punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks izstāde „Asja Lācis. Avangarda inženiere”

17/01/2019

 

Izstādi par Asju Lācis, starptautiski atzītu, bet Latvijā līdz šim neatklātu vienu no 20. gadsimta spilgtākajām latviešu radošajām personībām, veido Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un kurators Andris Brinkmanis. Izstāde Asja Lācis. Avangarda inženiere būs aplūkojama no 31. janvāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā.

Anna Lāce (dz. Liepiņa; 1891–1979) pasaulē ir pazīstama kā Asja Lācis, un viņas metodes ir plaši zināmas starptautiskā teātra vidē. Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentatore, starpniece starp vācu, latviešu un krievu avangarda kultūru, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tālaika kultūras dižgarus. Piemēram, 1928. gadā Berlīnē tika izdots slavenā vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums Vienvirziena iela (Einbahnstrasse). Tā titullapā lasāms veltījums: „Šo ielu sauc par Asjas Lācis ielu, kura kā inženiere to izlauzusi cauri autorā.”

Kurators Andris Brinkmanis stāsta: „Izstādes skatītājs nonāks teju visos 20. gadsimta sākuma Eiropas kultūras avangarda degpunktos, no Rīgas līdz Berlīnei, Minhenei, Neapolei, Romai, Vīnei,  Parīzei, Sanktpēterburgai, Maskavai, Valmierai, atgriežoties Rīgā. Katrā no šiem pieturas punktiem Asja Lācis tikusies un sadarbojusies ar vadošajiem intelektuāļiem – Bertoltu Brehtu, Maksu Reinhardu, Frici Langu, Bernhardu Reihu, Ervinu Piskatoru, Zigfrīdu Krakaueru un Valteru Benjaminu Vācijā, ar Fjodoru Komisarževski, Vladimiru Majakovski, Vsevolodu Meierholdu, Vladimiru Billu Belocerkovski, Sergeju Eizenšteinu, Viktoru Šestakovu, Dzigu Vertovu, Sergeju Tretjakovu Krievijā un Linardu Laicenu, Leonu Paegli, Eduardu Priedi Latvijā.”

Izstāde Rīgā ir paplašināta versija projektam, ko A. Brinkmanis īstenoja vienā no nozīmīgākajiem pasaules mākslas notikumiem un kas norisinās reizi piecos gados – izstādē Documenta 2017. gadā. Taču Latvijā kurators skatītājiem piedāvās virkni jaunu eksponātu un dokumentu, savukārt dizainers Rihards Funts radījis īpašu izstādes iekārtojumu. Izstādē būs aplūkojami unikāli materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma (Rīga), Annas Lāces mazmeitas Māras Ķimeles privātās kolekcijas, Valtera Benjamina arhīva (Berlīne), LNB, LNA LVKFFDA, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja (Rīga),  Krievijas RGALI un GARF arhīviem. Izstādi papildinās arī paša kuratora uzkrātie materiāli, un tās teksti veidoti kopā ar Beatu Paškevicu.

Atbalstītāji: Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Dalies ar šo rakstu