Lipkes memoriālā notiks saruna „Kāda ļaunuma izcelsme: Hanna Ārente par nedomāšanas varu”

 

Ceturtdien, 12. oktobrī 18:30 Žaņa Lipkes memoriālā notiks saruna Kāda ļaunuma izcelsme: Hanna Ārente par nedomāšanas varu, kuru vadīs LU filozofijas doktorante Ginta Vēja.

Kad 1961. gadā filozofe Hanna Ārente saņēma uzaicinājumu veidot reportāžu par Ādolfa Eihmana tiesas prāvu Jeruzalemē, viņa tajā saskatīja unikālu iespēju pārdomāt pēckara intelektuālās dzīves galveno izaicinājumu – jautājumu par ļaunuma būtību un izcelsmi. Savām rokām Eihmans nebija nevienu nogalinājis, viņa vadītās Reiha Galvenās drošības pārvaldes apakšnodaļas pienākumos ietilpa Reiha teritorijā dzīvojošo ebreju apzināšana un viņu transportēšanas organizēšana. Pēc astoņus mēnešus ilgas prāvas Eihmans tika atzīts par vainīgu noziegumos pret cilvēci, un pusgadu vēlāk viņu pakāra.

Savā pēdējā, nepabeigtajā darbā Prāta dzīve Ārente raksta, ka satikšanās ar Eihmanu pārsteidza viņu nesagatavotu: „Viņā nebija ne miņas no stingras ideoloģiskas pārliecības vai īpaši ļauniem motīviem, un vienīgais raksturīgais, kas izpaudās viņa rīcībā gan lietas izskatīšanas laikā, gan agrāk, bija tas, ka viņš nedomāja: jā, tā bija nevis muļķība, bet nedomāšana.” Pēc šīs tikšanās Ārente atteicās no „radikāla ļaunuma” jēdziena: „…ļaunums nekad nav „radikāls”, tas ir tikai galējs… tam nav nedz dziļuma, nedz kādas dēmoniskas dimensijas. Tas var aizaudzēt un pārklāt atkritumiem visu pasauli tieši tāpēc, ka izplatās līdzīgi pelējumam − uz virsmas. …Tikai labajam ir dziļums un tas var būt radikāls.” Ārentes analīze un izteiksmes veids izsauca asu viņas laikabiedru, tostarp senāko draugu, pretreakciju.

Vārdkopa „ļaunuma banalitāte” ir kļuvusi par biežāk citēto filozofes izteikumu. Tā tikusi dažādi izprasta, un ne vienmēr šīs interpretācijas bijušas pašai autorei pieņemamas. 12. oktobra vakara diskusijā Lipkes memoriālā tiks skaidroti populārākie pārpratumi „ļaunuma banalitātes” interpretācijās, apmeklētāji būs aicināti domāt un diskutēt par to, kādus jautājumus un secinājumus šodienas cilvēkam piedāvā Hannas Ārentes teiktais par personisko atbildību un tās nosacījumiem, kādu mācību šodienai sniedz „Eihmans Jeruzalemē. Ziņojums par ļaunuma banalitāti”.

Ginta Vēja studē filozofiju LU doktorantūrā un strādā Žaņa Lipkes memoriālā. Viņa ir pētījusi intersubjektivitātes un citādības problēmu fenomenoloģijā, feministisko filozofiju, aktuālās bioētikas problēmas.

Ieeja brīva.

Žaņa Lipkes memoriāla adrese: Ķīpsala, Mazais Balasta dambis 9.

Pasākumu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri