punctum

Literatūra un kultūra

Piecas vēstules

Iraīda Ļogkaja

31/10/2020

 

28. augustā mūžībā devās dzejniece un žurnāliste Iraīda Ļogkaja – viena no pēdējām pirmās Latvijas brīvvalsts krievu kultūras darbiniecēm. Viņa dzimusi 1932. gada 1. jūlijā Vecsalienas pagasta Tartakā, kur viņas tēvs kalpoja kā pareizticīgo priesteris (pēcāk – Rīgas Svētās Trīsvienības sieviešu pareizticīgo klostera priesteris un Krievijas Aizrobežu Pareizticīgo baznīcas bīskaps). Pirmos 12 dzīves gadus Iraīda pavadīja Latvijā: 1944. gadā visa ģimene pārvācās uz Vāciju. Kopš 1949. gada viņa dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs, strādāja par trauku mazgātāju un pārdevēju un studēja Kolumbijas Universitātē. No 1963. līdz 1987. gadam bija diktore, redaktore un korespondente raidstacijas Amerikas balss krievu redakcijā. Kad dzejniecei bija divdesmit gadu, viņa debitēja krievu emigrācijas periodikā, izdeva divas dzejas grāmatas (1968. un 1999. gadā) un dzejoļu izlasi Neredzamie pavedieni (2015. gadā), kā arī atmiņu grāmatu par savu tēvu. Iraīdas Ļogkajas dzejoļiem piemīt elpas brīvība neatkarīgi no tā, vai tie radīti verlibrā vai stingrā strofiskā formā. Amerikāņu literatūras kritiķis Saimons Karlinskis viņu dēvēja par „vēja dzejnieci”.

Dmitrijs Kuzmins

 

Piecas vēstules

1.

Klau Andrjuša nespied uz jūtām
Ļaudīm izgrieza nevis kaunu bet vēstures jausmu
Bezgaisa telpā triku mākslinieki dzejnieki
nejaudāja radīt jaunus mītus
Dažs skaidro – revolūcija ir katastrofa
nejaušu nelaimju virkne
Varēja būt arī citādi
Vēl kāds – revolūcija tiek iezīsta jau ar mātes pienu
ierakstīta tautas gēnos
Taisnība ir visiem
Verdzībā pārdota dēla brūce
Zaldātos noskūta vīra brūce
Runā ka mazāk sāpot
ja virs zemes – ķēniņš bet debesīs – Dievs

Nošņāpto mūžu mellās bedres
Meli savērpjas dzeloņstieplēs
Starp vārdu un darbu – miesa
Aklas gaļas tiesa
Gūstekņu apsaldētās kājas
Pārtop ieroču stobros
Atomi dalās un sprādzienā
Kargaitis plaukst
Ai cilvēces sūkli
Tevi spiež vienalgas plaukstas

 

2.

Mans darbā ņēmējs – propagandas boss nav dzejnieks
bet manas pagaidām vienīgās dzimtenes diplomātiskā korpusa ierēdnis

jūs rakstāt ka Ņujorkā no manis gaidīs
piecpadsmit reportāžas – ziņojumus – intervijas nedēļā
reportāžas par pilsētas politisko dzīvi
par mākslu – teātri – mūziku – literatūru – izglītību
ziņas par Ņujorkas ikdienu
                                                Teiksim intervija ar taksistu
                                                           vai apraksts par Taimskvēru
un protams reportāžas un intervijas par kultūrapmaiņu
starp ASV un PSRS un par savstarpējās tirdzniecības attīstību
un ar statistiku papildinātas
intervijas ar parastajiem ASV pilsoņiem

Bet ko man darīt ar pareizticīgo mūķeni
anglieti kas Arizonā
radījusi kaķu paradīzi
                                                     Mans redaktors izbrīnā
                                                           paceļ noplukušās uzacis
                                                           viņš netic par studentu
                                                           svētceļojumiem turp
ko man iesākt ar kasieres smaida ziedu
lielveikalā HAPPY – LAIMĪGAIS
ar šī kontinenta Dižo Garu
Ar Varenā Gara deju
Es ceru ka 1969. gada vasarā Maskavā
jūs neaizmirsāt atdot antoloģiju „Dzejnieki krustcelēs”
skumjajam krievu dzejniekam
ko jūs mocījāt ar aizjūras viesmīlību
lai uzzinātu ko domā iezemieši
Es neskaitu naudu bet žestus
Nežēlīgus žestus
Lietus žulti skārda spainī
Lielceļu krampjus
Drupas un traipus
Tur kur jums sēnalas vīd
man sēklas krīt
Jūs sakāt – B
es saku – А

Es jums atbildēšu rīt

 

3.

Amerikas krievu dzejnieki un Vladimir Markov
nepeliet manas neskaidrās domas
nevainojiet sajūtu gūzmu
– Cītīgs nav riktīgs dzejnieks
                                                               saka E. B. Vaits

Es lāgiem laboratoriskā neatlaidībā
dauzu pieri
pret apziņas būra restēm
Ak šī vilce
kas uzsūc avīžu frāzes
uzrakstus uz māju jumtiem
uz kartupeļu pārslu pakas
Nevaldāma jauda
                                Straumes virpulis
                                                                Sveiks Lerij Edvard
                                                                              kas vērojot kā sieva viesistabā
                                                                              ar putekļu sūcēju tīra paklāju
                                                                              izgudroja jaunu
                                                                              pazemes kustības veidu
Un pieklusušā ausmā
meklējot vārdu un jausmu
tiek likti kopā
izkaisīto zilbju klucīši

Pēc dzejas lasījumiem Čikāgas konferencē
kur slāvisti lipīgi kā pārbriedušas plūmes
ruds dīvainis ieteica
                                     – Labāk pievērsieties
matemātikai un šaham
Novecojis estēts bilda
– Lūk runā ka krievu dzejā nav nekā jauna
bet jums tik savdabīga proza
Arī nezināmas šķirnes kungs neizpalika
– Dāmīte tā ap trīsdesmit
ar vārsmām un tīri feina no skata
Un vēl dzejnieks kas ielūdza uz nāvessodu
kas nenotika

 

4.

Runā ka viņš ir gandrīz izārstējies, ielicis jaunu žokli
atmetis dzeršanu, precējies un pateicībā piemin CIP
par izpirkumu no mostošās tumšā kontinenta valsts
kur viņš bagātiem jeņķiem
esot organizējis savvaļas zvēru medības
Vašingtonā padomju vēstniecības svinīgā pieņemšanā
viņu maldīgi uzskatīja par Dienvidslāvijas vēstnieku bet viņš
knapi valdīja roku trīci un es klāta sārtiem plankumiem
smaku no meliem-meliem-meliem
Es prātoju
                   – Jā tas ir mūsu laika varonis, mēs visi esam spiegi
mēs visi esam atbildīgi par visu mēs visi esam vainīgi
un slēpusies glāzes dibenā kraukšķināju ledu

Ja es būtu Sola Belova romāna varonis
man ir daudz ebreju draugu
es uzrakstītu vēstuli Dievam
– Medījot pūķus
mēs paši pārtopam pūķos
Ja es būtu krievu emigrants
es rakstītu nelaiķa ASV prezidentam
– Vai jūs nezināt ka šo vēstuli
nav kam sūtīt
                                   Ja nu vienīgi
To James Bond with love

 

5. Atbildot uz vīra vēstuli

Tu raksti
                       Viesis no Kalifornijas
Lerijs Edvards – pieckārt slepenas iestādes
trīskārt slepena projekta
darbinieks
stāstīja par elektronisko lauku
par antenu dārzu
kas noklausās indivīdu izvēli
                                                            radīšana
                                                                         Visuma aizsākšana
un žēlojās par fona troksni
Elektronisks dīvains spiegs
ar pasaules ābolu rokās
                                                                         Ābols ir labākais antimedicīniskais līdzeklis
                                                                         Piedod man dakterīt Taņa

Aprēķināja ka antenu dārzam
kas spētu noklausīties Visumu
nepieciešamas 100 kvadrātjūdzes
                                                            259 kvadrātkilometri
                                                                         piezīme analfabētiem
Lai apkopotu informāciju
antenas dārzs jāveido pakāpeniski
Elektroniski noklausoties divdesmit gadu laikā
var kļūt par līdzdalībnieku
                                                            radīšanā
                                                                         Visuma aizsākšanā
Pirms nieka 40 miljardiem gadu

Radiomīļi
                                 atsūtiet pa desmitniekam
jauna Ēdenes dārza būvei Arizonā
Mēs redzēsim vecās debesis un to pašu haosu
ko pieminējis Feodors Ivanovičs
pazīstamais bijušās impērijas
ārvalstu kolēģijas ierēdnis
Ai pasaules bumbiņa grēkābols
fona troksnis kas traucē izzināt patiesību
mūžīgais Sīzifa akmens
cilvēces ģenētiskais slogs
– Kas ir dzīve, ja ne neorganiskās matērijas sērga
pauž viens no zinātniskās fantastikas rakstniekiem
                                 Bet gana par fanātiķiem
Jā mēs esam mūžam iemīlējušies mūžam jauni
mūžīgi pērkam pārtikas preces Manhetenas 30. ielas
itāļu bodītē
                                  Un tālruņa rēķins šomēnes
bija vien septiņdesmit pieci dolāri

                                                                              Iraīda

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs

Dalies ar šo rakstu