Kriss Dimīnors (Kris Demeanor, 1969) ir kanādiešu mūziķis, kinoaktieris un dzejnieks, kurš savu muzikālo karjeru uzsāka 20. gs. 90. gados. Viņš ir nominēts Kanādas Kino balvai kā labākais otrā plāna aktieris filmā Ieleja (The Valley Below) 2015. gadā, piedalījies arī citos kinoprojektos. 2008. gadā Kriss tika nosaukts par labāko jauno rakstnieku, laikā no 2012. līdz 2014. gadam viņš kļuva par pirmo Kalgarijas dzejnieku laureātu (Poet Laureate). Pēdējos gados Kriss piedalās lugu un teātra izrāžu tapšanā, kā arī raksta dziesmas folka leģendai Janam Taisonam. Viņš ir sarakstījis arī nelielu satīrisku bukletu Kā būt kretīnam Kalgarijā (How to Be an Asshole of Calgary), kas jau divus gadus ir viena no visvairāk pārdotajām grāmatām šajā reģionā. Šobrīd Kriss raksta dziesmas mūzikas albumam Dziesmas, kas palīdzēs iemidzināt jūsu vecākus un gatavojas teātra sološovam, kura pirmizrāde plānota 2020. gada janvārī. Kriss kopā ar dzīvesbiedri rakstnieci Deboru Villisu uzstājās ar dzejas lasījumu un sound poetry priekšnesumu Raiņa un Aspazijas mājas rīkotajā pasākumā Pasaules literatūras vakari – Kanāda. Pasākums notika 29. novembrī, un to vadīja dzejniece Krista Anna Belševica. Pasākumu sēriju finansiāli atbalsta VKKF, tā tiek realizēta sadarbībā ar Ventspils Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju.
Elvīra Bloma
Birokrāts, dzejnieks, blakusprodukts
REIZ ziemā IR jau vienprātīgi
Uz ezera Atzīts ka
ziemeļu zemes pašā sirdī, indiāņu bērni zaudē savu
Tālu no Forta Dabisko re
Un tālu no medniekiem, Zistenci pret slimībām ja
čipevu sieviete Dzīvo cits citam
Ar savu slimo zīdaini Tik tuvu in,
Tupus pavadīja varenas vētras Ternātskolās un
Pēdējās stundas. Ka viņi mirst.
Nosalusi un izsalkusi, Daudz lielākā skaitā,
Viņa zvejoja cauri ledum Nekā savos ciem
Ar auklu no savirpinātas Atos bet tas nav pa
Ciedra mizas Mats mainīt,
Un ar truša kaula āķi, Šī departamenta po
Nospodrinātu un asu; Litiku kas ir;
Zvejoja ar kailo āķi Vērsta uz ga
Visu to briesmīgo dienu, Līgu risinājumu,
Zvejoja un neko nenoķēra; Mūsu indiāņu problēmai;
Dankans Kambels Skots 1905. gadā Dankans Kambels Skots 1910.
gadā
Kanādas karaliskās biedrības Indiāņu lietu Superintendants departaments
„Pamesto” vēstule indiāņu ģenerālaģentam majoram D. Makejam
ŠOBRĪd
Nepastāv ticami
Pierādījumi ka
Vide būtu pa
Kļauta kon
Taminantiem,
No naftas nogulām kas nonāk Fort
Čipevjanā tādos līm
Eņos kas varētu izraisīt
Paaugstinātus.
Vēža līmeņus cilvēkiem,
Maz ticams ka
Gaidāmās papildu
Emisijas no paplašinātajām
Operācijām
Varētu to mainīt;
Vides
Kontaminanti maz
Ticams ka varētu izraisīt;
Kanādas karaliskā biedrība, 2010. gada decembris
Biedrības ekspertu panelis par naftas iegulu ietekmi uz veselību
Gurķi un kabači
gurķi un kabači dabūja trūkties kad uznāca krusa
būtu varējuši ko mācīties
no saulespuķēm
tās ir gatavas uz visu
es ļoti atvainojos
es solīju nekad nemeklēt metaforas
sasodītajā dārzā
vai es jebko būtu solījis?
vien vēroju kā tu dejo
džons lenons teica ka „vien” ir izvairīgs vārds
pasīvs, slinks
nu, skaidrs,
es ne tikai vēroju kā tu dejo
es domāju
ka nekad nelikšu džonu lenonu dziesmā
un droši vien dejoju arī
es nezinu kāpēc esmu tāds kāds esmu
tu vienkārši dari kamēr tev iznāk
ai nē, ai nē, kā tad tā
es atkal vēroju kā riteņi griežas
esmu atkal atgriezies dārzā
domāju par tevi
domāju par mammu
kā gribētos lai viņa būtu pagaidījusi kad parādīsies tu
Gandrīz tā it kā nekas ļauns nebūtu noticis
Benzīna varavīksnes ūdenī
Riņķo pa noteku līdz ar sēklām, šiem propelleriem,
Karolaina, Džefs, tu un es laižam pudeli pa riņķi
Sejām pret sauli
Kaķi iegrožoti, rāpjas uz salauztā grila
Ir gandrīz tā, it kā tā varētu turpināties
Ziemsvētku lācis spīd uz balkona
Vērodams ragavu slieču pēdas ko meitenes atstāja sestdien
Mēness ēnas, mīļā
Kāpēc nevaram likt tās dziesmā?
Kas kam pieder?
Kāda apņemšanās tiks iedragāta?
Man vajadzētu apklust, kamēr esmu vēl zirgā
Ir gandrīz tā, it kā nekas ļauns nebūtu noticis
Noteikumos teikts „spēles mērķis ir smiekli”
Mājupceļā, pēc tam, kad būšu iebāzis roku starp
Mūsu tēvi salīdzina upes ledus fotogrāfijas
Viņi saka mums „bērni”
Tava māte jautā manējai vai viņa vienmēr gatavo šādi
Ir gandrīz tā, it kā tā varētu turpināties
Ir gandrīz tā, it kā nekas ļauns nebūtu noticis
Lūgšana par dzīvajiem
Tagad, kad mēs esam atstājuši šo dzīvi,
Bet jūs paliekat
Dabas velniņi jūs pieņēmuši –
ļodzīgais akmens upes pārejā
zibens spēriens pirms applūst pagrabs
īstā diena golfam rīta steigā
Mizojamā nazīša pārsteiguma šķēliens kas izgaismo pauzi pirms brīža kad sāpju receptori nosūta signālu muguras smadzenēm un tad aizceļo uz priekšējo garozu un pilnā skaidrībā atplaukušo atskārsmi
ka mēs vairs neesam dzīvi
Piedodiet
Mēs zinām
Jūsu pusē ir simboli un zīmes kas pavada jūsu dienas
Dariet ko varat
Aizveriet acis uz dejojošajiem radzenes tārpiem kad pārāk ilgi esat skatījušies saulē
Smagumus celiet no kājām
Mēs redzam jūs ar pilnām glāzēm
Laminējam savas bēdas
Fotoattēlus no cietajiem diskiem izmetam miskastē
Ignorējam svētku dienas un svarīgus datumus
Līdz tie kļūst klusi atzīti un svinami atkal no jauna
Vesela gadalaiku mūžība vērpsies līdz saražos puķuzirņus vannasistabai
Smilgu pušķi galda vidum
Receptes māsu gatavotajām maltītēm
Mēs iesakām jūs, brāļi, māsas, mātes un tēvi
Meklējumiem kas pa daļai sports pa daļai sarunu vešana
Vai mēs aizgājām rāmi vai tikām izrauti negaidīti
Turieties
Necīnieties par mūsu mantām
Nenorociet šīs sēras
Tās ir dzīvas un kauks un spārdīsies jūsu galvā
ja nepieņemsit to dienišķo uzaicinājumu lauzties
Dzīvojiet vien ar šo absurdo asinsriti un trauksmi
Bet esat laipni lūgti gultā kuru klājam tieši priekš jums
Protams, bez steigas
Dedziet gaiši un tā joprojām
Un piedodiet mums
Un sakiet ja tas viss kļūst par smagu
Jo mēs ielauzīsimies jūsu sapņos
Tie no mums kas ir draņķīgi spoki
Savāda kompensācija
Bet arī mums pietrūkst jūsu balsu un glāstu
Un mums gribētos tikt uz komisijas bodi
Un varbūt pie vjetnamiešiem un teikt
Ir okei, es esmu tepat
Ir okei, es esmu tepat
tu zini
tu zini
Stirnkājis
Vārnkāja brāļadēls / Api Kai Ees / „Sažuvusī Gaļas Krevele” no Gleihenas
Krietni virs sešām pēdām/ Kaulains un liess, tik izstīdzējis kā dzērve
Tikai nicinājums pret formastērpiem un žogiem
Uzbrukumam
Tavi lopi / Tavi zirgi / Tava pārtikas deva, jā
Un liels avanss / Jo es varu pārspēt tos baltos
Es protu skriet
Leģenda vēsta ka viņš gribēja atriebt netaisnības
Gars pacēlās pāri mehanizētajai asinspirtij
Ātrāk par visiem viņš skrien/ Par kavēšanos tam prieks
Sažuvušo Gaļas Kreveli blēdīgs sindikāts pārvērta Stirnkājī
Profesionālo skrējēju sacensībām
Viņš noskrēja tāpat kā rekordists / Vinnēja citzemju čempionus
Stouksu no Birmingemas / Ērvainu no Otavas
Par uzvarām rakstīja Ņujorkas „Sporta Ziņas”
Viņš nozaga segas no kādas fermas, un viņam atteica
Atļauju atstāt rezervātu indiāņu aģents
Tiesneši uzpirkti, rezultāti viltoti
Stirnkājis, pievīlies, aiziet
Leģenda vēsta ka viņš gribēja atriebt netaisnības
Gars pacēlās pāri mehanizētajai asinspirtij
Ātrāk par visiem viņš skrien/ Par kavēšanos tam prieks
Kautiņi, zādzības, dzērums
Melnkājiem atņemta iespēja darīt
Nav jēgas, nav ēdamā
Un Stirnkājis, vēl gan varonis, ir ļauns
Draugi un sievas bīstas par dzīvību
Divus gadus bēguļo savu noziegumu dēļ
To vienu reizi, kad lielo skrējēju pieveic konstebls pēc 9 jūdzēm
Sods ir viegls
Kolonista mājoklī nožēla vicina cirvi
Stirnkājis cietumā saslimst ar tuberkulozi
Mirst 33 gadus vecs
Bez tuvinieku ziņas
Aprakts neiezīmētā kapā kaut kur pie barakām pilsētā
Un septiņdesmit ceturtajā godina slaveno ātrkāji ar prēriju sešjoslu pārklāju
Atkal bez kādas iepriekš padotas ziņas, pret melnkāju likumiem
Skrējēja dusmīgais gars tomēr uzvarēs
Un nolādēs tās dvēseles, kas brauc un kauc, rūc un šļūc un plūst bez kādas jēgas pa Stirnkāja ceļu
Leģenda vēsta ka viņš gribēja atriebt netaisnības
Gars pacēlās pāri mehanizētajai asinspirtij
Ātrāk par visiem viņš skrien/ Par kavēšanos tam prieks
No angļu valodas atdzejojusi Ieva Lešinska