punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Dzejoļi no krājuma „Iekavas un komentāri”

Vasilijs Karasjovs

08/02/2019

 

Valtera Dakšas izdoto dzejoļu krājumu, kas publicēts ar Reiņa Sirmābola vārdu, atdzejojuši Arvis Viguls, Sergejs Moreino un Einārs Pelšs.

 

***

jā protams

izturēsim itin visu –

tā arī bilda bet kad nācās pierādīt darbos
paši pirmie nolīda sūnās un tik
centīgi maskējās
tik kvalitatīvi atdarināja
apkārtējos akmeņus krūmus zābakus
ka pat nemanīja kā nosmaka
daži tiesa pārtapa sēnēs

tak ne par to
ne par laimīgajiem

bet par mūsu frontiniekiem kas nepaguva nosmēķēt
kas lūk blakus smaida
sēžot laivās
atminoties kā rīta agrumā
kopā sēdējām virtuvē

smaida un ar savas miesas  
drupačām baro meža baložus un pīles
slavas un miera vai vienkārši
saltā spīdekļa spozmē
miesas drupačas
kas izvēlējās ātri un nemanāmi nozust
arhīvu gaiteņos
kreklu vīna traipos

15/03/2017

 

***

viņas pirksti
smalko aprindu varza
kā rādās viņa
pārsaitēja brūci

24/04/2017

 

***

pilsētas dižozolus cirta naktī

tad netraucē tauta un mazāk kauns. tā tika nocirsts arī d. ielas neapķeramais ozols. silpureņu karadraudzes krūtis spiedās uz mizā pušu sprāgušajiem zariem un spicajām zīlēm. nieka desmit minūtes. stumbru sazāģēja un čupā samestos zarus nodedzināja praktiski dzīvus. rītdienas necilajās rūpēs iegrimušajam maza auguma vīram nācās no pilsētas rajoniem raksturīgās krāmu kaudzes ierasti izvilkt koka kasti lai uz tās pakāpjoties neiespringti saslēgtu ķēdēs ilgdzīvotāja locekļus. prāvie sulojošie gadu gredzeni atgādināja nezināmā tālē lēni zūdošas cisternas taču pabeigt iesākto neizdevās. tika nolemts turpināt rītausmā.

dienasvidū īsais vīrs pārnāca mājās lai apgultos un nekad vairs nepamostos. no rīta viņš redzēja biedra ar greizu treknu sarkanu krāsu atzīmētā pusnakts ozola kustības trajektoriju.

rēgi satiekas naktīs lai uzspēlētu kārtis un ja ierauga kādu dzīvo tad nepukojas bet plaši un sirsnīgi smaida un aicina pievienoties.

14/05/2017

 

***

B. Brehtam

tu izlasīji gudra cilvēka nelaimi
tas bija sen
tu izlasīji jevgeņiju oņeginu
nē piedod es nespēju lūkoties bērnos
              tu izlasīji jevgeņiju oņeginu
              tā ka visa grunvaldes kauja
                        saruka par fotogrāfiju ko
                        varēji nobildēt vien tu klausoties savus
                        astoņdesmitos nulltos skandējot ij jūra
                        dziļa ij aizvainojums dziļš

           plašķis nosedz visu mūsu ābeli kādu
           kur tas ir visus ziedus visu pialu ar āboliem
           āboliem viens cepts rasas
                                                                                    klātiem
           rasa ja pienākt klātu
           skudras autogrāfs tavs kas mani
           nekad nesasniegs pat kā naža
           pēdas manā akrilā

tu izlasīji mūsu laika varoni
tā ka man sāka jukt teleoloģija ar teoloģiju
           sāku aizmirst savu balsi
              tev tā iepatikās ka šodien ieraugot
           tavu seju bet vēlāk arī tevi visu bet jau no muguras
           un pret mani un pret pokāliem aizmirsu no kurienes tas
           zāles vijumos rasas klāti
           ķermeņi figūras kas nesatiekas
           pat negribu atcerēties

