punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Lithium

Krista Anna Belševica

17/05/2019

 

1.

tur ir suns saki lūdzu ka tu viņu arī redzi
suns simboliski melns kā melns kaķis tikai suns
saki ka tu viņu redzi saki ka tu dzirdi ko viņš saka
saki ka tev viņš saka to pašu ko man nē nesaki netraucē
es tagad mazliet kaucu uz mēnesi
iesim tālāk iesim prom no šīs vietas uz to brīdi kad es braucu toreiz mašīnā ar tēvu
uz ziemeļiem es gribu pārbraukt pāri Latvijas un Igaunijas robežai tur kur ceļš līdzens
braukt un dziedāt līdzi Haraldam Sīmanim tā lai balss neraustās pie katras bedres
lai mana balss ir gluda kā gaisma un laiks kā ceļš ātrs toreiz pirms fotoradariem
ļaut sevi nest negribēt būt galā pirkt bulciņas ar zapti piebirdināt mašīnu

es tagad gan vairs nevaru pabraukt man par ātru sitas sirds man liekas es esmu pele
tā kas nedzīvo ilgi jo tie kam ātri sitas sirds nemaz ilgi nevar dzīvot
tu vispār mani dzirdi nebrauc
suns jau arī baidās un paliek ar katru brīdi melnāks tā notiek kad suņi ārkārtīgi baidās nebrauc
man liekas ka tas viss jau ir bijis ka vienreiz esmu te jau nomirusi
es tikai neatceros kas notika pa vidu
es atceros tikai peles un mēnesi

 

2.

es iespējams sēdēju pie galda
es atceros
es sēžu pie galda un aiz manis ir pulkstenis
es sēžu pie galda un pulkstenis ir iecirtis zobus man skaustā
es lūdzos laiku laiks nenovērsies no manis man bail dzīvot bez laika man bail dzīvot bez
es saku
es esmu varde manī ir dīķa ūdens manī sapūst un izšķīst visas mirušās smilgas un zivis
es izšķīstu smilgās un zivīs man vairs nav gala nav sākuma
es nevaru pagriezt galvu
es nezinu vai man vēl aizvien ir galva
es nezinu vai varu kustēties
es nezinu vai gribu kustēties
es nezinu vai varu
es nezinu vai gribu
es nezinu
es?

 

3.

esmu es jūnija zemene uz putukrējuma
putukrējums uz kāzu kūkas
kūka uz zelta paplātes
zelta paplāte zem naža asmens asa kā pasteidzināts laiks
asmens no spala
spals no meitenes tuklās rokas
tukla roka no mežģīņu piedurknes
balta kleita uz meitenes es esmu
diēta divas nedēļas pirms trīsdesmit ceturtā izmēra kleitas
trīsdesmit ceturtā izmēra kleita divas minūtes pirms visu sapņu piepildījuma
visu sapņu piepildījums kā zemene meitenes zobos es esmu zobi zemenē tā skaņa kas rodas visiem zobiem reizē iecērtoties mīkstumā
es esmu sula
kas izsprāgst un nopil uz kleitas sarkana sula kuru uz melnas kleitas nemaz nevar redzēt
es esmu zemeņu smarža telpas gals un sākums
kūka un putukrējums viss
krūtis zem melna auduma kas elso rīvējoties pret kleitas neredzamajām šuvēm lai vēlāk eksplodētu smieklos es esmu laulātie un skatītāji dzīvie un mirušie un smiekli
es esmu

 

4.

es esmu iztēlojusies pēdējās stundās vai dienās vai nedēļās ko es darītu ja es varētu sākt savu dzīvi no sākuma
kā es iesitu tiem kuriem vajadzēja iesist un īstajā brīdī aizbāztu muti tiem kuriem vajadzēja aizbāzt muti
es tiktu pārcelta no pirmās klases uz sesto kā īpaši apdāvināta un manai mātei un tēvam būtu jāparakstās uz bieza papīra vienreiz un divreiz un tad es vēl nepilngadīga brauktu uz Oksfordu un būtu ārste un advokāte un ekonomiste kā pārējie mani klasesbiedri no sestās ā
tad man nebūtu jābūt nelaimīgai
es varētu ieslēgt datoru un lasīt slavinošus komentārus zem savām fotogrāfijām
tik jauna bet tik stipra viņi teiktu
mēs ceram ka viņa atgriezīsies
un risinās mūsu nevis to citu problēmas
mēs skaitīsim pulksteņa rādītājus līdz tas notiks
laiks apstāsies un viņu gaidīs
problēmas apstāsies un viņu gaidīs
laime arī apstāsies un viņu gaidīs
es protams neatgrieztos
es sūtītu viņiem vārdus un laba vēlējumus
es atbrauktu uz Lieldienām
parunāties

 

5.

par Fihti vai Bērkliju par filozofiju parunāsim tāds ir piedāvājums parunāsim par to ka mīlestība neeksistē
izmantosim iespēju man atkal ir piecpadsmit tev arī ir šovakar jāaizbēg no mājām tur par filozofiju neviens nerunā un vēlāk man vairs piecpadsmit varbūt nebūs un tev arī ne
varbūt dienas
varbūt nedēļas
varbūt mēnešus kurš zina
tu zini?
nu lūk
bet tajā otrā dzīvē es palieku tikai vecāka apaugu ar pelējumu ar vilnu ar melnu stiegrainu spalvu
kādi suņi tev patīk? es šonakt būšu tavējais iesim izskrieties tur aiz trešās vāveres pa labi var dabūt saldējumu un auzu cepumus tikai jāskrien ātri citādi zvaigžņu gaisma pasteigsies priekšā
es tevi mīlu es tevi ienīstu es jokoju es vienkārši gribu ēst
bet ir jāpaspēj paēst pirms rītausmas
pēc tam mēness putekļi nosēdīsies
un mēs paliksim badā mūžīgi

 

6.

es nespēju pasauli šorīt ieelpot man trūkst
konteksta es
stāvu pieturā
starp meitenēm ar izmazgātiem matiem un
nekas
manī šodien nav pamodies

 

7.

Dalies ar šo rakstu