Gaismas slazdā

 

Par Janas Egles stāstu krājumu Gaismā (Lauku Avīze, 2016).

 

Šogad, apbalvojot festivāla Prozas lasījumi uzvarētājus Dainu Tabūnu un Sergeju Timofejevu, žūrijas pārstāve, literatūrkritiķe Anda Baklāne sacīja, ka ir izdevīgi rakstīt par tēmām, par kurām citi neraksta, iespējams, uzsverot lasītāju ilgas pēc jaunām tendencēm Latvijas prozā. Pagājušā gada Prozas lasījumu laureāte Jana Egle gan pierādīja, ka tēmas, varoņi un forma prozā arvien var būt piesaistīta skaudram reālismam, tomēr aizrauj gan klausītājus, gan konkursa žūriju. Lai gan Egles stāstu varoņu līdziniekus var saskatīt, piemēram, Ingas Ābeles, Noras Ikstenas, Gundegas Repšes, daļēji arī šīgada debitantes Daces Vīgantes īsprozā, manuprāt, Egles balss ir ne vien ievērības cienīga, bet arī neparasta pašreizējās Latvijas literatūras kontekstā.

Egle izdevusi dzejas krājumu Dzirdēt noklusēto (2002), bet kā prozaiķe plašāk kļuva pazīstama pagājušogad. Viņas pirmo īsprozas grāmatu Gaismā veido astoņi nelieli stāsti, lielākā daļa no tiem iepriekš publicēti literatūras žurnālos un portālos vai prezentēti lasījumos. Interesanti, ka grāmata rada vienotu un pabeigtu iespaidu, varoņi un tēmas šķiet līdzīgas, rakstības stils – izturēts, tomēr stāsti ir pietiekami atšķirīgi – piemēram, Tāds rudens grāmatā ienes humora, Aiziet jūriņā – cerības noskaņu, bet citos krājuma darbos gaismas stari ir grūtāk saskatāmi. Arī sižeta veidošanas paņēmieni ir dažādi – dažkārt stāsti centrēti ap vienu dramatisku kāpinājumu (Lūdzu, lūdzu, lūdzu; Bedre; Judīte), citkārt sairst daudzos notikumos, rekonstruējot attiecību vēsturi (Durvis; Laiks mosties; Gaismā). Lai gan grāmatas varoņus vieno brīžiem pat neiedomājami smagi dzīves apstākļi un eksistenciāla spriedze, naids pret sevi un citiem, tomēr viņi ir gan darītāji, kuri uzņemas atbildību un saceļas pret apstākļiem (Aiziet jūriņā; Durvis), gan tādi, kas pakļaujas (visbiežāk ģimenē iemantotai) destrukcijas predestinācijai (Bedre; Judīte; Gaismā). Teju katrs ir atkarīgs – no otra cilvēka (Laiks mosties; Judīte), no alkoholisma (Durvis; Gaismā; Lūdzu, lūdzu, lūdzu), no varmācības (Bedre).

Autores smago tēmu ēnā var nepamanīt, ka gandrīz katrā stāstā galveno varoni balsta un cenšas glābt kāds līdzcilvēks – tēvs Gaismā, vecāmāte Bedrē, māte Judītē, Agate Aiziet jūriņā, vecākais brālis Lūdzu, lūdzu, lūdzu, bērni Durvīs – un vēstījums ir arī par viņu līdzatkarību un bezspēcības slazdiem. Destrukcijas cēloņi ir dažādi – gan veidojušies ģimenē (Bedre; Judīte), gan nelaimīgas sakritības rezultāts (Lūdzu, lūdzu, lūdzu), bet iznākums visbiežāk ir viens: nespēja sevi pārvarēt. Egle savus varoņus nežēlo un reti iezīmē cerīgu finālu.

Autores rakstības stilu raksturo pilnīga neitralitāte – viņas prozā nav Vīgantes vijīgās elegances un noklusētā daudznozīmības, Ikstenas vai Repšes daudzslāņainības, Ābeles saudzīgās attieksmes pret saviem varoņiem. Šī vienaldzīgā, dokumentējošā metode palīdz atmest visu lieko, arī aizraušanos ar noskaņas detaļām un psiholoģiskām niansēm, un rada iespaidu par nesamākslota vērojuma iespējamību. Skaudras un biedējoši skumjas, bet citā veidā neiespējamas ir viņas piedāvāto varoņu dzīves – un nevis tāpēc, ka tās, iespējams, ir norakstītas no „realitātes”, bet tieši autores skatījuma dēļ. Tas var šķist kā steidzīgs apraksts bez iedziļināšanās, bet vienā elpas vilcienā ļauj izlasīt desmit vai divdesmit lappuses, noticot katrai epizodei kā veselai vai, precīzāk izsakoties, – salauztai – dzīvei.

Rakstnieces izvēle ielūkoties tik sarežģītās tēmās kā pedofilija, diskriminācija, pārmantota vai spontāna varmācība un ļaunums, nepiedāvājot motivāciju skaidrojumu un iespēju pārmaiņām, noliekot lasītāju faktu priekšā, ir gan grāmatas priekšrocība, gan trūkums. Tematiem, kurus varētu risināt romāna garumā, Egle prot pievērst uzmanību īsa stāsta formā, un tas pierāda stāstnieces meistarību. Viņai var pārmest vienpusīgumu (aizraušanos ar negācijām un bezcerību) un virspusīgumu (jau pieminētā skatpunkta dēļ), tomēr tieši šīs īpašības rada iespēju nesamāksloti izgaismot visēnainākās dzīves, tādas, kuras citādi slēptos pilnīgā tumsā.

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri