Dzeramais ūdens

 

Foto: no personīgā arhīva

 

***

Kaut sausu izrunā,
mans ķiršu koks citādāk ziedēs.
Vasaras vidū kauliņus spļaušu
pāri citai sētai.

Kaut caur adatas aci
(dažreiz trāpīšu kādam acī
un ne vienmēr atvainošos)
skaties, kā mani pirksti uzzied
reizē ar to māju,
kurā šodien vēl ielauzta grīda,
bet necenzētām kustībām rīt
dejos reibuši un reibinoši tēli.
Tie ķirši nepazīst atšķirību
starp uzvedības kultūru
un rokenrolu.

 

***

patīk saule silts ūdens un sulīgi augļi
bet reizēm uz ziemeļiem vajag

tur cementā rūķus lej galdnieks
un kalējs auž sudraba čūsku

uz svinību galda tos neliek bet patur prātā
tāpat kā akmenī izkalto pūķi
ko sēdina ģimenes mājai uz jumta

uz vientuļu jurtu sauc japāņu dzērve uz steiku ar dzērvenēm
uz troļļu dzīrēm kurās dzers kamēr kritīs un modinās salstošas kājas
zem ziemeļblāzmā kvēlojoša palaga ko tēlaini sauc par nakti
pēc kuras aust un ērmi lien alās

caur veļu vakariem
kā kaimiņš pāri nenovāktam griķu laukam
atkal sauks
uz ziemeļiem ej

 

***

Šis dzeramais ūdens ir mierīgs un kluss,
kad es viņu pinu bizē.
Šis dzeramais ūdens nav apvārdots,
tajā nav ieskaitīta neviena lūgšana.
Šis dzeramais ūdens nav glāzē, ne pudelē,
ne dīķī, ne iepildīts, ne strautā tekošs,
ne izlijis, ne līstošs. Bez rezerves.
Šis dzeramais ūdens ir plašs
kā vistievākā papardes lapas dzīsliņa.
Šis dzeramais ūdens nav bijis zem tādas lupas,
lai varētu izskaitļot formulu tā kristāliem,
kuri griežas optiskajās ilūzijās.
Šis dzeramais ūdens
ir dzerams.

 

Mežs

I
Prombūšanas un nebūšanas
nupat dzimušas, jau vecas kā aizvakardiena.
Katrs sākums jauns līdz nogurumam,
līdz atnāk brīdis, kurš ieved mežā.
Visi priedēkļi padodas jau pie grāvja,
kuram mežmalā jātiek pāri.
Te tā būšana ir.

II
Maigi rozā piesarkuši bērzi
neatbild uz jautājumiem.
Vienkārši ved
pa parādes durvīm iekšā.
Kurš tādus satiek, ienāk pavasarī.

III
Grimst kājas. Ūdens arī pa parādes durvīm iekšā.
Saules lutinošo priekšnesumu starplaikos
ir tumšs un ēnains. Tā nav slikta zīme.
Tāds ir gaismas esamības pierādījums.
Ja ļauj kājām mazliet iegrimt,
es te stāvu stabili.
Novecojusi uztveres kļūda – to tagad dzēšu,
jo zeme vēl neprasa mani.

IV
Daži miljoni saknē, bet atgremot definīcijas vēl nav zināt
un zināt nav izaugt, ne beigties, ne punkts.
Lieki stāstīt, pārliecināt, atkārtot,
jo spēks ir tikai tajos vārdos,
kuros es sarunājos.
Spēks ir tajā klusumā,
kurā es dalos.

V
Vienalga kāds man, bet mežam
dzīslās tek sarkans.
Ar zaļo spēlē augstāk par zemi,
tad zemāk par sevi,
tad katrs savā vietā.
Cilvēks, kurš bijis mežā, zinās.
(Arī to, ka galotnes dejo
un putnus var pagriezt skaļāk.)

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri