netetovētais cilvēks

 

Igauņu dzejnieks fs (īstajā vārdā Indreks Mesikeps (Indrek Mesikepp)) ir Latvijā zināms, jo 2009. gadā manā atdzejojumā un sastādījumā iznāca viņa dzejas izlase skumju vairs nav, kurai izvēlējos dzejoļus no trim viņa dzejas grāmatām: ar baltiem vākiem grāmata, 2004 un kails un dzīvs. Viņš vairākkārt uzstājies ar lasījumiem Latvijā. Bez manis minētajiem dzejoļu krājumiem 1997. gadā ir iznākusi grāmata arī dievs ir cilvēks, bet 2017. gadā – krājums netetovētais cilvēks.

Šai publikācijai piedāvāju dzejoļus no grāmatas netetovētais cilvēks. Līdzīgi kā dzejoļu krājumā 2004, arī šajā kā viens no poētikas līdzekļiem tiek izmantots vārdu atkārtojums. Grāmatā 2004 atkārtojas frāze „ar lielām mašīnām tiek vesta nāve”, savukārt jaunākajā krājumā bieži tiek lietots vārdu savienojums „netetovētais cilvēks”. Dzejnieks arī jaunajā krājumā pieturas pie neglītā un negāciju poētikas. Literatūrkritiķis Indreks Ojams (Indrek Ojam) recenzijā raksta: „fs paliek uzticīgs tam, kas atkārtojas un dara sāpes. Šī negatīvisma atkārtošanās skar gan netetovētos, gan tetovētos; atkārtojums šai dzejai dod spēku un universālismu.”

fs izteikti pilsētnieciskajā dzejā bieži atkārtotie vārdi „ielas”, „viesnīcas istabas”, „sviedri”, „autobusi”, „supermārketi” nekļūst ne par metaforām, ne alegorijām. Vārdi ir kā spēļu klucīši, kurus saliekot attiecīgā kombinācijā, tiek radīts attēls, protams, tikai un vienīgi melnbalts, pat vairāk melns nekā balts. Latviešu valodā izdotās izlases priekšvārdā rakstīju: „fs dzeja ir funkcionāla, atturīga, nepārsātināta, krāsas ziņā – melna. Visu laiku it kā fonā dzirdama viņa mīļākās rokgrupas The Sisters of Mercy mūzika.” Līdzīgi fs dzeju raksturo igauņu literatūrzinātnieks Marts Vesklers (Mart Veskler): „[..] šeit drīzāk darīšana ar pilsētvides atspoguļojumiem un tādu emocionālo stāvokļu aprakstiem, kuros vārdi „pavasaris” vai „rīts” drīzāk nozīmē ko negatīvu.”

Par savas dzejas stilistiku un rakstīšanas manieri kādā intervijā pats autors saka: „Tad, kad jūti ko ļoti gaišu un skaistu, vai tu vispār gribi to atdot, atdot prom no sevis? Varbūt tomēr negribi? Varbūt tā ir īstā atšķirība starp mani un dzejnieku. Varbūt dzejnieks par katru cenu grib uzrakstīt nemirstīgu dzeju, bet man ir svarīgi kā cilvēkam dzīvot tālāk. Drīzāk labo un skaisto paturēt sev.”

Atdzejotājs

 

***

es rakstu tev
netetovētais cilvēk
man nav nekas jauns ko tev teikt
tas būs tavs jaunais ornaments

 

***

trešajā ekspedīcijā
Džeimss Kuks satika
jaunu cilti
viņš tos nodēvēja par netetovētajiem cilvēkiem
jo viņu augumus
neklāja tetovējumi
viņš tos pētīja
vētīja
un aprakstīja savā dienasgrāmatā
uz viņiem izmēģināja alkoholu
tabaku
un pornogrāfiju
pētījuma mērķa vadīts viņš gulēja
ar dzimumnobriedušiem īpatņiem
galvenokārt ar sievietēm
viņa ceļojuma aprakstiem
bija milzīgi panākumi
izplatījās pa visu pasauli
jauni trendi
netetovēti augumi
un Džeimsa Kuka seksuāli transmisīvās slimības
šodien var runāt
par netetovēto cilvēku jaunu ierašanos
tos var satikt
arī turīgajā vidusšķirā
bet netetovētā cilvēka sirds
kā iepriekš pukst dienvidu jūru salās
un Berlīnes šaura loka klubos
pamēģinām viņus saprast
viņi noteikti nav slikti

 

***

es esmu vīrs kas dzīvo jūras dibenā
ja uzdrošinieties
nāciet ciemos pie manis
es neapsolu ka jūs tiksiet atpakaļ
es neapsolu
ka jūs tiksiet uz priekšu
es esmu vīrs kas dzīvo jūras dibenā
tur ir slapji un jautri

 

***

cik daudz reižu
nakts vidū
esmu vērojis
tukšu ielu
svešus logus
kad miegs nenāk
vai kad miegs pazudis
svešu ļaužu tumšos logus
aizslēgtās būdiņas
neona reklāmu aizmugures
slapju tukšu asfaltu
pelēku māju sienas
solus un rotaļlaukumus
neglītu arhitektūru
veikalus kazino
jumtus
stulbus balkonu izdaiļojumus
debesu atšķirīgos toņus
pilsētas svešos nostūrus
pilsētas pazīstamos kaktus
no svešiem skatupunktiem
no svešām mājām
svešā gaismā
ar svešām acīm
kā svešinieks
galu galā sapratu
ka tā briesmīgā
svešatnes esības sajūta
arī ir mana dzīve
un svešā gaisma
esmu es pats

 

***

nāc un samīļo kokus
nāc un samīļo betona stabus
nāc un samīļo atkritumu kastes
nāc un samīļo dzelteno presi
nāc un samīļo mūziku
kas skan naksnīga taksometra radio
nāc un samīļo jaunās preces
nāc un samīļo lietotās šļirces
nāc un piepildi pasauli
ar mīlestību
es sev meklēšu citu pasauli

 

***

cilvēku no esības skumjām
nevar aprakstīt vārdiem
bet to var redzēt
tās saldētās
sejas ar atplestu muti
lielajos supermārketos
uz zivju letēm

 

***

viesnīcas

sterilās viesnīcas
netīrās viesnīcas
šaurās augstās kāpnes
līkumainie gaiteņi
plašie bezspoguļu lifti
lustras ēdamzālē
paklāji uz grīdas
noslēpumainie labirinti
metafiziskās pilis
apnicīgās
dīvainās
nejūtīgās telpas
bezseju gleznas pie sienām
ūdens vārāmais

viesnīcas
es baidos no tām

aiz loga skats
uz fabrikas mūri
vietas kur nedzīvo neviens
bet parasti kāds ir

virs rīta kafijas un jogurta kārbas
ekrānā
pasaules asiņainās rētas
kari un šausmas
no beidzamās diennakts
viesnīcas
es tās ienīstu

istabiņā kanāli
kurus nekad neskatās
ja neesi atvēris
minibāra mistiskās durvis

aiz durvīm
lūr spoks
bezsejas nedzīvais radījums
apkopēja no austrumeiropas

viesnīcas pilnas ar pārsteigumiem
atturīgas mājas
vai skapī ir baltas čības
vai sienas pelē
vai uz spilvena gaida konfekte
vai uz palaga ir svešas spermas pleķis

skapis pilns ar nevajadzīgiem krāmiem
vannasistaba bez ziepēm
un galda atvilktnē bībele
vai nav bail
ka es varu ar netīrām rokām
šķirstīt svētās grāmatas lappuses
tie neredzamie gari
bezpajumtnieku apkopējas
bezmāju rūpnieki

tīrīšanas līdzekļa smarža
attālu sarunu druskas
valdzinājums un cerība
un nekas
gaišās istabas un žalūzijas
krēslainie gaiteņi

bezjēdzīgās mājas
kāpēc atkal esmu šeit
bet kāpēc gan ne

viesnīcas
es mīlu tās

šos spokainos cietokšņus

 

***

cilvēki būvē mājas
kas ir pārāk lielas
lai tajās dzīvotu
cilvēki būvē mājas
mirušajiem un nemirstībai

cilvēki vāc naudu
cilvēki aplaupa cilvēkus
noliek naudu drošā vietā
kur dzīvie nedabū
vāc naudu
lai darītu lielas lietas
nopelnītu lielas domas
un darītu daudz nāvju

cilvēki nogalina cilvēkus
mirušo cilvēku vārdā
nemirstības vārdā
iedomu vārdā
cilvēki nogalina sevī cilvēku
cilvēki būvē lielas mājas
cilvēki būvē lielus mītus
cilvēki būvē lielus cilvēkus

taču tie
kas bija miruši
arvien vēl ir miruši

 

***

vecāka gājuma sieviete un vīrietis
autobusā ēd zemenes
sejas bezjūtīgi nopietnas
roka ceļ pie mutes
lielas sulīgas ogas
spoža saule debesīs spilgtums
ir sestdienas rīts
ir pavasaris
bet mums ir poststaļiniska trauma

 

[autobusā 0.1]

kāds šajā autobusā
ir lietojis šampūnu
citi
ir lietojuši sviedrus

 

[autobusā 0.2]

pusplikas paaugušās skuķes
un bez uzpurņiem veči

 

***

neviena vasara
nav atgriezusies
visas aizgājušas
pakaļā

 

***

briesmīgs rudens
vecā tallina
ar mazo burtu

 

***

bija liriķi
un fiziķi
pienāca deviņdesmitie
no visiem sanāca ķīmiķi

 

***

dzejnieks lasīja dzejoli
par dzejnieku kas sarunājas ar kaijām
es skatījos laukā pa logu
skats pa logu
nebija necik interesants
iedomājos ko es teiktu
ja sarunātos ar kaiju
noteikti tai uzprasītu
kāpēc tu apķēzīji
manu logu
kaija atbildētu
es esmu putns tu nesaproti
putnu padarīšanas
bet kāpēc tu pats
kaija jautātu pretī
arvien vēl neesi nomazgājis to logu
redzi
es teiktu
bija steiga
man bija eksāmens vācu valodā
pēc darba vēl viktorīna
nākamajā dienā taisīju radioraidījumu
mājās atkal pārnācu naktī
izvēlējos mūziku
visu es parasti atstāju uz beidzamo brīdi
kad pie manis ciemojās meitene
protams atkal pamanīju
to logu
paga
ko tu te ņemies
tu vēl uzdrošinies
nejaudāju ar tevi skaidroties
tā teiktu kaija
tu nesaproti putnu padarīšanas
un aizlidotu uz veikala pusi
lai apķēzītu sarkano mašīnu
paga
es gribēju vēl uzsaukt
mana meitene brīnījās
kā ir iespējams
ieķēzīt apakšējā stūrī
bet putns bija jau prom savos ceļos

arī dzejnieks jau lasīja citu dzejoli

 

***

nakts ēnā no purva uzradās
netetovētie cilvēki
viņi pat nemēģināja
paslēpties miglā
paši bija daļa no miglas
viņu bija daudz
vairāk nekā mūsu cipari spētu saskaitīt
viņi lūrēja aiz durvīm
iesūcās mājās
un sagūstīja visus
kas valkājuši metsatöll* kreklus
visus
kas reiz
benzīna piestātnē bija pirkuši kabanosu
atdevuši balsis parlamenta partijām
iegājuši iekšā pa banku durvīm
smērējuši ievārījumu uz sviestmaizes
vai franču rakstnieka darbu atstājuši
līdz galam neizlasītu
tad ņēma vēl dažus
nežēloja ne homo
ne hetero
ne arī citu seksu piekritējus
iekala važās ar buramvārdiem
un aizsūtīja uz mēnesi
lai uz mēness otras puses
tos upurētu
paulonkuļa kungam
un sirreālista meitai
viņi vēl nezināja
ka mēness nemaz nav
un ka zeme ir plakana
ka paulonkuļa kungs
dzīvo uz mēness ielas
un ka sirreālista meita
dzīvo tartu
viņi vēl nebija
atklājuši tartu
bet tad tas notika
tagad viņi ir ceļā
viņi nāk
pagaidām tartu vēl ir iepriekšējā
mētras upes tumšajā straumē
spoguļojas papeļu lapas
un kasitome parka mēteļa virinātājs
uz mēlisa un vjačko** skulptūras
met pārmetumu ēnu
veru ielas galā
četru ceļu krustojumā viņš dabū pa purnu
bet viņi nāk
es viņus dzirdu
es viņus saožu
vēl es viņus nepazīstu
viņu seju grumbas
viņu dzīvesstāstus
es neesmu arī tartu
bet nekas vairs nav droši
viņu soļi atbalsojas
mašīnas un datori apstājas
bungas rīb un bites dzied
es nezinu
vai spēšu šīs rindas pabeigt
es sāku:

tonakt kad es rakstu dzejoli

__________

*Metsatöll – igauņu folkgrupa.

** Polotski vürst Vjatško ja Lembitu poeg Meelis Tartu kaitsel 1224. a. (Polockas kņazs Vjačko un Lembita dēls Mēlis, aizsargājot Tartu 1224. g.) – skulptūra Tartu.

 

***

kad es izaugšu liels
nopirkšu autiņu
iegādāšos nekustamo īpašumu
apņemšu skaistu sievu
uzsākšu dzimumdzīvi
ar vienu no trijām
kļūšu
par netetovēto cilvēku

 

***

būt novērtētam
nosvērtam kā kartupelis

 

No igauņu valodas atdzejojis Guntars Godiņš

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri