punctum

Literatūra un kultūra

3 sevišķi svarīgi jautājumi LALIGABAs nominantiem. Dzeja

Einārs Pelšs, Raibīs, Anna Auziņa, Daina Sirmā

23/04/2018

 

Jau šonedēļ, 27. aprīlī, tiks pasniegtas ikgadējās Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABAs) četrās kategorijās: par labāko dzejas, prozas un bērnu grāmatu, kā arī daiļliteratūras tulkojumu. Saistībā ar šo Latvijas literatūras dzīvē nozīmīgo notikumu žurnāls Punctum rīko aptauju, lūdzot LALIGABAi nominētos autorus sniegt atbildes uz trim sevišķi svarīgiem jautājumiem par balvu saņemšanu un to ietekmi uz latviešu literatūru. Nominantu atbildes varēsiet lasīt žurnālā Punctum visu turpmāko nedēļu, bet sākumā piedāvājam nominēto dzejas grāmatu autoru pārdomas.

Jautājumi nominantiem

1. Ko jums nozīmē LALIGABAs nominācija? Kāpēc šāda balva ir nepieciešama literatūras procesam?
2. Kas jūs satrauc vairāk – iespējamība, ka jūs balvu varētu saņemt, vai doma, ka varētu nesaņemt?
3. Kā jums visvairāk pietrūkst Latvijas mūsdienu literatūrā?

 

Einārs Pelšs (Demon) (Condom, Valtera Dakšas izdevniecība)

1. Es domāju, ka nominācija kaut kādā veidā varētu man noderēt turpmākajās dienās (cik jau viņu palicis). Iesaku piešķirt man kaut kādu mūža stipendiju vai prēmiju.

2. Piekrītu neizšķirtam, naudu godīgi sadalot.

3. Esmu šai ziņā pašpietiekams. Bet savu draugu grāmatas lasīšu ar prieku allažiņ.

P. S. Iesaku pievērst uzmanību faktam, ka man šogad paredzēts izdot grāmatu, kas veltīta Dziesmu svētkiem (iegādāties varēs pie Dakšas). Būtu svētīgi ieviest nominācijas jaunam manis (sic!) radītam starpžanram „dienasgrāmata pēc filmas motīviem”, jo mana gaidāmā grāmata būs taisni tajā.

 

Raibīs (Pistacejis, biedrība Kukuži)

1. Ir jauki, ka tu esi nominēts, tātad tava daiļrade ir pamanīta. Arī tas ir jauki, ka žūrija ir paplašinājusi savu apvārsni tālāk no „lokālās Rīgas literatūras”. Un tieši tam šī balva nepieciešama – literatūras procesu tālākai veicināšanai. To vibrācijām.

2. Mani tās gaidas vai „nesagaidas” par balvu neuztrauc. Man vienmēr ir paticis būt, izbaudīt procesus. Arī tagad, kad esmu nominēts, es šo notikumu izbaudu.

3. Kvalitatīva prieka.

 

Anna Auziņa (Annas pūra govs, Neputns)

1. LALIGABAs nominācija autoram nozīmē uzmanību un – balvas iegūšanas gadījumā – vēl lielāku uzmanību komplektā ar naudu. Šī uzmanība ir nepieciešama galvenokārt tāpēc, lai šie daiļdarbi tiktu vairāk lasīti un tulkoti, taču vēlme iegūt balvu un pat skaudība ir arī gana labi motivētāji radošam cilvēkam. Protams, šajā pasaulē nav iespējams vienoties par patiesi un objektīvi labākajiem darbiem, un dažkārt tie nav pat nominēti, bet dažkārt var pat sakrist ar apbalvotajiem.

2. Es cerēju, ka man šogad balva būs vienaldzīga, bet diemžēl tā nav, baidos nesaņemt.

3.  Pietrūkst rūpīgas, nesasteigtas prozas – tādi darbi ir, bet tie ir izņēmumi.

 

Daina Sirmā (Dievaines, Pētergailis)

1. LALIGABAs balva ir liela atzinība, prieks, gods. Literatūrai, tāpat kā jebkurai citai lielai lietai, ir nepieciešams nopietns izvērtējums un reizē reklāma kultūrvidē. Gada laikā kultūras nozares „troksni taisa secīgi”. Visas vienlaikus un dziļumos aptvert būtu pārāk blīvi. LALIGABAs līdzinieki ir Spēlmaņu nakts balva, Lielā mūzikas balva, Lielais Kristaps, Purvīša balva un citi.

2. Būtībā nesatrauc ne balvas saņemšana, ne nesaņemšana. Satrauc tikai ikkatra jauna dzejoļa rašanās/radības un tā dzīvotspēja. Nominētā grāmata ir sen pabeigts darbs, pagātne.

3. Pietrūkst plašu panorāmisku romānu par Latviju 21. gadsimtā. Nepacietīgi gaidu jaunās dzejnieku paaudzes debijas grāmatas. Viņu publikācijas periodikā ir labas. Cerams, ka šī paaudze būs agresīvi un ambiciozi pretņi saviem priekštečiem. Un vēl pavisam konkrēti – pietrūkst izcilā Arvja Vigula jaunas dzejgrāmatas.

 

Foto: LALIGABA

Dalies ar šo rakstu