LMC izdod franču teorētiķa Gija Debora darbu „Izrādes sabiedrība”

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs piektdien, 17. novembrī, plkst. 18.00 aicina uz franču teorētiķa un filozofa Gija Debora grāmatas Izrādes sabiedrība tulkojuma latviešu valodā atklāšanu. Šis darbs tiek uzskatīts par kanonisku vērtību pasaules kritiskās domas evolūcijā un ir viens no nozīmīgākajiem teorētiskajiem sacerējumiem, kas kritiski izskata moderno kapitālisma sabiedrību un tās atkarību no mediju radītās realitātes. 

Notikumu ievadīs kulturologs Deniss Hanovs ar lekciju Debora „viesizrāde” Latvijā. Demokrātijas krīzes performatīvie aspekti.

Gijs Debors (1931-1994) bija franču teorētiķis, rakstnieks, kino režisors, situacionistu kustības un domubiedru grupas Situationist International viens no dibinātājiem. Debora Izrādes sabiedrība pirmo reizi tika publicēts 1967. gadā, izklāstot situacionisma teorijas pamatnostādnes, piedāvājot izrādes sabiedrības konceptu. Ar terminu „izrāde” Debors definē sabiedrības sistēmu, kuras sabiedrisko domu un estētiskās kategorijas veido kapitālisms, masu informācijas avoti un valsts pārvaldes sistēma, kas darbojas saskaņā ar informācijas telpu.

Latvijas Laikmetīgā mākslas centra Tulkojumu sērija jau kopš pirmā izdevuma 2005. gadā, mērķtiecīgi veidota, lai latviešu valodā padarītu pieejamus pasaulē zīmīgus sacerējumus. Šogadizdevumu klāsts papildināts ar Gija Debora sacerējumu Izrādes sabiedrība (La Société du spectacle). Tulkojumu no franču valodas veikusi Astra Skrabāne, izdevuma redaktors Arurs Hansons, bet izdevuma pēcvārdu sarakstījis rakstnieks un vēsturnieks Kirils Kobrins.

Kirils Kobrins par Izrādes sabiedrību raksta šādi: „La société du spectacle ir lieliska grāmata, lai lasītājs man piedod nezinātnisko toni. To var aprīt vienā vakarā vai arī virzīties uz priekšu lēnām, sagremojot tēzi pēc tēzes. /../ Starp citu, grāmata diezgan daudz izskaidro, kā un kāpēc šobrīd brūk pasaule, kuru radījuši „sešdesmit astotā gada cilvēki”.

Gija Debora grāmatas Izrādes sabiedrība atvēršanu ievadīs Denisa Hanova lekcija, kur viņš Debora paustās nostādne saistīs ar Latvijā vērojamajām sabiedriskajām norisēm: „Debora Izrādes sabiedrība Latvijā ir nokavēti saņemts vēstījums par to, kā kopš 90. gadu sākuma postpadomju sabiedrība, tiecoties pēc demokrātijas, iestrēga politiskās kultūras vienkāršošanā. Ienaidnieka tēla atdzīvināšana, tautu solidaritātes noliegšana un indivīdu vainošana pie tirgus ekonomikas patoloģijām, kas notiek it kā viņu kļūdu dēļ, kuras viņi paši nemaz neapzinās un, iespējams, patiesībā nemaz nepieļauj. Vienlaikus mediju veidotā politiskās izklaides kultūra aizņemas līdzekļus no fentezī seriāla arsenāla, attālinot sabiedrību no teksta kultūras, tātad no intelektuālas tekstuālas pašrefleksijas. Savukārt procesi, kas Debora tekstā tiek aprakstīti kā kultūras vienkāršošana, Latvijā izpaužas kā globalizācijas veicināta ksenofobiska romantiskā nacionālisma loģika. Tiek attīstīta „mēs’’ kopiena kā mediju veidota populisma projekcija. Uz šī fona norisinās demokrātiskas kultūras sairšana, pierunājot politisko ķermeni – pilsoni iemigt, gaidot otro vai divpadsmito sezonu.”

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri