„Orbīta” izdod bilingvālo antoloģiju „12 dzejnieki no Krievijas”

 

Dzejnieku apvienība Orbīta laidusi klajā bilingvālu antoloģiju 12 dzejnieki no Krievijas, kurā apkopoti gan oriģinālie teksti krievu valodā, gan atdzejojumi, ko veikuši 11 mūsdienu latviešu dzejnieki. Grāmatas prezentācija notiks 12. februārī kultūrpreču veikalā Nice Place Telpa.

Grāmata 12 dzejnieki no Krievijas ir projekta Dzejas sūtņi (2010-2014) rezultāts. Sergejs Timofejevs, viens no Orbītas dalībniekiem un antoloģijas sastādītājiem, stāsta: „Apvienības Orbīta dalībniekiem bija priekšstats par to, kurus dzejniekus gribētos uzaicināt uz Rīgu uzstāties. Bija arī idejas par latviešu autoru loku, kam piedāvāt viņus atdzejot – tur jau varēja meklēt kaut kādas poētikas un radošo pieeju paralēles. Tā radās programma Dzejas sūtņi.” Minēto programmu neatbalstīja neviena no Krievijas valstiskajām kultūras institūcijām, tā tika īstenota ar Institut kņigi, Latvijas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 atbalstu. Tā rezultātā laikā no 2010. līdz 2014. gadam Rīgā tika pārstāvēta, lai arī neliela, taču visnotaļ reprezentatīva daļa daudzveidīgās mūsdienu dzejas no Krievijas – no konceptuālistiem līdz „jaunā eposa” dzejniekiem, no pantmēra piekritējiem līdz verlibristiem, no atzītiem „neoficiālās dzeja”» klasiķiem līdz divdesmitgadnieku paaudzes autoriem. Rīgā pabija un uzstājās Fjodors Svarovskis, Nastja Deņisova, Staņislavs Ļvovskis, Jeļena Fanailova, Andrejs Sen-Seņkovs, Linora Goraļika, Dmitrijs Vodeņņikovs, Kirils Korčagins, Ļevs Rubinšteins, Andrejs Rodionovs, Jūlijs Gugoļevs un Marija Gaļina.

Ik reizi, kad Rīgā uzstājās Dzejas sūtņu viesi, viņu teksti tika tulkoti latviski – atdzejotāji ir tādas pašmāju dzejas zvaigznes kā Inga Gaile, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Jānis Rokpelnis, Pēteris Draguns, Aivars Eipurs, Andris Akmentiņš, Arvis Viguls, Kārlis Vērdiņš, Edvīns Raups un Liāna Langa.

Daļa atdzejojumu tika publicēta arī internetā, bet pēc projekta noslēgšanās tika nolemts darbus izdot grāmatā, jo Latvijā nekad iepriekš nav izveidota šāda veida izlase ar eksperimentālu un aktuālu Krievijas dzeju. Pirms izdošanas atdzejojumi tika atkārtoti rediģēti. Un rezultāts – antoloģija 12 dzejnieki no Krievijas, kas izdota ar VKKF, Rīgas domes Kultūras departamenta un uzņēmuma Antalis atbalstu. Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško ar Toma Mrazauska līdzdalību.

Grāmatas sastādītāji uzskata, ka sarežģītā daudzlīmeņu laikmetīgā dzeja, gluži tāpat kā aktuālā laikmetīgā māksla, ir sfēra, kuru stingras varas vertikāles piekritēji pastāvīgi tur aizdomās. „Dzeja ir brīva, un dzeja dāvā brīvību. Visiem, kurus tas interesē. Dzejas sūtņi ir projekts, kas sākotnēji tika iecerēts kā poētiskās solidaritātes akts. Un mēs priecājamies laist pasaulē šo grāmatu, tādējādi atbalstot savus kolēģus un iepazīstinot ar viņu realitātes apcerēšanas pieredzi un viņu personīgo „es” šajā lielajā un sarežģītajā pasaulē,” teic Sergejs Timofejevs.

Šobrīd dzeja krievu valodā tiek rakstīta visdažādākajās valstīs – no Ukrainas līdz ASV, no Izraēlas līdz Jaunzēlandei. Tāpēc krievu dzeja no Krievijas – tā ir daļa no lielāka procesa, lai arī neapšaubāmi svarīgs segments. Tā ir sanācis, ka Krievijas mūsdienu dzejas tulkojumi Latvijā grāmatu formātā ilgu laiku netika izdoti. Mazliet citāda situācija bija ar atdzejojumiem pretējā virzienā — krievu valodā rakstošie Latvijas dzejnieki labprāt tulkoja un aizvien vēl tulko savus latviešu kolēģus. Piemēram, Marta Pujāta, Kārļa Vērdiņa un Krišjāņa Zeļģa dzejas krājumus Aleksandra Zapoļa tulkojumā Maskavā laidis klajā nozīmīgais mūsdienu dzejas izdevējs Dmitrijs Kuzmins.

Grāmatu varēs aplūkot, izšķirstīt un iegādāties grāmatas prezentācijā 12. februārī 18.00 kultūrpreču veikalā  Nice Place Telpa (K. Barona iela 21A, Rīga). Pasākumā paredzēti atdzejotāju lasījumi, kā arī dažu autoru videolasījumi.

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri