punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

No 2018. gada decembra ražas

Juris Kronbergs

16/02/2019

 

Apbružāts eņģelis

T. V.1

Vēlīnā rudens vēja brāzmās
kad kritušas lapas un cerības
met kūleņus notekās, parkos, pagalmos
un pāri tramvaju sliedēm
kad lietuviešu brīvības cīnītāji
pēc uzvaras pārģērbušies par kontrabandistiem un zagļiem
kad Kēnigsbergas punktīgais2 pārģērbies
par nedziedošu zemūdens kapteini Kaļiņingradā3
un mūsu priekšnojautu trumpji visi ir melni

mūsu acu priekšā pavisam negaidīti varbūt sagadīšanās pēc
it kā mēs stāvētu lietū pie skatloga un vērotu
vecas kartes un Bībeles ilustrācijas
it kā no zudušas nekurienes materializējas
apbružāts eņģelis
kas raudzījies neuzvaramai varai cieši acīs
un pārdzīvojis gan to
gan izraidījuma bēdas un nekur nepiederēšanu
apbružāts eņģelis
izraidīts no Atlantīdas4
uz Utopiju par kuru zinājis vienīgi baumu līmenī
un tomēr
nenogurstoši racis vārdu tuneļus
zem laika un aizmirstības barjerām
kopā ar savu Tomu5
rēgu6 un garīgo biedru

un kā teikts materializējas pavisam negaidīti
un pie tam reti labā omā
viņš negrib ļaut mums sadrūmt neziņas mokās
šajā valstī bez valdnieka
kur tikai karalis bez varas
pat nespēj rekonstruēt to kas nemainīgs7

uzticieties viņš it kā saka
uzticieties vārdam
uzticieties apbružātajam eņģelim
kas mājo ikkatrā no jums

un mēs turpinājām iet pa ielu
kritušās lapas turpināja virpuļot
mēs bijām tie paši pasaule mūs turpināja

 

Par Amosu Ozu (1939–2018)

Viņš teica:
ja katrs no mums
ugunskuram uzlietu
vienu tējkarotīti ūdens
mēs to varētu nodzēst

Viņš jautāja:
vai kādreiz esi dzirdējis
par fanātiķi ar humora izjūtu?

Viņš bija:
atvērtas durvis tai sienā
kurā durvju nemaz nav
un nav zināms vai vispār būs
kaut to kontūras skaisti iezīmētas
ar ļoti sīkiem burtiem
no ļoti svētiem rakstiem

 

Dialogi

veltīts GG & LR 1

es dzirdu: divi runā
ne vienmēr vieni un tie paši
bet viens ir tas pats
tas ir dialogu nesējs
Platona pēctecis:
nevis sludinot
un kanceļojot
bet dabiski domājot
(kaut nebūt nav izslēgts
ka mikrofons ir ieslēgts)
raugoties laukā pa logu
ieraudzīsi dialogu

 

Nosapņota pastaiga

biju izgājis pastaigāties:
visi koki novītuši
visas domas pārkarsušas

bet es savādā kārtā biju vēss
bet es savādā kārtā biju rudens

nogatavojies
nobriedis
pa daļai pārgatavojies

ieguvis pat to ko laika gaitā zaudējis
neaizmirsis to ko neatcerējos

man acīs spīdēja saule
uz zemes mirdzēja kauli

kaulu domas nedomājās
acu ašums zuda žilbās

pagriežu galvu
redzēju saulainu ainavu
kad paies laiks
būs vēl saulaināka

devīgi izdalīju sevi kā sīknaudu
(kaut tagad tā nemaz nevaru
maksāju tikai ar karti)

iztērējis sevi
noslaucīju sviedrus no pieres
apsēdos uz akmens

neuztraucos
nemaz necentos
gan jau nesapratīšu
to ko tagad saprotu

viss zodiaks bija mierīgs

 

Par klusumu

kad tu ilgojies klusuma
tu neilgojies klusuma
tās tavu domu ilgas ne tavas
tu esi pieradis pie burzmas
skaņu blīvuma
bet kad tu stāvi uz klusuma sliekšņa
tu nestāvi uz klusuma sliekšņa
tu stāvi pats sev priekšā
nav skaņu starp tevi un tevi pašu
un tev pēkšņas bailes
par aizu starp sevi un sevi
un tev bailes ka pāri aizai nav laipas
vai ka ir bet neturēs tavu
pieredžu un tavas vainas apziņas smagumu

Amerikā esot īpaša bezatbalss kamera
visklusākā vieta pasaulē
tur varot viens divi zaudēt prātu
nebūt ne saka telpas konstruktors
tur tu pats kļūsti par skaņu

 

Par Zivju dzenīti

kāds mācītājs man stāstīja šo stāstu:

reti redzams lidotājs
17 grami meža biezoknī
varbūt tev kādreiz laimēsies
kad saules stars
tā straujo lidojumu uz mirkli apspīdēs
to pēkšņi ieraudzīt
bet tikai
kā saules mirdzējumu

tāds mirklis tevi nesīs
pāri laika plaisām klusuma atmatām

un tevī paliks kā mājiens ne no šīspasaules

 

Silvestrs

simtgades pēdējā diena
kādas simtgades nezinu
vēlmju simtgades
bēdu simtgades
smīnu

bet es nevēlos bēdāties un smīnēt

kaut neesmu matemātiķis
atveru logus un durvis

saskaitīt to ko mans prāts nesaskaitīs

to varu tikai reizi gadā
to varu tikai šodien

jo šī ir mana Vārda diena

  1. T. V. – Tomass Venclova. Kādā Stokholmas antikvariātā novembra beigās bija viņa autorvakars sakarā ar jaunu dzejoļu izlasi zviedru valodā.  (atpakaļ uz rakstu)
  2. Kēnigsbergas punktīgais – Imanuels Kants; precīzi piecos pēcpusdienās viņš gājis pastaigāties. Pēc viņa ļaudis pat esot noregulējuši pulksteņus (tā man savā laikā stāstīja Andrejs Johansons).  (atpakaļ uz rakstu)
  3. Nedziedošais zemūdens kapteinis Kaļiņingradā – sava veida antitēze austriešu zemūdens kapteinim fon Trapam no filmas Mūzikas skaņas. Kaļiņingrada, kā zināms, ir krievu flotes bāze. Kaļiņingrada ir krieviskais Kēnigsbergas nosaukums.  (atpakaļ uz rakstu)
  4. Atlantīda – A. Venclovam ir zudusī Austrumprūsija, tur atrodas Klaipēda, Venclovas dzimtā pilsēta. Par disidentismu T. V. tika izraidīts no PSRS (1977. gadā).  (atpakaļ uz rakstu)
  5. „Toms”, „Tomass” aramiešu valodā nozīmē „dvīnis” (te’oma).  (atpakaļ uz rakstu)
  6. Rēgs – dzejolī Lietuviešu noktirne Josifs Brodskis apraksta, kā viņš, tolaik jau Amerikā, parādās kā rēgs aiz Venclovas dzīvokļa loga Lietuvā.  (atpakaļ uz rakstu)
  7. „Pat nespēj rekonstruēt to kas nemainīgs” („Nav iespējams rekonstruēt nemainīgo”) – no kāda raksta avīzē Dagens Nyheter saistībā ar Zviedru Akadēmijas ieilgušo krīzi.  (atpakaļ uz rakstu)

Dalies ar šo rakstu