           iepatikās
           kā visi skadedyr albumi īpaši tas
           kā to culturen vai       
           stīgas īpaši tajā kā to culturen vai
           bungas īpaši tajā kā to culturen vai
           taustiņi īpaši tajā ai kā to culturen vai
           ziedošie trīcošie un tie kas traukos
           ziedošie trīcošie no japānas biezokņiem atnestie
           no skandināvijas
           atlantīdas

           negribu lai kāds runātu
           viņam vien pillā baseinos peldēt
           viņam tik neķītrības tīk lasīt
           katulla dainas

tu izlasīji mirušās dvēseles
tā izlasīji mani nepadzenot ka izejot laukā
                                                                                                   veroties
           pētera virzienā rakstīju
           parasti no šī tilta nelec 
           bet man būs gana  augstums
           tieši laikā
           māku
           nāvīgi
           krist

tu daudz izlasīji
tu izlasīji lielisko grāmatu tēvi un dēli tu arīdzan de sadu
izlasīji un varbūt džoisu kaut
viņa
sirds
sākumpusi
es tev lasīju kaut kur pat par tevi rakstīju
                tā ka tu no galvas katullu lasīji
                tā ka es iemīlēju baltvīna pokālus balonus  
                virs neaizsniedzamiem jumtiem
                pilnīgi izšķīdu šajos
                milzīgajos superķermeņos kas ar muskulatūru
                saplēsa visu jā laikam tieši tā kluba
                grezno rotājumu

un kad pienāca vakars es nopūtos ierasti vai pat vēl klusāk
un kā parasti pasažieriem aizsvīdušā vakarā
           kas apstājies pie tilta
           kam tāpat kā man ceļu aizšķērsoja malka
           izdzēsu savu nevienam neuzrakstīto
           vārdu

           kas to deva
un tomēr aizvien vēl izdodas  
           neizejot nodomāt

iemalkot kā vīnu
lai pirms
promiešanas
uz kādu laiciņu
nomierinātos

1.        ἀποδύω

           sajaucu
           ētiku ar erotiku
           iegūstu ezoteriku

2.        θερμός

           virmos lapsenes
           gandrīz vai figūras
           baltas
           vieglas

3.        βαλανεῖον

           balsis
           piesegtas
           ar tiltu zīmītēm
           pilīm
           balsī
           grūstot

           balss

4.        ἀποδύω

           un
           uzskaitījums
           die gleichmut das glück der beschluß die dichte
           die geduld das gespött das gespräch

5.        θερμός

           drāna krita
           un krīt vēl
           labi gan
           vai žēl
           ka ne uz galvas man

6.        βαλανεῖον

           sevis deldēšana

Ⅴ-07,14-2018

 

Piecas sintakses sniegā Klausam Mannam

tāds piesardzīgs un trausls gaismas triepiens tostarp nē nedomāt par mītošiem miglas statuju pilsētā un nokāpa bērni trīcot un bija tie izsalkuši un trīcēja vējā  nepakārties mēlē zem lampas kā buras aiz ķieģeļiem kā ūdens pie bortiem kas sadragā betonu lai izgāztu kravas telpu šaujampulveri vīnu zirgus aitas un lielas piles jau nebija nejaušas drukāto vārdu masas rīšanas gaisma uz zvejnieku fona uz zvejnieku fona nodarboties ar malu apgriešanu pārbaudīt kokzāģētavas un lielgaballodes liet uz zvejnieku fona kas kā zirgs apvilkts ar upuru ādu iesaka tulkotājam labāko variantu kā agrīnos gados uz gaļas āķiem krita dubļos kas tapa par alu un usnēm porcelāncauruļu pelni par ērkšķiem duru rokturiem logu restēm un dunu palatālu eksplozīvu līdzskaņu lasītājapmātības gaume pilnveidojās noteiktā virzienā to āķu nav alfabētā četrpadsmitā gadsimta cinobrā arī sāka apzināties savas tieksmes prasības lasīja aizrautīgi ar entuziasmu nesātīgi atrada savus meistarus dievus atklāja savu olimpu riba un žoklis sāp viņus biedēja  un divi ar akselbantēm citu greznību mierīgi viens ar vargānu zem kvēpainās ieejas eļļas otrs apakš klāja ar kazū nelūgties triecot pieri ceļmalas pēdās kas līdzīgas saspiestām gatavām plūmēm kurot gunskuru svaigas egles saknēs neskart nezīmēt  

Ⅺ-24-2771

 

***

night bird whistling churring
A. Hollo

raud-
saule

luvrā 

 

***

plešas kurzemes mežs
apkārt
                smaragds un dzelzs
baskājains              rasā četros no
rīta pa likteņdēļiem 
                kā bronza un dzintars
                       kas lāsmo
dodies
pie avota smiltīs kurzeme
pamirusi
parkā pie strūklakas bez

desmit pieci angļi
nevar to paskaidrot večiņai
kas prasa
tāpat kā vakars nevar paskaidrot
savu ierašanos
      kāpēc jāsēž tieši
      uz šī soliņa. schwabacher.
nedomāju ka tāpat ir
pie brīvības pieminekļa
                tur dziļa diena
diena vēl zilzaļi blīva
mūsu tikšanās diena

           bet jau ir skumji
           jaukās tikšanās

cinkogrāfija visu neattēlo
pašu centru ar visiem
      maskaroniem cibotiumiem
      jāatjauno
es jau tā apģērbā prasts
bet te vēl kaut kas neierasts

nelīdz pieņemsim trenčkots
laika βαΐον zem cibotiuma βαΐον
vāciešu vārdu
      baldahīniem tas nav tīmeklis
      uz šteinhauera ģerboņa
noskalotā sudraba kapsētā
zem mūsu ēnām. schwabacher.
zem asinīm no auss ļipiņas

      tas nav tīmeklis
      ar zāļstiebriem uz trenčkota
      pavlovoposadas šalles
      ar vezuva izvirdumu ar dāla
pareo vai pecīzāk pončo
raibs raksts patrīcijas
                rokraksts tikai smalkāks
uz rāmja riepām sēdekļa
uz pumpuriem. schwabacher. tas nav
      tīmeklis
uz visa uzskaitītā un
uz tā kas palika dižajai
prozai –

cervikālās gļotas (arī starp citu
                       nadžasa)

pirksti mēģina slīkt
pirkstiem izdodas
kas mums izdodas

dāla vārdnīca palīdzēt nevarēs
svešvārdu vārdnīca diemžēl
arīdzan nelīdzēs

noplāta rokas kā centrāltirgus
kad pie tā no tūces
atnāk bez naudas bet ar
                                                      paradīzes atslēgām

 tas ir netverami pūlos aptvert
to

domāju tavā balsī nolaižot
komatu pēc suzanna
   piters krūsas kaujas 18. gs.
   beigās
dažubrīd liekas es 声優
un nerunāju khasu mēlē kaut
un nerunāju khasu mēlē

(es sarukšu kļūšu
vienkāršāks daudz prastāks daudz klusāks)

pieminēsim sēžot pie bālās priedes

ar stingušu sulu acīs
kandžā uz lūpām krekliem  
ceļmalītēm biļetēm
kālab nesauc mani
mīļāk kaut kā piemēram
šmuctituls

          zāle pie
          roku vēnām pie
          kājām mazliet virs baltajām zeķēm
          kutina
          viņa ir ansamblis
          mridanga kandžira un pārējais
un atzīstos tu zini
zinu kur tu
un atzīstos zinu tu saproti
                                                                  zini
vairāk jūti akurāt
                 jūti
vairs pat nedomāju mānīt
                              bet domāju turpināt

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs

Dalies ar šo rakstu