Vīrietis, kurš vēroja sievietes (1. un 2.)

 

Franču rakstnieks Frederiks Beigbeders (Frédéric Beigbeder, 1965) divdesmit piecu gadu vecumā pievērsās rakstniecībai, žurnālistikai, reklāmai. Tieši reklāma kā industrija viņam radījusi ceļu pie lasītājiem, izdodot atmaskojošus darbus par patērējošu sabiedrību.

80. gados par naktsdzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst mazās ekstazī tabletes, ko citi dēvē arī par „mīlestības zālēm” ar iespaidīgiem blakusefektiem. Tās liek dejot visu nakti tehno ritmos, pakļauties karstuma viļņiem, glāstiem un ciest no dehidratācijas. „Mīlestības tabletes” baudīja arī tie, kas grieza zobus, cieta no eksistenciālām sāpēm un mēģināja izdarīt pašnāvību. Kā jebkuram piedzīvojumam, arī ekstazī ir savi kāpumi un kritumi, un autors, vairs tās nelietojot, arī citiem neiesaka bojāt savas smadzenes. Katrs no grāmatas Ekstazī stāstiem ir kā spēcīgs franču aromāts, pēc kuru izlasīšanas ir vēlme ievilkt svaigu gaisa malku. Ieskatam stāstu krājumā piedāvājam divus īsprozas darbus Justīnes Janpaules tulkojumā.

Izdevniecība Mansards

 

Vīrietis, kurš vēroja sievietes I

Manuprāt, pludmales himna ir nevis Serža Geinsbūra Sea Sex and Sun, bet drīzāk Patrika Kutēna Man patīk vērot meitenes.

Tā ir lieliska dziesma: „Man patīk vērot meitenes, kas gar jūru iet un izģērbjoties tik rātnas šķiet.” Ikreiz, kad apguļos smiltīs, es dzirdu šo seksuālās frustrācijas odu, šo pludmales vuārisma apoloģiju. Es domāju par tūkstošiem mokošo pēcpusdienu, kas pavadītas Bidārā, Biaricā vai Sentropēzā, vērojot zeltītas jaunkundzes monokini, bez dūšas viņām tuvoties. Esmu pārliecināts – tieši šīs neskaitāmās biklās vērošanas stundas mani padarījušas par seksa apsēsto neķītreli, kāds esmu kļuvis.

„Viņu krūtis piebriest dzīvotgribā, viņu acis vaicā – kas ir šis zēns?” Kutēna dziesmā ir spēcīgs kreščendo, kas lieliski izsaka izmisīgo bezcerību, kādu jūt heteroseksuāls atpūtnieks, kad to pieveicis karstums un ielencis nekontrolēts skaistums. Meitenes draiskojas, putinādamas karstās smiltis, un sauc vārdā zēnus, kuri ir daudz brūnāki par vērotāju. Viņu mēļie ciči iznirst no ūdens, pie peldbiksītēm līp apcirptie kaunuma matiņi. Viņas apskauj austrāliešu sērferus vai Kamargas diskžokejus. Viņas ignorē vārgos un zaļganos puikas, kuri lasa grāmatas, krāniņu pelddvielī iespieduši. Viņas pat nemana šos paralizētos apbrīnotājus, gļēvos zaķpastalas, īdzīgos romantiķus. Paldies Kutēnam par veltījumu vasaras klusajām sāpēm.

Kāpēc sešpadsmitgadīgām meitenēm ļauts brīvi pastaigāties pludmalē? Viņu slaikais kakls un atšautie dupsīši, viņu lūpas, kas laimīgi sūkā zemeņu saldējumu, viņu zīdainais mugurkauls un trauslie atslēgas kauli, viņu slapjie mati un kā putas baltie zobi, viņu šaurā spraudziņa, vēsā mēle, peldkostīma baltais nospiedums, viņu pēdiņas lakotiem nadziņiem un krūtis, kas ir kā radītas manai plaukstai.

Man patīk rakstīt par meitenēm. Ko darīt, ja iemīlies simts meitenēs reizē? Viņu nabas ir baseini, pildīti ar sauļošanās eļļu. Man bija sešpadsmit gadu, kad tas sākās. Tagad man ir divtik, bet nekas nav mainījies. Šīs rindas es rakstu Formenterā, 1997. gada jūnijā, līgava pie sāniem, bet lāsts turpinās: visu mūžu es noraudzīšos šīs nevainības nežēlīgajā defilē.

Šodien, kad esmu liels rakstnieks, izdots desmit tūkstošos eksemplāru, es neesmu aizmirsis, ka jūs, mazās draņķes, man salauzāt sirdi.

 

Vīrietis, kurš vēroja sievietes II

Sekss ir kļuvis par nepārtrauktu šovu, un mēs visi esam tā cītīgi skatītāji: svētdienas vakarā ap 22.30 ieslēdzu M6: superīga, bodlēriska mulate iepazīstina jaunu zviedrieti ar Johnsons Baby eļļas priekiem: uzmanīgi skatos, kā pavisam kailas viņas rīvējas viena gar otru: viņu baudpilnie ņurdi tiek dublēti franciski: mana pasaule ir pilna ar šādiem attēliem: manā pasaulē ir drāziens abos caurumos, gang-bangs, nokončīta seja kabeļtelevīzijā: tur ir dušas želeju reklāmas, kurās modeles ieziež krūtis ar putām, piemēram, Madonnas klips, kurā viņai aizsietas acis, vai Zazī klips, kurā visi šausmīgi svīst, glāstīdami ķermeņus: esmu saticis Zazī: vienīgais, par ko, runājot ar viņu, domāju, bija tā orģija psihiatriskajā klīnikā un viņas kalsnais, ar svaigu krāsu klātais augums: es viņai teicu, ka mana mīļākā filma ir Alfrēda Hičkoka Logs uz pagalmu: nesalīdzināmi labāka par Body Double un Sliver: lai gan tēma tā pati – vuārisms: bieži vien sapņoju, ka man ir lauzta kāja un Greisa Kellija augstās modes kleitā ar tālskati palīdz man pieskatīt kaimiņus pretējā pusē: mēs aizvadām garas pēcpusdienas, glūnot pa logu: diemžēl no mana dzīvokļa paveras skats uz pagalmu, vienīgais, ko tur redzēt, ir vārtsardze, kas stumda miskastes: nevienas pašas seksīgas kaimiņienes, kas pastaigātos gar logu vienās biksītēs: es to nožēloju, ticiet man: reizēm esmu ne tik daudz redzīgs, cik dzirdīgs: novērtēju Džeinas Birkinas Je t’aime moi non plus kunkstu patieso vērtību: arī virs manis dzīvojošais pāris kunkst tīri labi: klausos, kā paātrinās viņu gultas čīksti: aizveru acis, lai atkal kļūtu redzīgs: kā ballītēs: tur mans vuārisms var izpausties līdz sātam: viens savā stūrī varu vērot savas buržuāziskās draudzenes, kas ģērbušās kā maukas, un maucīgās draudzenes, kas ģērbušās kā buržuā: nekavējos sevi iztēloties kā Lielo Getsbiju vai Endiju Vorholu, malkojam glāzi, kamēr mani draugi cits citu pārmāca ar Hermès pātagas cirtieniem: rītausmā, dodoties mājup, uzduros kioskiem, kas pilni žurnālu ar vilinošiem nosaukumiem: Démonia, Pussy Mag, Pandora’s Box, The Financial Times: pirms kāpju taksī, kāda seksšopa skatlogā lasu: „100 filmas par 10 frankiem, nepārtraukts pīpšovs, āda, fetiši, veļa”: no došanās iekšā atturos, jo esmu pārāk slavens: lūk, mana dzīve: jeb, pareizāk sakot, – mūsu dzīve: man nav mentālā AIDS: mums ir mentālais prezis: veids, kā sevi pasargāt, ir visu REDZĒT, nekad neuzdrīkstoties DARĪT: mans daikts ir manas acis: ja vien jūs zinātu, cik topmodeles esmu izdrāzis ar acīm: esmu vizuālais maniaks, es vēroju cilvēkus, kas dzīvo, cieš, mirst: teļļukā vai pa īstam: runāšana ar svešiniecēm mani biedē: bikluma dēļ, protams, bet arī aiz garlaicības: koļīšanas cirks ir tik paredzams: piedāvāt kādu glāzīti, iedzert kādu glāzīti, izteikt komplimentus, dejot jerk, uzlikt roku uz augšstilba, sūkties, aizvest mājās ar motorolleru, iedzert pēdējo glāzi dzīvoklī, uzbudināties, iestumt vagīnā, kustēties iekšā — ārā, izšļākt spermu prezervatīvā, atturēties no došanās prom skriešus tūlīt pēc tam: gūt apmierinājumu skatoties ir mazāk apnicīgi: skoptofilija ir konstruktīvs slinkums (skoptofilija – „vuārisma” sinonīms, nejēgu banda): es vēroju visu: Rembo kļūdījās: dzejniekam nav jākļūst redzīgam, viņam jākļūst par vērotāju, mākoņu, mēness un zvaigžņu vērotāju, saules vērotāju, tai austot, rietot un atkal austot, lidostu vērotāju, ceļotāju vērotāju: es vēroju garāmgājējas, viesmīles, operatores, hotdogu pārdevējas: esmu Kristijas Tērlingtones vērotājs un Sēnas zem Mākslu tilta vērotājs, Sitē salas debesu vērotājs, neredzīgo vērotājs, vērotāju vērotājs: visbeidzot atgriežos mājās: tikai kopā ar sievu vairs neesmu vērotājs: ar viņu es atriebjos: ar viņu es esmu akls.

 

No franču valodas tulkojusi Justīne Janpaule

 

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri