Efrata Mišorija (אפרת מישורי) ir dzejniece no Izraēlas, dzimusi Tibērijā, ieguvusi doktora grādu literatūrā, aizstāvot disertāciju par Telavivu kā „pārejas objektu” dzejnieka Avota Ješuruna (אבות ישורון) daiļradē. Publicējusi septiņas dzejoļu grāmatas, starp kurām ir arī pasaku grāmata dzejā bērniem. 1997. gadā uzstājusies ar priekšnesumu vienam izpildītājam I am the Model of Poetry, kurā tika apvienota populāra mūzika un spoken word performance. 2001. gadā Efratai Mišorijai tika piešķirta Izraēlas Ministru prezidenta Literārā balva. 2009. gadā viņa bija Fulbraita stipendiāte, trīs mēnešus pavadīja Aiovas rakstnieku rezidencē. Pirmā viņas īsfilma – V – tapusi sadarbībā ar kinematogrāfisti Danu Goldbergu un 2014. gadā iekļauta Haifas Starptautiskā kinofestivāla konkursa programmā. Efrata Mišorija ir šāgada gada festivāla Dzeja bez robežām laureāte.
Balāde par piecām krāsām un beigtu zirgu
stulba sieviete stulbā naktskreklā pārbrida stulbo upīti
un izkāpa stulbajā krastā. bet otrajā stulbajā krastā viņu gaidīja stulba
traka sieviete.
trakā sieviete trakā naktskreklā trakajā rokā turēja traku aploksni.
un kad trakā sieviete trakā naktskreklā atvēra trako aploksni
viņu gaidīja traks
nožēlojams vīrietis.
nožēlojamais vīrietis ar nožēlojamām ūsām nožēlojamā solī šķērsoja
nožēlojamo šoseju. viņu gaidīja nožēlojams
enerģisks bērns.
enerģiskais bērns enerģiski smaidot aiz enerģiskā skapja enerģiski noglabāja
enerģisku bundžu. un tiklīdz enerģiski smaidošais enerģiskais bērns kam bija enerģiska piere
atvēra enerģisko skapi viņam enerģiski uzgāzās
samocīts briesmonis.
samocītais briesmonis ar samocītu cigareti un samocīti smīnot iedams uz
samocīto tualeti šķērsoja samocīto gaiteni. un tur samocītās tualetes
samocītajā klozetpodā viņu gaidīja pilnīgi samocīts atklāts fināls.
Māja
Reiz bija lidojoša māja. Mājai
bija spārni. Spārniem
bija tāle. Tālei
bija vējš, bet vējam
bija lidojoša māja.
Tas nebaida, galvenais – ka māja,
un tajā durvis
izejai, un galvenais – ieejai
tieši priekšā
ejošiem iekšā.
Kuri mēģina citādi –
pa pasauli vandās,
blandās gurdeni,
bet tas, kurš blandās, ienāk palūgt ūdeni.
Mumsčota
Mēs taisni augšup šaujamies
mēs taisni augšup šaujamies
no līkā lauka mēs
uz augšu šaujamies
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mēs augšup dailē šaujamies
mēs augšup dailē šaujamies
no baiļu lauka
mēs daiļup šaujamies
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mumsčota sāp
mumsčota nelabi
mumsčota stipri sāp
ja vēl mazliet būs jānomirst
(tas šākātā)
mēs tumsā turpināsim
mēs tumsā turpināsim
mēs gaišo lauku atstāsim
un tumšā turpināsim
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mumsšistas senim piedzima
mumsšistas piedzima bez vārda
šis tas pēc līdzības
bez dvašas.
Mēs daiļup tiecamies
mēs daiļup tiecamies
no baiļu lauka
mēs daiļup tiecamies
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mums šistas bija te
mumsčota gaisma deg
mums šistas jau
un šātā nav
Monologā balāde
Kur tu, manu meitenīt, –
Tur, kur dižā tumsa mīt?
Kur tu, manu māmulīt?
Gribu tevim uzprasīt.
Kur tu, manu meitenīt?
Nevar tevi saklausīt.
Kur tu, manu meitenīt?
Gribu tevim uzprasīt.
Kur tu, manu meitenīt?
Nevar tevi saklausīt.
Te es, manu māmulīt, –
Te, kur dižais mēmums mīt.
***
Izraēlas karogā
trīs krāsas:
zila
i
balta
***
nu nāve nomirusi pati
un drudzi drudzis krata
un neizmērīt attālumus
kas nošķir pagrimumus
Izteka
darināt i radināt tie paši burti
sumināt i musināt tie paši burti
dīrāt i rādīt tie paši burti
darīt i radīt tie paši burti
lobīt i bolīt tie paši burti
tupēt i putēt tie paši burti
ticēt i citēt tie paši burti
raukt i kraut tie paši burti
lakt i kalt tie paši burti
sākt i kāst tie paši burti
klīst i slīkt tie paši burti
mirt i rimt tie paši burti
kurt i rukt tie paši burti
Kur uzradās
Kur uzradās tā,
kas sacīja man, ka dzīve ir brīnišķa.
Kur uzradās tā,
kas apstrīdēja viņas sacīto.
Kur uzradās tā,
kas ienīda to, kas apstrīdēja.
Kur uzradās tā,
kas iecirta pļauku tai, kas apstrīdēja.
Kur uzradās tā,
kas noglāstīja to, kas iecirta pļauku.
Kur uzradās tā,
kas nogalēja to, kas noglāstīja.
Kur uzradās tā,
kas mierināja to, kas nogalēja.
Kur uzradās tā,
kas patrieca to, kas mierināja.
Kur uzradās tā,
Kas vaicāja, kur uzradās.
Kur uzradās
tākasuzradās.
***
zemākais skata punkts
sākas no pusaugu cipreses
galotnītes.
no turienes es vēroju
nosaukumus, kas karājās uz priekšmetiem.
no turienes es vēroju,
kā vecāki meitai pūš pīlītes –
kaut kas līdzīgs visu redzošai mātišķai acij –
ar skatiena kniepadatu piesprauda
krēslam tā nosaukumu un līdzās –
burvīgam bērnam manu sliktākumu.
es neiebildu.
ciprese nodūra galvu.
līdz pat šai dienai šausmas valda
dzīlēs un iegruvumos
starp faktu un nosaukumu.
Balāde par prātīgo Efratu
Ak vai, ko atkal neapķēri, Efrata mana, meita mana?
Ak vai, ko atkal nesaķēri, Efrata mana, meita mana?
Ūdens norma liedzās krastos stāt, māt, ļauj pašai sanēsāt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.
Kur aizvēlās vilnis, Efrata mana, meita mana?
Kur aizvēlās vilnis, prātīgā meita mana?
Noteiktais artikuls man elpoja pakausī, māt, ļauj pašai iztekāt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.
Kā nokļuvi galā, Efrata mana, meita mana?
Kā nokļuvi galā, prātīgā meita mana?
Turējos pie dzīvības koka, māt, ļauj pašai nomazgāt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.
Vai starp lapām meklēji, Efrata mana, meita mana,
Vai starp lapām meklēji, prātīgā meita mana?
Koka saknes nīkuļo, māt, ļauj pašai mēģināt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.
Ak vai, tu prasīji zaļu izteku, Efrata mana, meita mana,
Ak vai, tu prasīji zaļu izteku, prātīgā meita mana.
Patiešām tā ir elle, māt, ļauj pašai uzzināt,
Nāvē man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk promstaigāt.
Balāde par Sarkangalvilku
„Āā, kāpēc tev?
kāpēc tev ir actiņas?
kāpēc tev tik platas actiņas?” –
vaicāja tā, kas izgāja
pa durvīm, pa kurām iegāja vilks,
kurš apēda)
un iegāja
pārbaudīt, vai tas izgāja.
lai ieraudzītu tevi.
„Lai varētu redzēt tevi
Lai varētu redzēt tevi
Lai varētu redzēt tevi” augošu arvienu
redzēt tavu skatienu
iz redzokļiem maniem
i šausmas matīt.
„Āā, kāpēc tev?
kāpēc tev ir zobiņi?
kāpēc tev tik asi zobiņi?” –
vaicāja tā, kas izgāja
pa durvīm, pa kurām izgāja vilks,
kurš redzēja)
un izgāja
pārbaudīt, vai tas iegāja.
lai apēstu tevi.
„Lai apēstu tevi
Lai apēstu tevi
Lai apēstu tevi” kas aug un grauž sevi,
kas izskatās pēc nieka
tumša vieninieka.
Bezgalīgas cikliskas sērijas „es” detaļa
es apvalks № 10 pavēlu apvalkam № 9 pārtraukt
trīcēt
es apvalks № 9 pavēlu apvalkam № 8 pārtraukt
spārdīt
es apvalks № 8 pavēlu apvalkam № 7 pārtraukt
stumdīt
es apvalks № 7 pavēlu apvalkam № 6 pārtraukt
grūstīt
es apvalks № 6 pavēlu apvalkam № 5 pārtraukt
burzīt
es apvalks № 5 pavēlu apvalkam № 4 pārtraukt
mīdīt
es apvalks № 4 pavēlu apvalkam № 3 pārtraukt
bīdīt
es apvalks № 3 pavēlu apvalkam № 2 pārtraukt
pārraut
es apvalks № 2 pavēlu apvalkam № 1 pārtraukt
satraukt
es apvalks № 1 pavēlu apvalkam kodolam turpināt
pārtraukt
Atdzejojis Einārs Pelšs