Izdots trīs lībiešu dzejnieku kopkrājums „Trillium”

 

Nācis klajā bilingvālais – lībiešu un angļu valodā – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa krājums Trillium. Tas ir pirmais šāda veida mūsdienu lībiešu dzejas krājums, un visus trīs autorus šobrīd var uzskatīt par vienīgajiem pasaulē, kas raksta dzejoļus lībiešu valodā.

Trillium iezīmē lībiešu grāmatniecības ceļu 155 gadu garumā – no pirmajām grāmatām lībiešu valodā (Mateja evaņģēlijs austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnē), kas 1863. gadā iznāca Londonā, līdz Rīgā iznākušajai Trillium, pirmajai lībiešu dzejas grāmatai angļu valodā, kas piedzīvos atvēršanas svētkus 2018. gada Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū Baltijas valstu stendā.

Krājuma izdevēji ir Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un Lībiešu kultūras centrs, tā redaktors ir Valts Ernštreits, māksliniecisko ietērpu veidojusi Zane Ernštreite. Dzejoļus angļu valodā iedzīvinājuši Uldis Balodis un Raians van Vinkle. Trillium izdošanu atbalstījusi platforma Latvian Literature, LR Kultūras ministrija un Latvijas Rakstnieku savienība.

Krājuma autorus vieno viņu somugriskā izcelsme un valoda, kurā viņi raksta, taču viņu skatījums uz pasauli ir atšķirīgs. Grafiķe Baiba Damberga, kā jau māksliniece, no krāsām un detaļām būvē to skaisto ēku, kur atspīd gara gaisma (Ku vaimli val min palgõ sūdlõb/When holy light kisses my crown) un kur sālsezers, vārdā saukts, nolīst lejā ar visām siļķēm un lestēm (kõrd vȯļ minā touvõs sūoljōraks/once I was a salt laku coy in the clouds). Valodnieks Ķempju Kārlis, vienīgais, kurš raksta par zudušu jau uzskatītajā Salacas lībiešu valodā, iedziļinājies senu un jaunu vārdu zūdošajās skaņās, filozofiski apcer to nozīmi cilvēka un tautas dzīvē – kad vārdu logi aizkrīt (Synad lȁbud/Word Windows), atveras klusuma vārti (Vaga vȁrded ķȁubed/The gate of silence opens). Valodnieks Valts Ernštreits piedāvā daudz straujāku un trauksmaināku ritmu – dzejā ir lidmašīnas un tramvaji, tanki un zemūdenes, bet vienlaikus balts, tamborēts galdauts, kas raisa atmiņas (Trilium/Trillium) un sapnis, kurā zilibalta laiva šūpojas zelta jūrā (Älloul/Lullaby).

Krājumu papildina pēcvārds – V. Ernštreita pārskats par lībiešu literatūru. Tajā paustajam var tikai piekrist – iespējams, lībiešu literatūra ir vismazākā Eiropā, bet tās dzīles ir neizsmeļamas. Arī mūsdienās.

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri