Nekā lieka

 

Aleksandram Makarovam-Krotkovam (1959, Tjumeņa) neglābjami pielipusi minimālista birka. Pietiek vien uzmest aci viņa dzejoļiem, lai saprastu, kādēļ. Autoru var pieskaitīt tiem dzejniekiem, kas tālāk attīstīja krievu konkrētās dzejas metra un neoficiālās padomju krievu literatūras leģendas Vsevoloda Ņekrasova aizsākto: „Ja agrāk dzejolis bija teksts, kurā ir apraksts, stāsts vai pārdomas, tad tagad dzejolis, teksts ir vienkārši runas, valodas apgabals.” No vienas puses, Makarovam-Krotkovam dzejoļi patiešām ir teksti kā valodas apgabals vai gabaliņš, kas biežāk atrasts kaut kur ikdienā, nevis poētisko vārdu un izteikumu vārdnīcā; no otras puses, autoram nav sveša arī aforistiska izteiksme vai tas pats vairāk vai mazāk nosacītais stāsts vai pārdomas. Tas jo īpaši redzams agrīnajos dzejoļos, kas pārstāvēti arī šajā, cik iespējams, hronoloģiskā kārtībā organizētajā publikācijā.

Aleksandrs Makarovs-Krotkovs absolvējis Maskavas Valsts kultūras institūtu, kādu laiku strādājis par skolotāju. Astoņdesmitajos gados sācis publicēties samizdatā un tamizdatā, tas ir, krievu literārajos žurnālos ārpus Padomju Savienības. Pirmā grāmata Dezertieris izdota 1995. gadā. Makarova-Krotkova dzejoļi atdzejoti vismaz 13 valodās. Viņš ir pirmā V. Hļebņikova vārdā nosauktā brīvās dzejas festivāla laureāts (1990). Šajā pašā pirmajā krievu verlibra festivālā uzstājās arī Vjačeslavs Kuprijanovs, kuru kopā ar Dmitriju Kuzminu un arī šo rindu autoru būs iespējams dzirdēt 31. jūlijā Raiņa un Aspazijas mājā pasākumu cikla Pasaules literatūras vakari otrajā pasākumā, kas būs veltīts krievu literatūrai, precīzāk, krievu dzejas formai un verlibra vietai tajā. Detalizētāka informācija šeit. Pasākumu sēriju īsteno Raiņa un Aspazijas biedrība sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību, finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Projekta vadītāja – Elvīra Bloma.

Atdzejotājs

 

Metro

Lejup,
augšup,
lai gaisu ievilktu plaušās,
un atkal – lejup.
Un tomēr
esam cēlušies no delfīniem.
Nabaga Darvins!

1982

 

***

un pat nav laika atskatīties
klapatas klapatas
skrien uz apli
ne apstāties
ne apsēsties
ne parunāt ar draugu
sak kā tad tev klājas
pat neiespēj
uzpīpēt skriedams
sākas jauns aplis
arvien ātrāk un ātrāk
bet bērni stāv blakus
līksmi sauc
skatieties skatieties
kāds skaists zirdziņš

1983

 

***

Reiz naktī
es iznācu
uz liela ceļa

un sastapos
pats ar sevi

Kopš tā laika
naktīs
sēžu mājās

1985

 

***

mans aizvainojums
vien nieks kas lido lejup
gar eskalatora margām

manas nelaimes
ir smieklīgas
auļojošā progresa fonā

manas sakāves
tas ir jūsu uzvaras
nozīmē
kādam jau ir labi

es nevainojami ticu gaišajam tālajam
tādēļ nesmēķēju cigaretes CAMEL

1987

 

***

koku iestādīju
māju uzcēlu
dēlu uzaudzināju

koku aizdedzināja zibens
mājā mīt sveši ļaudis
dēls – alkoholiķis
            piedod Kungs

1987

 

***

ar katru dienu
domādams par maizi dienišķo
topu
gudrs un skaidrs
mācos uzturēt smadzenes
tīrībā un kārtībā
mācos redzēt
un nesaprast

1988

 

***

Pēkšņi vasara aizbēga.
Janis Rics

svina auksta masa
atgādina jūru

krastmalā
divi trīs cilvēki
priecīgi gaida sauli –
brīnuma sajūtu

un es
kā jautājuma zīme
uz nelīdzena soliņa

uzmācīgi gaidu atbildi

1988

 

Līdzsvars

atlikušie gadi
tiks iztērēti
atmiņām
par aizgājušajiem

1989

 

***

nē dvēsele paliek
nomelnējusi
kā nopīpētas plaušas

nē tomēr paliek
gluži kā izkaltis taurenis
enciklopēdijas sējumā

priecājies tā paliek
lieto to
pēc saviem ieskatiem
jo ko gan tev citu
vēl atlicis darīt

1989

 

***

tā klusi gaudo suns
it kā gribētu pakārties
bet neprot

1990

 

***

modinātāj modinātāj
cik man vēl
atlicis dzīvot?

1991

 

***

tādēļ arī skumji
ka zinu
kādēļ

1991

 

***

V. Tučkovam

lūk
izgāju no mājas
un atkal iegāju

svētlaimīgs tas
kurš redzējis pasauli

1991

 

***

ilgs ir blakts ceļš
līdz maigam meitenes kaklam
ilgs taču patīkams

1991

 

***

ko gan es varu teikt
tiem kas sanākuši ap šo stabu
un gaida nevis pēc skaista vārda
bet neapgāžamas patiesības

ko gan es varu teikt
sēdēdams uz šī staba

kiš kiš spārnotie

1990

 

***

atsevišķs paldies visiem
kas nepiedalījās

1992

 

***

V. Prusakovam

bet atceries
tur vēl bija

neatceries

es arī

1996

 

Dzeja kaķim

kis-kis-kis
kiš-kiš-kiš

 

***

kopumā jau
es rakstu maz
bet kā to pareizi nomanījuši
nekā lieka

 

***

zini
es arī vairs neko nezinu

redzi
es taču jau sen neko neredzu

tu saproti
bet es lūk nesaprotu

tā kā tā
lūk arī parunājām

 

***

nopirku*
biļetes uz Hamburgu

tiesa
atpakaļ arī nopirku**

_________________________

* (tas ir patiess fakts)
** (un tomēr tā ir dzeja)

 

***

nāks
laiks

un es
ar laiku

vien
vai laikus?

 

***

labie sapņi mums tikai rādās

 

***

un nav iemesla domāt
ka citur kur
viss citādāk bijis

es arī gribētu tā pateikt
bet to jau pateicis Žaks Rubo

(atdzejojusi Aļina Popova)

2004

 

***

viņam patīk
ka viņai patīk
ka tev patīk
ka man patīk
ka jums nepatīk

2013

 

***

es nezinu
kāpēc

bet lūk viņš
zina

vien nezina
kāpēc

 

***

un lūk
es
padomāju

ziniet

tas
nav nemaz
tik slikti

priekš jums

 

***

lieku kopā
vārdus

pavasaris
saule


nav tas

bet ja
citādāk

pavasaris
saule

nu
lūk taču

 

***

no samizdata
līdz feisbukam

piedod Kungs

 

***

jau kuro reizi
jautāju
jau kuro reizi

atbildu
ceru
ne pēdējo

 

***

redzēju

ceru
ka pastāstīt
nevarēšu

 

***

lūk
saka
baisi pat iedomāties

bet kad nav
nemaz tik
baisi

domā
ka viss
beigsies labi

 

***

nekad nebūtu iedomājies

un tas
labi

citādi
kas zin
kas tik nevarētu ienākt prātā

 

***

kamēr mēs
vēl nezinām
kā vārds mūsu atbalsosies

vai nepasūtīt mums viņus
visus
pēc iespējas drīzāk

un vēlreiz
un vēl
daudzas daudzas reizes

 

No krievu valodas atdzejojis Arvis Viguls

 

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri