LU LFMI apgādā iznācis krājums „Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija”

 

Krājumā Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija publicēti raksti par 19 dzejnieku dzejoļiem, kurus analizējuši un interpretējuši 18 autori. Analizējamo dzejoļu autoru vidū ir Jānis Poruks, Rainis, Edvarts Virza, Arveds Švābe, Aleksandrs Čaks, Veronika Strēlerte, Zinaīda Lazda, Linards Tauns, Dzintars Sodums, Ojārs Vācietis, Monta Kroma, Egils Plaudis, Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Amanda Aizpuriete, Arvis Viguls, Inga Gaile u. c.

Sastādītājas Ievas E. Kalniņas sākotnējā iecere bijusi apkopot periodikā vai rakstu krājumos jau publicētos rakstus, piemēram, Vitauta Kalves, Viļņa Eihvalda, Jāņa Rudzīša, Jāņa Andrupa, Oļģerta Rozīša, Rutas Veidemanes) un atgādināt, ka dzejoļa interpretācijas žanram ir savas tradīcijas latviešu literatūrzinātnē un kritikā. Taču, lai analītiskie raksti būtu iespējami dažādāki (dažādas analīzes/interpretācijas metodes, dažādas pētnieku personības un skatījums uz dzeju), pieaicināt literatūrzinātnieki un kritiķi, kuri darbojas dzejas pētniecībā (Anna Auziņa, Māra Grudule, Anda Kubuliņa, Janīna Kursīte, Marians Rižijs, Viesturs Vecgrāvis, Kārlis Vērdiņš). Krājumā publicēts arī viens no pēdējiem izcilās dzejas kritiķes Intas Čaklās (1941–2016) rakstiem par Knuta Skujenieka dzejoli.

Antoloģijas kārtojuma strikts princips ir viena autora viena dzejoļa analīze. Par nosacītu atkāpi var uzskatīt trīs gadījumus: pirmkārt, kad vienu dzejoli analizējuši divi autori (Edvarts Virza Baiga vasara – Vitauts Kalve un Janīna Kursīte; Veronika Strēlerte Bruņu kalps – Jānis Rudzītis un Ieva E. Kalniņa), otrkārt, kad dzejnieks pats izvērtējis sava dzejoļa interpretāciju (Oļģerts Rozītis rakstījis par Dzintara Sodumu dzejoli Balāde par Gustu, uz ko tad atsaucies dzejoļa autors). Šāds dubultlasījums paplašinājis skatījumu uz dzejoli un pavēris jaunus aspektus tā interpretācijā – divi autori par Virzas dzejoli Baiga vasara piedāvā gan intertekstuālu, salīdzinošu (Kalves raksts), gan formālu (pantformas, fonikas), gan literatūrvēsturisku (dzejoļa biogrāfija, adresāta jautājums) lasījumu, gan tā recepcijas izsekojumu dažādos laikposmos (Kursīte).

Grāmatas adresāts – visplašākais lasītāju loks, arī tie, kam vārdi „dzejas analīze” rada bažas vai pat netīksmi, ko droši vien dziļākajā būtībā raisa apjukums, kā tad to darīt. Krājums pretēji metodiskiem norādījumiem vai poētikas mācību grāmatām piedāvā alternatīvu iespēju, kā mācīties analizēt dzeju, proti, skolojoties pie pētnieka – lasot dzejoļa interpretāciju, iedziļinoties tajā, sekojot viņa domai un galu galā nonākot ar to dialogā, lai atvērtu dzejoļa nozīmes jēgu.

Krājumā iekļauts ievads, 25 raksti, personu rādītājs un ziņas par rakstu autoriem.

Grāmata sagatavota un izdota Valsts pētījumu programmas Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūras, vērtības projektā Nr. 4 Kultūras un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatu var iegādāties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Mūkusalas ielā 3, Rīgā; tālr. 67229017, e-pasts info@lulfmi.lv) un Latvijas lielākajās grāmatnīcās.

Sekojiet LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta jaunumiem:
lulfmi.lv
facebook.com/lulfmi/
twitter.com/LU_LFMI
Par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāda grāmatu iegādi un jaunāko informāciju: lulfmi.lv/gramatas

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri