Tumsonības arheoloģija

 

Foto: THORE photography

 

Naima Šahbouna (1980) ir zviedru dzejniece, iepriekš veiksmīgi piedalījusies dzejas slamos; šobrīd doktorantūrā studē politoloģiju; divu īsu operu libretu autore (2016), kopš 2013. gada raksta recenzijas dažādiem zviedru žurnāliem un laikrakstiem. Viņas pirmais dzejoļu krājums Tumsonības arheoloģija (Okunskapens arkeologi) 2012. gadā ieguvis Katapultpris balvu par labāko 2011. gada debiju. Krājums ir māksliniecisks un konceptuāls cilvēces attīstības pētījums, kā ietvaru izmantojot tiesas materiālus pret Rozenbergu laulāto pāri, kuru pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ASV aukstā kara laikā apvainoja par spiegošanu un slepenas ar kodolizmēģinājumiem saistītas informācijas nodošanu Padomju Savienībai un notiesāja uz nāvi.

Naimas Šahbounas dzeja, kurā sauss dokumentālisms un faktu izklāsts mijas ar asociāciju virknējumiem, ir lingvistiski dzirkstoša un eksperimentāla, vienlaikus skumjas ironijas caurvīta, politiska un eksistenciāla.

Šajā publikācijā iekļauts autores izvēlēts teksta fragments no krājuma Tumsonības arhitektūra un dzejolis O, kas šā gada sākumā publicēts Zviedrijas kultūras žurnālā Glänta.

Naima Šahbouna šogad piedalījās festivālā Dzeja bez robežām, kas no 2. līdz 4. jūnijam norisinājās Kaņepes kultūras centrā.

Atdzejotājs

 

O

nekādas nozīmes. Es varētu rakstīt par ledusskapi. Es varētu rakstīt par dinozauriem. Par dinozauru foršajiem vārdiem un smadzeņu izmēru, par ironiju, ka atlikušās fosilijas tiek izmantotas, lai dinozauru veidolus izlietu plastmasā. Es varētu rakstīt par iPhone 7, par to izcilo veiktspēju un piemērotu sienas kontaktligzdā spraužamu lādētāju trūkumu vienā no Stokholmas visvairāk apmeklētajām stacionāro pacientu aprūpes nodaļām. Es varētu rakstīt par zemestrīci Lisabonā vai saulrietu Sanfrancisko. Par astoņdesmitgadīgo Stellu Lībeku, kura 1994. gadā iesūdzēja tiesā McDonald’s par nopietnajiem apdegumiem, kurus viņa guva, izlejot kafiju uz vēdera un gurniem. Vai par atcelto 2011. gada pasaules saunā sēdēšanas čempionātu pēc tam, kad iepriekšējā gadā finālists no Krievijas Vladimirs Ladiženskis izvārījās līdz nāvei. Es varētu rakstīt par desmit bērnu tēvu Engu Bunkeru, kurš dalīja aknu ar savu aizvien vairāk alkoholā slīkstošo Siāmas dvīni Čangu. Par 1874. gada 17. janvāra rītu, kad Engs pamodies konstatēja, ka viņa brālis ir miris, un izsaucās: „Tad drīz arī mana kārta!” Es varētu rakstīt par rozēm. Es varētu rakstīt par Volkswagen. Es varētu rakstīt par Tokijas metro tīklu vai par mana jaunākā dēla dzimumzīmēm. Es varētu rakstīt par #mumsjārunāparlaikapstākļiem vai: kad velns novecos, tas kļūs par veģetārieti. Es varētu sākt ar sauli un rakstīt par cilvēcē pirmo BBQ Austrumāfrikas purvājā. Es varētu rakstīt O, cilvēce! un CIK VELLSPARĀVIS GRŪTI VAR BŪT mest papīru papīram paredzētajā konteinerā un plastmasu konteinerā plastmasai?????? Es varētu rakstīt par OS 2028 vai diskešu uzplaukumu un norietu. Tam nav

*
Par rozi |-dozi: kosmosa puķe, rāpuļa sirds. Daudzas simtgades siltumnīcaugšanas. Manas mīlestības trauslums. Leduskristāli, krokotais samts, CO2. Apsegt ar lapām rudenī. Tūkstošiem ērkšķu. Šņik, šņik, šurumburum.

*
O, cilvēce!

 

No krājuma Tumsonības arheoloģija

4.

tas ir noticis: nejaušības dēļ (vismaz divu savstarpēji nesaistītu cēloņsakarību ķēžu sadursmē) radies visums nejaušības dēļ zeme pielāgojusies dzīvībai labvēlīgiem apstākļiem nejauši atlasīti mikroorganismi pavairojušies un attīstījušies līdz zivij, kura nejaušības pēc attīstījusies līdz abiniekam, kas nejauši attīstījies līdz dinozauriem, kuri savukārt nejaušības dēļ izmira un visu teikšanu atstāja nejaušam zīdītāju kopumam, kurš attīstījās līdz cilvēkam, nejaušības sānsolis, kuru pieredzējusī daba novēroja ar vieglu smīnu

vienreiz ir nevienreiz

ja zemes vecums tiek veidots pēc divpadsmit stundu principa tad cilvēce pastāvējusi tikai vienu sekundes četrdesmito daļu un jebkurā laikā (tik-tak) kad pulkstenis nosit divpadsmit tas neizkustināmais beigu un sākuma punkts kad stundas un minūtes un sekundes saplūst vienā vertikālā līnijā un laiks sākas no jauna it kā nekas nebūtu noticis revolūcija vārda sākotnēja nozīmē: pagriezties par 360° sākt no sākuma atgriezties sākumpunktā

re-voltere

(lat.) pagriezties par 360° sākt no sākuma atgriezties sākumpunktā it kā nekas nebūtu noticis bet kādā sākumpunktā? vai tajā, kur bērnība LEJAS ĪSTSAIDĀ drūzmēšanās caurvējainā un tumšā stāvā iekšējie konflikti (morāli-filosofiski sociālekonomiski) iedzīvotāji (prostitūtas) psihoseksuālās fāzes ortodoksālā jūdaisma virziens dziesmu stundas rabīnu skolas pirmā mīlestība kas kļuva arī par pēdējo atmoda (politiskā) kopā ar fašisma uzplaukumu EIROPĀ? vai atpakaļ senāk pagātnē AMERIKAS atklāšana un iekarošana kas aizsāk vispārēju augu dzīvnieku un cilvēku globalizāciju kas kulminē HAVAJĀS (cepta ar dubulto sieru) un rosina MUSEO DE CULTURAS POPULARES E INDIGENAS izveidi? vai vēl senāk uz aizvēstures tukšo lappusi kailā pērtiķa pirmais grīļīgais solis no ĒDENES saules kveldētās nūdistu pludmales, lai desmitiem tūkstošu paaudžu vēlāk atgrieztos ar pleznām un šaujamieročiem

re-volver

lādiņš kas izšauts viegli skar rietumu civilizācijas kakla artēriju lai pēc tam mainītu (pēc brīvas gribas vai bez redzama iemesla) kursu un trāpītu savam sūtītājam kura izbiedētais brēciens raksturo visu ceļu

protokolam: (o) negadījumu organizācija apstākļi tie nevainīgie nogalinātie tā nepabeigtā operācija obdukcijas uvertīra publicitātes orācijas uzskatu ovācijas objektivitātes opijs

neatkarīgs novērtētājs apstiprina, ka informācijai, kuru varētu būt sniedzis JŪLIUSS un ETELE, nav vērtības PADOMJU SAVIENĪBAS militārajiem mērķiem, jo, pirmkārt, šī tehnoloģija ir jau zināma no citiem avotiem, otrkārt, rasējumus, kurus rekonstruējusi apsūdzētāja puse, veicis pilnībā neprasmīgais DĀVIDS, kuru izslēdza no BRUKLINAS POLITEHNISKĀ INSTITŪTA (1940) ar nesekmību visos priekšmetos (tostarp rasēšanā); labāka slava ir zinātniekiem, kuri iesniedz prasību par nāvessoda atcelšanu, ALBERTS E. un HAROLDS K. J., ķīmiķis, kurš piedalījies atombumbas izstrādē un vēlākos gados liks pamatus kosmoķīmijai un pēc kura aprēķiniem NASA (2001) sūta uz sauli kosmosa zondi GENESIS

hasta la vista

atsevišķs bumbvedējs tiek virzīts uz NAGASAKI, un šoreiz tā kravā nav skrejlapas ar informāciju, kas sagaida tautu, ja tā nekavējoties negāzīs imperatoru un nepadosies opozīcijas spēkiem („pajautājiet kādam no Hirosimas”) šajā reizē lidaparāts veic pēkšņu novirzīšanos no kursa un izkaisa kodolgalviņu pētījumiem tērētos divus miljardus dolārus pār JAPĀNAS tūkstošgadīgās kultūras ainavu

tas līdzinās kaut kam

tas līdzinās haosam

tas līdzinās POMPEJU maukumājai, kas zem VEZUVA pelniem septiņpadsmit gadsimtus glabā apslēptas savas orģijas kā smieklu rēcienus, šausmas, kuras civilizācijas šūpulī sastop Viktorijas laikmetā augušie arheologi, sakropļotie ķermeņi uz visiem laikiem sastinguši visneiedomājamākās pozās dīvainas grimases kopā saplūdušie cirkšņi ziedlapķēde

vai tas ir noticis? vai saule pazuda kā atkritumu urnā? vai trešā daļa no jūras virsmas sajaukusies ar asinīm? vai uz pusstundu apklusa debesis? vai tūkstošiem mira saindēta ūdens dēļ? vai patiešām kāds teica „civilie iedzīvotāji ir izskausti un no šī brīža un turpmāk nu mēs visi esam kareivji”?

baktērija, kas mutētā formā izraisīs orientieristu slimību, gadsimta sākumā kļūst zināma ar tranšeju drudža simptomiem, kas pēc neskaitāmiem pārgrupēšanās manevriem un kustībām rodas abās karojošajās pusēs, un frontes līnija izgaist no redzes lauka, zūd atšķirības starp ienaidniekiem un sabiedrotajiem, mājām un svešumu un viss pārvēršas neitrālajā zonā, kas šķiet kļūst par katra no man’s land, līdz kāds palūkojas augšup uz Piena ceļa kompasu un redz, ka visa zvaigžņotā debess ir ieliekta

                                               plak plak

 

No zviedru valodas atdzejojis Arnis Mincenhofs

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri