pārdzīvojumus (izjūtas). Tāda pieeja postulē, ka emocijas ir kaut kas, ko mēs darām, nevis kaut kas, kas mums ir. Un to, ko ‘mēs darījām’ (emociju reprezentācijas) tuvākā vai tālākā pagātnē, ir fiksējuši, piemēram, reportieri sava laika medijos. Izmantojot avīžu tekstus, kas uzrakstīti 1917. gada revolūcijas laikā, tiks mēģinātsrekonstruēt populārākās afekta reprezentācijas tālaika publiskajā telpā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgās ekspozīcijas Grāmata Latvijā kuratore Maija Uzula-Petrovska izglītības programmas dalībniekiem piedāvās ekskursiju semināru Grāmata kā muzeāls objekts: interpretācijas iespējas un problemātika, kurā, izmantojot LNB jaunās ekspozīcijas piemēru, tiks aplūkots jautājums par grāmatas interpretācijas iespējām no muzeoloģiskā skatpunkta. Kāda ir atšķirība starp literatūru un grāmatniecību? Kādas ir grāmatas satura un formas attiecības? Kā ar ekspozīcijas vēstījumu iespējams izcelt dažādus grāmatas nozīmes aspektus un veidot jaunus kontekstus? Nodarbības ekskursijas formāts ļaus gūt arī ieskatu Latvijas grāmatniecības vēstures kopainā.

Pasākumu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri