punctum

Literatūra un kultūra

3 sevišķi svarīgi jautājumi LALIGABAs nominantiem. Bērnu literatūra

Zane Zusta, Pauls Bankovskis, Andra Manfelde, Rūta Briede

26/04/2018

 

Jau šonedēļ, 27. aprīlī, tiks pasniegtas ikgadējās Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABAs) četrās kategorijās: par labāko dzejas, prozas un bērnu grāmatu, kā arī daiļliteratūras tulkojumu. Saistībā ar šo Latvijas literatūras dzīvē nozīmīgo notikumu žurnāls Punctum rīko aptauju, lūdzot LALIGABAi nominētos autorus sniegt atbildes uz trim sevišķi svarīgiem jautājumiem par balvu saņemšanu un to ietekmi uz latviešu literatūru. Šodien piedāvājam nominēto bērnu grāmatu autoru atbildes.

Jautājumi nominantiem

1. Ko jums nozīmē LALIGABAs nominācija? Kāpēc šāda balva ir nepieciešama literatūras procesam?
2. Kas jūs satrauc vairāk – iespējamība, ka jūs balvu varētu saņemt, vai doma, ka varētu nesaņemt?
3. Kā jums visvairāk pietrūkst Latvijas mūsdienu literatūrā?

 

Zane Zusta (Ucipuci domā ārpus kastes, NOT Yet)

1. LALIGABAs nominācija man nozīmē, ka esmu ar savu ieguldīto literāro darbu pamanīta un profesionāli novērtēta. Tā viennozīmīgi ir patīkama vēsts, kura savā ziņā apliecina, ka viss iepriekš paveiktais neapzināti izdarīts pareizi. Ja rakstnieks raksta, viņš grib, lai viņa darbus arī lasa – Ucipuci lasītāji jau iepriekš bija pierādījuši, ka grāmata tiek lasīta un ir iemīļota, tomēr nevar noliegt, ka  nozīmīga ir arī nozares profesionāļu atzinība un vērtējums. Tas ir pagodinājums un, manuprāt, arī literārā darba kvalitātes apliecinājums. Balva nepieciešama literatūras procesam, jo ir veselīgi laiku pa laikam jebkurā profesionālajā vidē iezīmēt kritērijus, kuri kaut kādā mērā norāda radīto darbu kvalitātes un literāro prasību uzliktās latiņas, – kā lai zina, uz ko tiekties, ja nav kritēriju? Vai arī pretēji – apzināti iet pret šīm prasībām, izkopjot tikai sev raksturīgo rokrakstu. Katram literārajā procesā tas var noderēt citādi, bet – noderēt. LALIGABA visiem rakstniecības jomā esošajiem noteikti ir arī veselīga atskatīšanās uz iepriekšējā gadā paveikto. No otras puses, es nekad, radot darbu, neesmu domājusi par ekspertu vērtējumu, – rakstnieks ir individualitāte, ar savām īpatnībām, valodas iezīmēm, vēlmēm, sižetisko redzējumu, un tieši tāds pats ir arī lasītājs. Ja starp abiem notiek maģiskā sastapšanās – ja, rakstniekam rakstot un lasītajam lasot, abi saprotas no pusvārda un it kā organiski papildina viens otru –, viss ir izdevies lieliski un tieši tā, kā paredzēts.

2. Esmu balvu jau ieguvusi, saņemot nomināciju. Satraucos tikai par kleitu, ko vilkt uz pasākumu.

3. Man vairāk patīk koncentrēties uz to, kā man nepietrūkst – labu grāmatu netrūkst ne Latvijas mūsdienu, ne ārvalstu literatūrā, vajag tikai meklēt. Bet, ja kaut kā ļoti pietrūkst, vienmēr trūkstošo var sarakstīt pats. Pēdējā laika interese par latviešu literatūru ārvalstīs pierāda, ka latvieši ir spējīgi radīt augsti kvalitatīvus literāros darbus (kas nav pārsteigums, bet ārkārtīgi priecē), un domāju, ka daudziem, īpaši topošajiem rakstniekiem, „logs uz pasauli” vienmēr var nostrādāt kā papildu motivācija – no tā attiecīgi iegūs arī Latvijas mūsdienu literatūra.

 

Pauls Bankovskis (Kur pazuda saimnieks?, Liels un mazs)

1. LALIGABAs nepieciešamībai ir vairāki iemesli. Viens ir uzmanības pievēršana latviešu literatūrai, jo nav jau nemaz tā, ka visi iespējamie lasītāji būtu pamanījuši tādas pastāvēšanu. Otrs iemesls svarīgs pašai rakstnieku sabiedrībai, jo mudina paraudzīties uz noteiktā laika nogrieznī tapušo, to izvērtēt un salīdzināt. Man pašam šāda nominācija vien šķiet ārkārtīgi augsts novērtējums, jo rakstnieku skaits, ja to salīdzina ar Latvijas iedzīvotāju skaitu, mums jau ir ļoti liels. Tāpat mazs nav ik gadu iznākušo grāmatu daudzums.

2. Mani vairāk satrauc iespējamība balvu saņemt. Esmu tai jau bijis izvirzīts, tāpēc nesaņemšanas sajūta man ir labi pazīstama. Bailes vienmēr ir lielākas no visa jaunā un nezināmā.

3. Visvairāk man pietrūkst aktīvas intereses par visu, kas pasaulē notiek, – ne tikai šauri literatūras lauciņā, bet it visās jomās un nozarēs.

 

Andra Manfelde (Kurš no mums lidos?, Dienas Grāmata)

Andras Manfeldes atbildes lasiet prozas nominantu kategorijā šeit

 

Rūta Briede (Kaiju karalienes noslēpums, Liels un mazs)

1. Nominācija ir liels gods un pārsteigums. Šī nu ir tā reize, kad apstiprinās acīmredzamais neticamais – ar labu padomdevēju un kolēģu palīdzību pat briedis var sākt rakstīt. Man jāsaka liels paldies izdevniecības Liels un mazs redakcijai par labojumiem, iedrošinājumu un palīdzību. Ļoti ceru, ka arī citi kautrīgi ilustrācijas meža iemītnieki neturēs savus stāstus zem ciņiem un Latvijas bērnu literatūrā ienāks vēl daudz jaunu vārdu un grāmatu.

2. Tā kā es tomēr pirmām kārtām esmu māksliniece, mani nesatrauc ne viens, ne otrs. Vienīgais, ko vēlos, ir šajā godalgotajā un talantīgajā rakstnieku sabiedrībā kaut cik cienījami turēties.

3. Bērnu literatūrā mums pietrūkst drosmes runāt par sarežģītām tēmām – par dzīvi, kas ne vienmēr glauda pa spalvai. Mairas Dobeles vārdiem izsakoties, mums pietrūkst „nepareizās dzīves skolas”. Tā vietā bērnu literatūra bieži cenšas radīt māņus un ilūzijas par perfektu, izskaistinātu pasauli. Manuprāt, tas bērna dzīvi padara sarežģītāku. Un vēl mums pietrūkst literatūras jauniešu vecuma grupai, kurai būtu jābūt tik ačgārnai, lai jaunie ļaudis to gribētu lasīt. Vai kāds zina, kad iznāks Jāņa Joņeva otrā grāmata?

 

Foto: LALIGABA

Dalies ar šo rakstu