punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Paspēle

Elīna Vendija Rībena

22/11/2019

 

***

mans smagums ir sakusuši pulksteņi
vara pendeles manī sitas un smilkst
kad mēs tumsā kustamies blakus
tu dzirdi
es tikšķu

laiks ir pienācis cieši man klāt
turas pie skausta pie ausīm
jūtu – dzenas nogurums
pāri
plakstiņi noslīd
mute ciet
bet es tikšķu

no punkta šī līdz punktam tavam
simtpiecpadsmit tikšķi
klusums pampst
bet nevajag skaņas lai zinātu
ir pienācis laiks

 

***

ir nepietiekami daudz punktu
nekādas figūras neiznāk
zeme šūpojas lēni
man paliek slikti

tiek skaitītas visas pareizās atbildes
summa noteiks kur drīkstēsim
skatīties tālāk
un kā

bet šodien vēl ne
es pārkāpju lauciņa robežām
un lecu atpakaļgaitā

 

***

iet taciņa
no zemes līdz jūrai
un virs viņas nav nekā

to uziet var tikai
ja nezin kur doties

par taciņu nedrīkst domāt
es zinu – es krāpjos
bet tikai mazliet
es esmu pa taciņu gājis

iet taciņa
no tevis līdz galam
ap viņu nav it nekā

ja sekosi ceļa zīmēm
nonāksi strupceļā

 

***

akmentiņ lec laukā
ir auksti
tu neesi sēkla
tev siltumu nevajag

ej prom no kurienes esi nācis
pie citiem akmeņiem
es gribu sairt kā miesa
ne sagrūt kā mūris

 

***

1.

bet tu pieturi roku pie kakla
kur dzenas straumēm kā ilgas siltas siekalas
vārdi veļas pār lūpām mikli un pilni sulas

tādas saldas, pārbriedušas plūmes
tavā pagalam tukšajā istabā
liekas kā ielīmētas

es tev pilnu istabu zaptes pierunāšu
es tev pilnu istabu ar bitēm un mušām un
viendienītēm pierunāšu

līdz tu paliksi salds un saķepis
manā medū manā bišu un pieneņu tvanā
un tavā reibstošajā sejā
rimti šūposies smaidot tvīkstoša laiva

 

2.

sapnī aizvedu tevi pastaigāties uz kuģa klāja
lai gan atdzisusi ir svelme mēs vēl esam spējīgi
apmainīties ar zīmēm

temperatūra mūsu ādās ir gandrīz vienāda un vairs neizraisa otrā alerģiskas reakcijas

es atceros ka puve ir summa mitrumam un siltumam
un tāpēc iezīmēju mūsu leduslaikmetu
kā ideālu pēc kura mūžīgi tiekties

un pretēji tam ko mācījusi audzināšana
atdzist

 

3.

kas ir tavi pēdējie vārdi
tie kurus tu aproc
kad paliek par vēlu?

tu nobrauc roku gar ietvi
tev plaukstā paliek soļi

nagi niez

tu aizvien esi aprise pretējās mājas logā
mana atmiņa tikšķ

nagi niez

kas ir tavi pēdējie vārdi

neviens vairs neraksta vēstules
tava mute
mana mute

nagi niez

Dalies ar šo rakstu