Atstāsti man šo neiespējamību

 

Foto: literratura.org

 

Natālija Azarova dzejā ienāca samērā vēlu un īsā laikā kļuva par nozīmīgu autoru. Desmit gadu laikā izdoti astoņi dzejas krājumi, uzrakstīta doktora disertācija un divas monogrāfijas par dzejas valodu, viņa arī unikālās mācību grāmatas Poēzija iniciatore. Ievērības cienīgs ir arī Azarovas veikums atdzejas laukā – no klasiskās ķīniešu valodas radīti jauni Du Fu tulkojumi un pirmoreiz krieviski atdzejota Fernando Pesoa Jūras oda, par ko viņai 2014. gadā tika piešķirta Andreja Belija prēmija.

Natālija Azarova būs Dmitrija Kuzmina organizētā festivāla Dzeja bez robežām viešņa. Festivāls norisināsies Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā no 2. līdz 4. jūnijam.

 

***

es saules pļaukām klāts
kaķīgs putns
paklupu jautru domu
gavēnī

bet jūs kālabad jauki dzīvojat?
un jūs kālabad veseli un jautri?
strāvas glāzes rūtaino deķīšu
taktīs

smilšaino kaiju kuliči

 

***

tā ir sodība – ar pārgrieztu acu
                                   nazi

līdz krēslai sēdēja septiņi –
katrs ar saviem vārtiem

tā ir tādu cilvēku kategorija –
vārdā cilvēce

bet pārējie?

vēl ir grāmatas un spārni –
spalvu kopējais lauks

saņurkāts

grāmatu kā ar nazi nocirta

parunāt

 

***

– ja reiz pēdas jūras siltumā tinās –
         kāpšu pāri horizontam

– uzmanīgi: kāds met no augšējā klāja
                                                           degošus izsmēķus

– kotu – tā augustā zvaigznes-krīt

– mūsu kuģis: sterili dezinficēts
                                      no degošām zvaigznēm ne smakas

– taisnību sakot es zinu ka Tu – vien tradīcija
        bet gribas sadraudzēties ar Tevi lai arī laicīgi

 

***

ir zināms: vairums upju tek
            zem svešām mēlēm
bet: likās ka aiz loga vienmēr tas pats
                                      koks
un pie vārtiem sirēnu vira
istabas zaļumu vira
vai tiešām te dzīvosim
                                  dzīsim
vai tu gribi
             te dzīvot dzīt
                     varbūt šeit
                           viss dzīvos
                                   dzīs
             un ar atbildes vecumu
                     man neuzbrūc
                                   neuzbrūc

 

***

                    ar mani daudz kas nošķiebies
                 atklājot lietu zināmu
                                                                         ne-at-bilstību-man

                 pildspalvas sevišķi zilās
                 tās-bremzēšanu-ķeršanos
                                pa-papīra-nemainību-neslīdēšana
                 kas-būtībā-atbilst pledam
                 tak-ne-tieši-kļautam-bet
                                                            klātam-uz
                 segas vienkārši siltumam-tā-ne-piedaloties-dzīvē
                 taisnību-sakot-tas-atgādina-
                                     pavasara biezi-ilgi-ledu-uz-kura
                 -slieču-peldošās-pēdas

                 un tomēr ezeru var aizsniegt ar aci

 

sepetembra
šlāgeris

kā mēs iesim
kā piesējušies debesīm
kā mēs iesim caur valgo
                                           kalnā buršanos
kā mēs iesim
kā mēs iesim caur apgāztiem
                                                                lukturiem
kā mēs iesim
                    gar miegainu kaiju naktsmītni
                                                               skaties
                               pa kreisi
                               tur
pagātne kustīga kā uzbarojusies
                                                               kaķene
                               pēcāk
pagātne
pārtop mākonī
                            un aiztraucas
                               vertikāli
                               augšup

 

***

no zemēm visspilgtākā apgrauztā
         mēs braucam braucam gar robežām
         naktīs kā aizgriezusies saulespuķe
         vai kaligrāfijas formulas piegāde
                   ātrumderības
                   burtu knišļi
                   iz rūtiņām
                                  raujas
ataizsiešana
         spoguļkarpas
         piparos nolietātās
                             apklusa piecās valodās
                   liberāļi izvēlas zvaigznes
                   diktatori izvēlas sauli
         šņak šņak šņak
                   mēness atkal-neaizņemts
                   mēness atvērtās mutes
                   lauvas izkaisītas
                             uz tūkstoš kāpnēm
ataizsiešana

es tev korī sadziedāšu
                             it visu planetārija templi

 

***

es tavu domu domāju
es skaidri domāju
tavā domā
neskaidrs ir cits
vai mēs kopīgi domājam
bet tā gribētos

saprāta koksne
izžuva sašķēlās saplaka

dzīvie sacer sliktus
dzejoļus

 

***

                                  svītraina tava balss o kungs
                                  ielogoti tavi ienesīgie tornīši
                                  gaviļnieku pogas man sānos
                                  ikgadējā zvaigžņu rinda

                                        caur nāsīm dzīve pūš
                                        katru otro rītu modina

                                  tie ir mani vārie aizspriedumi
                                                          demisezonas garā
                                                      tie ir zaudētie cēloņi
                                  rudens ar pēdējiem lietņa spēkiem
                                                                           nākotnes par maz
                                        vajag vēl kaut ko

 

***

                                        eiropa akmeņu pilni
                                                                 spaiņi
                                        bakeniem krautas
                                                                 mašīnas
                                        un tie tur visi sēž aizdrīvēti
                                        šeit var tevi samanīt –
                                        gals –
                                        atrast
                                                   ziemeļus var arī brestā
                                                   francijas ciparos
                                                   vēju appūstās
                                                                                   saltās sejās
                                        šeit var tevi samanīt –
                                        gals –
                                        jo pilsēta nemānās
                                        visi manekeni ir kaili
                                                                   pat bērni

 

fails: par mani

                                        parasti mūžību pavadīju mājās
                                        neizejot skatoties uz ne
                                        skatoties skatoties līdz caurumsnaudai
                                        līdz sezonu sākumam
                                        līdz izbrīnam
                                        cik esmu horizontāla
                                        redzesspēja maza
                                        atstāsti man šo neiespējamību
                                        beidz radīt uz vārīgā
                                        skaties skaties spilventvanā

                                        manu ļaužu dubultmasa

 

***

                                        vasaras bezdarba rīboņa
                         centru apdzīvo akcidentas būtnes
                                                      ložņā volatīli zvēri
                                      i pa zālēm i pa zālēm
                                               ipotēku dipoņa

 

***

                                          nosēdusi migla
                                               tās bēru miesasēdiens
                                               tās kurlais ūdensspiediens

                                          pēcpusdienā
                                               ruds dievs
                                               no apakšas augšup
                                               perspektīvā
                                               pārvēršas

 

***

                           tie ir viegli atmosfērā tīti
                           grāmatu kaudze kuru saistoša
                           okeānam nozaga auglenīcas
                           ātruma akmeņi puķainie
                           krustenisku mugurkaulu saplacināti
                           šeit nemirstības piecepumi palikuši
                           tagad ar metāldetektoru līdz ceļiem
                           okeānam dziedošs sarkans nēģeris
                           jautājām
                           bet mēs gājām līdz ceļiem mēnesī
                           heidegera kungs
                           joprojām nav izturama jūsu klusēšana
                           nu sakiet kaut ko par šo

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs

 

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri