Mājupceļš ir asimetriski lienoša čūska

 

Foto: Jānis Indāns

 

***

pazūd domas jo darbs dara brīvu
vai ārstē (no domām)
zini šeit katru rītu pietur ātrā palīdzība
līdzīgi taksometriem
no guļamrajona kādu aizvedot uz paradīzi
zilu sirēnu kāpnes debesīs
kur juglas kapu kaulu sievas
salīmētas ar maximā pirktu momentu
dzied mūžīgu dziesmu
par neizdevušos dzīvi uz zemes
zini šeit nekas jauns nav bijis
ņirb kaķu un aborigēnu purni istabu sienās
miltus meklējoši vaboles pirksti
un tās zūdošās
nejauši notvertas optima līnijas galā
otrās trešās ceturtās
neizslēgta gaisma un televizors cauru nakti
pretējās piecstāvu mājas logā
deg
venēras tukšās nepielādētās vēnas
par ko viņa vien pasmejas
pārliekusies ārējās palodzes malai
līdzīga nekad nemazgātai veļai
kas izkārta zem jumtiņa lai (dievs pasarg’)
nesalītu
kuru neviens nezags vientuļo kāzu tumsā
apies ar līkumu
1 metrs ne vairāk ne mazāk
zini šeit pie visa jau pierasts un trūkst
kaut kā nemēģināta…

pirmdien darbs atkal padarīs brīvu

 

***

mēs braucam uz jūru bet sajūta
it kā uz okeānu
tavus jautājumus aprij automašīnas dzinējs
sālsūdens smiltis un akmeņi
atdod

uz zemeslodes līnijas
nepārtraukts kuģis
cilvēki sauļojas peldas dzer alu
ēd savas miesas
baidās dzīvot
bet nemaz no ultravioletajiem stariem
un vēža

es nevēlos novilkt apavus
brist pāri nelielas straumes ietekai jūrā
nolādu baltas kājas
tas tevi kā saldūdeni uz robežas mulsina
arī atmiņu lidojums
ap daudzkārt liekto lauzto un zaudēto prātu

mājupceļš
ir asimetriski lienoša čūska
ar nelasāmiem tekstiem uz sausās ādas
un tavs stāsts par aizraušanos
ar jāšanas sportu
pieprasa pārvērsties par zirgu lai
nenotiktu metamorfoze
lūdzu padot man citu vārdu
un kādā apdzīvotā vietā
mēs nopērkam saldējumu
virskārta ļoti piesātināta
zem bagātīgās garozas tukšums kā dzīve
kamēr vēl esam
un esot akli sekojam atvadām

durvis atklāj
kaut kur karstajās smiltīs guļ nelaiķe atslēga
dziļā mierā
kā sirdspuksti pieklauvē doma
vai bez tevis
es kādreiz nokļūšu mājās

 

***

parastais krauklis parastā žubīte parastais pīlādzis
parastie cilvēki
pasaules centrā
seko līdzi četrām debesu pusēm
elpo un ieklausās
ko šodien pavēsta tikai un vienīgi vējš
tas parastais
melniem spārniem
acīs dzimst bērni
strauji izaug un nosirmo
kāpdami atpakaļ uz sākumu
kamēr man gribētos palikt līdz naktij
novērot zvaigznes
saukt katru vārdā
kādās lūpās ieskicēt zvaigznāju nosaukumus
un izslēgt elpu
uzslienot klusuma telti
mūžīgi nedoties lejā
bet jāiet
dzīvot līdzi tiem bērniem
un krustojumos (kā vienmēr uz labu laimi)
noteikt pareizo virzienu
lai tiktu
un nekad netiktu īstajās mājās

 

***

atsaucu atmiņā kā jāraksta
saulē iemērcu pirkstu
un ēnā velku koncentriskas sfēras
savas dzīves gadskārtu celmus
vēja nolauzto
pēc tam
cilvēku malkā sazāģēto koku vietā
sākotnes sejās nomaskēti midzeņi un
smaidu biezoknī
kur nekad neiespīd mana rādītāja nospiedums
valda ledusskapja platuma grādi
caur debesīm izslīd sasalušie putni
un es atceros kā jālasa
aizverot acis fosfora gaismā
no kreisās uz labo
atveru šķirbiņu tumsai
no vasaras apzeltītā sniega
salipinu aproces un kaklarotas
uz ešafota pēdējā pakāpiena stāvošajiem
arī sev vienu komplektu
atminēdamies
kā jāmirst

 

***

kad mēs pastaigājamies pa ikdienu
man prasmīgi jāizliekas
ka iespējams
apvienot politisko situāciju pasaulē
ar dievu
un pavasara saules kleitas zvārgulīšiem
kuri skan tepat pie mūsu kājām
par pirmo es vispār neko nezinu
vien nāve čukst ausī ko nesaprotamu
tāpēc es tikai māju ar galvu
sejā veidojot viszinīgu grimasi
ja runa pa otro
varu stāstīt ļoti daudz un ilgi nepasakot
gandrīz nevienu skaidru domu
jūtot
viņš pat vēl piepalīdzētu
ja tam būtu kāda jēga sarunā tieši ar tevi
par trešo
es mīņājos uz vietas
speciāli ar purngaliem skarot tos zvārguļus
lai radītu skaņu kompozīciju
kas liktu tev aizmirst
abas iepriekšējās tēmas
īpaši to savīšanu tavuprāt nakts vētrai
nesaraujamā auklā
un gaidot nakti
tu aizmirsti cik viegli var pārtrūkt diena
cik viegli pazaudēt
un nekad vairs neatrast nevienu vārdu
galu galā cik viegli
paskatīties uz manu pusi
un ieraudzīt
vairs tikai tukšu no manis atkaulotu ainavu

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri