Ko Dzejas dienās iesaka dzejnieki?

 

No 7. līdz 17. septembrim gaidāms ikgadējais Dzejas dienu festivāls. Četri dzejnieki – Ingmāra Balode, Katrīna Rudzīte, Raimonds Ķirķis un Edvīns Raups pastāstīja, kurus pasākumus viņi plāno apmeklēt un iesaka citiem. Dzejas dienu programma pieejama šeit.

 

Katrīna Rudzīte

Šobrīd grūti pateikt precīzi, kurus tieši pasākumus apmeklēšu. Septembra grafiks pārmaiņas pēc man ir salīdzinoši brīvs, tāpēc negribas plānot, bet ļauties konkrētā brīža noskaņai. Droši varu teikt, ka apmeklēšu tos pasākumus, kuros man jāpiedalās. Viens no tiem ir atdzejas darbnīcas, kas no 12. līdz 16. septembrim norisināsies kafejnīcā NicePlace TELPA un noslēgsies ar autoru lasījumiem 16. septembra vakarā. Šajā vasarā apmeklēju lasījumus, kuros autori iepazīstināja ar pagājušajā gadā darbnīcu ietvaros tulkotajiem darbiem – pasākums bija visnotaļ interesants, lielā mērā tieši tā iespaidā arī pati piekritu dalībai darbnīcās. Savukārt 21. septembrī (ārpus oficiālās dzejas dienu programmas) viesošos Valmierā, kur piedalīšos lasījumos skolā un bibliotēkā.

Ja izdosies pietiekami agri piecelties, labprāt dotos Ceļojumā ar dzejniekiem, kas 9. septembrī norisināsies Ķīpsalā. Tās pašas dienas vakarā, ja vien neapmeklēšu citus Baltās nakts pasākumus, plānoju klausīties Latvijas Radio Dzejas slama tiešraidi. Par citiem pasākumiem vēl neesmu izlēmusi. No iepriekšējo gadu pieredzes iesaku apmeklēt lasījumu Atvērt nevar aizvērt; pasākums sniedz retrospektīvu ieskatu aizvadītā gada laikā iznākušajās dzejas grāmatās.

 

Edvīns Raups

Man tiešām liekas, ka Dzejas dienas pamazām ieiet sirdij un prātam arvien piemērotākās sliedēs, proti, bez nevajadzīgas bļaustīšanās, cik agrāk bija labi, bez vaimanāšanas, ka visi mirst – un, tostarp, arī mēs. Es teiktu, ka ar valodu atkal notiek brīvas rotaļas atbilstoši laika garam (un miesai), tāpēc ir patīkami apzināties, ka esi pašnodarbinātais bez cerībām uz pensiju un vari bez bēdu apmeklēt dažādus aizraujošus pasākumu mēneša garumā. Es labprāt iesaku iegriezties Pētera Brūvera piemiņas vakarā un kādā no trīs muzikālajiem autorvakariem Baznīcas ielā 30. Vēl es noteikti gribētu dzirdēt jaunākās dzejas vēsmas, piemēram, Jaunos dzejniekus Vērmaņdārzā. Tas – noteikti. Man aizraujoši šķiet arī tā saucamie dzejas slami un, cik zinu, arī tiem šajās Dzejas dienās ir sava vieta. Un, protams, sagadījies tā, ka šogad pašam jāpiedalās vairākos pasākumos, uz kuriem tad droši aicinu – gājiens pa Ķīpsalu, Atvērt nevar aizvērt – pagājušā gada grāmatu ražas vakars, dzejas sarīkojumi Smiltenē un Valmierā, visbeidzot, visi laipni lūgti uz Raupa autorvakaru pie tautiešiem Dublinā, Īrijā, septembra beigās!

 

Ingmāra Balode

7. septembrī iešu un vēlu visiem apmeklēt Pēterim Brūverim veltīto pasākumu, varētu būt ļoti bagātinoši. 9. septembrī pašai jāpiedalās Ceļojumā ar dzejniekiem, kas šoreiz notiek Ķīpsalā un ko nepagurstoši gadiem rīko Ērika Bērziņa – ir labi, ka dažas tradīcijas noturas, paldies viņai par to. Uz pasākumiem ar tizliem nosaukumiem neiešu, piemēram, „sievišķais šarms” vai kas nu tur bija…

 

Raimonds Ķirķis

Ja būtu pieejama pilna programma, tad noteikti varētu arī kaut ko veiksmīgāk pastāstīt. Katrā ziņā Ceļojums ar dzejniekiem allaž ir vērtīgs pasākums. Šogad interesants projekts ir Radio NABA ritošā studija / Elektriskās dzejas tramvajs, kas pārklāj gan Dzejas dienas, gan Balto nakti. Kā Dzejas dienu gaidītākos notikumus varu minēt vēsturisko fantāziju Mehāniskais Veidenbaums un audiovizuālo performanci Mēness pazudusī kurpe.

 

Artis Ostups

Viens notikums, kas uzreiz iekrita acīs, ir tekstgrupas Orbīta mini-festivāls, kas norisināsies 17. septembrī peldošajā mākslas centrā Noass. Cik saprotu no pasākuma apraksta, tad Artūrs Punte un Sergejs Timofejevs (vai vismaz viens no viņiem) papildus dzejoļu lasīšanai arī skrečos. Mani interesē dzejnieku aizraušanās ar citām izpausmes formām, tāpēc aiziešu paklausīties. Dzejas dienas atbalsta starpdisciplinārus meklējumus par to prieks! Ērikas Bērziņas organizētais Ceļojums ar dzejniekiem, kas šogad vedīs cauri Ķīpsalai, nu jau kļuvis par festivāla klasiku, un, spriežot pēc izziņotā sastāva, atkal varētu būt interesanti. Pagaidām man trūkst informācijas par ārzemju dzejniekiem, kuriem ierasti bijusi nozīmīga loma festivāla programmā. Nu labi, redzu, ka būs Kornēlijs Platelis no Lietuvas. Kas vēl atbrauks? Kā cilvēkam, kurš ikdienā seko līdzi latviešu dzejai, vienmēr patīkami iepazīties ar līdz šim nezināmiem vārdiem. Ceru, man paveiksies.

Noslēgumā vēlos atzīmēt, ka, iespējams, būtu prātīgi lasījumus pie Raiņa pieminekļa noturēt 11. septembrī, dzejnieka dzimšanas dienā. Pats sen neesmu bijis, bet gan jau skolēni tur aizvien pulcējas un ievāc selfijus ar autoriem, tā vienīgie radot zināmu notikuma sajūtu.

 

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri