— Mumsčota

 

Efrata Mišorija (אפרת מישורי) ir dzejniece no Izraēlas, dzimusi Tibērijā, ieguvusi doktora grādu literatūrā, aizstāvot disertāciju par Telavivu kā „pārejas objektu” dzejnieka Avota Ješuruna (אבות ישורון) daiļradē. Publicējusi septiņas dzejoļu grāmatas, starp kurām ir arī pasaku grāmata dzejā bērniem. 1997. gadā uzstājusies ar priekšnesumu vienam izpildītājam I am the Model of Poetry, kurā tika apvienota populāra mūzika un spoken word performance. 2001. gadā Efratai Mišorijai tika piešķirta Izraēlas Ministru prezidenta Literārā balva. 2009. gadā viņa bija Fulbraita stipendiāte, trīs mēnešus pavadīja Aiovas rakstnieku rezidencē. Pirmā viņas īsfilma – V – tapusi sadarbībā ar kinematogrāfisti Danu Goldbergu un 2014. gadā iekļauta Haifas Starptautiskā kinofestivāla konkursa programmā. Efrata Mišorija ir šāgada gada festivāla Dzeja bez robežām laureāte.

 

Balāde par piecām krāsām un beigtu zirgu

stulba sieviete stulbā naktskreklā pārbrida stulbo upīti
un izkāpa stulbajā krastā. bet otrajā stulbajā krastā viņu gaidīja stulba
traka sieviete.

trakā sieviete trakā naktskreklā trakajā rokā turēja traku aploksni.
un kad trakā sieviete trakā naktskreklā atvēra trako aploksni
viņu gaidīja traks
nožēlojams vīrietis.
nožēlojamais vīrietis ar nožēlojamām ūsām nožēlojamā solī šķērsoja
nožēlojamo šoseju. viņu gaidīja nožēlojams
enerģisks bērns.

enerģiskais bērns enerģiski smaidot aiz enerģiskā skapja enerģiski noglabāja
enerģisku bundžu. un tiklīdz enerģiski smaidošais enerģiskais bērns kam bija enerģiska piere
atvēra enerģisko skapi viņam enerģiski uzgāzās
samocīts briesmonis.

samocītais briesmonis ar samocītu cigareti un samocīti smīnot iedams uz
samocīto tualeti šķērsoja samocīto gaiteni. un tur samocītās tualetes
samocītajā klozetpodā viņu gaidīja pilnīgi samocīts atklāts fināls.

 

Māja

Reiz bija lidojoša māja. Mājai
bija spārni. Spārniem
bija tāle. Tālei
bija vējš, bet vējam
bija lidojoša māja.

Tas nebaida, galvenais – ka māja,
un tajā durvis
izejai, un galvenais – ieejai
tieši priekšā
ejošiem iekšā.

Kuri mēģina citādi –
pa pasauli vandās,
blandās gurdeni,
bet tas, kurš blandās, ienāk palūgt ūdeni.

 

Mumsčota

Mēs taisni augšup šaujamies
mēs taisni augšup šaujamies
no līkā lauka mēs
uz augšu šaujamies
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mēs augšup dailē šaujamies
mēs augšup dailē šaujamies
no baiļu lauka
mēs daiļup šaujamies
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mumsčota sāp
mumsčota nelabi
mumsčota stipri sāp
ja vēl mazliet būs jānomirst
(tas šākātā)
mēs tumsā turpināsim
mēs tumsā turpināsim
mēs gaišo lauku atstāsim
un tumšā turpināsim
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mumsšistas senim piedzima
mumsšistas piedzima bez vārda
šis tas pēc līdzības
bez dvašas.
Mēs daiļup tiecamies
mēs daiļup tiecamies
no baiļu lauka
mēs daiļup tiecamies
un ir mums šis tas pastāstāms
mums čista šistas pastāstāms
un ir mums šistas stāstāms
tev:
mums šistas bija te
mumsčota gaisma deg
mums šistas jau
un šātā nav

 

Monologā balāde

Kur tu, manu meitenīt, –
Tur, kur dižā tumsa mīt?

Kur tu, manu māmulīt?
Gribu tevim uzprasīt.

Kur tu, manu meitenīt?
Nevar tevi saklausīt.

Kur tu, manu meitenīt?
Gribu tevim uzprasīt.

Kur tu, manu meitenīt?
Nevar tevi saklausīt.

Te es, manu māmulīt, –
Te, kur dižais mēmums mīt.

 

***

Izraēlas karogā
trīs krāsas:
zila
i
balta

 

***

nu nāve nomirusi pati
un drudzi drudzis krata
un neizmērīt attālumus
kas nošķir pagrimumus

 

Izteka

darināt i radināt                 tie paši burti
sumināt i musināt              tie paši burti
dīrāt i rādīt                          tie paši burti
darīt i radīt                          tie paši burti
lobīt i bolīt                           tie paši burti
tupēt i putēt                        tie paši burti
ticēt i citēt                            tie paši burti
raukt i kraut                        tie paši burti
lakt i kalt                              tie paši burti
sākt i kāst                             tie paši burti
klīst i slīkt                             tie paši burti
mirt i rimt                            tie paši burti
kurt i rukt                             tie paši burti

 

Kur uzradās

Kur uzradās tā,
kas sacīja man, ka dzīve ir brīnišķa.

Kur uzradās tā,
kas apstrīdēja viņas sacīto.

Kur uzradās tā,
kas ienīda to, kas apstrīdēja.

Kur uzradās tā,
kas iecirta pļauku tai, kas apstrīdēja.

Kur uzradās tā,
kas noglāstīja to, kas iecirta pļauku.

Kur uzradās tā,
kas nogalēja to, kas noglāstīja.

Kur uzradās tā,
kas mierināja to, kas nogalēja.

Kur uzradās tā,
kas patrieca to, kas mierināja.

Kur uzradās tā,
Kas vaicāja, kur uzradās.

Kur uzradās
tākasuzradās.

 

***

zemākais skata punkts
sākas no pusaugu cipreses
galotnītes.
no turienes es vēroju
nosaukumus, kas karājās uz priekšmetiem.
no turienes es vēroju,
kā vecāki meitai pūš pīlītes –
kaut kas līdzīgs visu redzošai mātišķai acij –
ar skatiena kniepadatu piesprauda
krēslam tā nosaukumu un līdzās –
burvīgam bērnam manu sliktākumu.
es neiebildu.
ciprese nodūra galvu.
līdz pat šai dienai šausmas valda
dzīlēs un iegruvumos
starp faktu un nosaukumu.

 

Balāde par prātīgo Efratu

Ak vai, ko atkal neapķēri, Efrata mana, meita mana?
Ak vai, ko atkal nesaķēri, Efrata mana, meita mana?
Ūdens norma liedzās krastos stāt, māt, ļauj pašai sanēsāt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.

Kur aizvēlās vilnis, Efrata mana, meita mana?
Kur aizvēlās vilnis, prātīgā meita mana?
Noteiktais artikuls man elpoja pakausī, māt, ļauj pašai iztekāt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.

Kā nokļuvi galā, Efrata mana, meita mana?
Kā nokļuvi galā, prātīgā meita mana?
Turējos pie dzīvības koka, māt, ļauj pašai nomazgāt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.

Vai starp lapām meklēji, Efrata mana, meita mana,
Vai starp lapām meklēji, prātīgā meita mana?
Koka saknes nīkuļo, māt, ļauj pašai mēģināt,
Ciskās man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk iekšā nākt.

Ak vai, tu prasīji zaļu izteku, Efrata mana, meita mana,
Ak vai, tu prasīji zaļu izteku, prātīgā meita mana.
Patiešām tā ir elle, māt, ļauj pašai uzzināt,
Nāvē man spēja, ne smadzenēs, māt.
Ļauj mudīgāk promstaigāt.

 

Balāde par Sarkangalvilku

 

„Āā, kāpēc tev?
       kāpēc tev ir actiņas?
       kāpēc tev tik platas actiņas?” –
       vaicāja tā, kas izgāja
                          pa durvīm, pa kurām iegāja vilks,
                                                    kurš apēda)
                            un iegāja
                                              pārbaudīt, vai tas izgāja.
                                              lai ieraudzītu tevi.

„Lai varētu redzēt tevi
Lai varētu redzēt tevi
Lai varētu redzēt tevi” augošu arvienu
                   redzēt              tavu skatienu
                                             iz redzokļiem maniem
                                             i šausmas matīt.

„Āā, kāpēc tev?
         kāpēc tev ir zobiņi?
         kāpēc tev tik asi zobiņi?” –
         vaicāja tā, kas izgāja
                            pa durvīm, pa kurām izgāja vilks,
                                              kurš redzēja)
                            un izgāja
                                              pārbaudīt, vai tas iegāja.
                                              lai apēstu tevi.

„Lai apēstu tevi
Lai apēstu tevi
Lai apēstu tevi” kas aug un grauž sevi,
                             kas izskatās pēc nieka
                             tumša vieninieka.

 

Bezgalīgas cikliskas sērijas „es” detaļa

es              apvalks № 10            pavēlu apvalkam № 9              pārtraukt
trīcēt     
es              apvalks № 9              pavēlu apvalkam № 8              pārtraukt
spārdīt     
es              apvalks № 8              pavēlu apvalkam № 7              pārtraukt
stumdīt     
es              apvalks № 7              pavēlu apvalkam № 6              pārtraukt
grūstīt     
es              apvalks № 6              pavēlu apvalkam № 5              pārtraukt
burzīt     
es              apvalks № 5              pavēlu apvalkam № 4              pārtraukt
mīdīt     
es              apvalks № 4              pavēlu apvalkam № 3              pārtraukt
bīdīt     
es              apvalks № 3              pavēlu apvalkam № 2              pārtraukt
pārraut     
es              apvalks № 2              pavēlu apvalkam № 1              pārtraukt
satraukt     
es              apvalks № 1              pavēlu apvalkam kodolam    turpināt
pārtraukt     

 

Atdzejojis Einārs Pelšs