Foto: Raimonds Kaļva

literatūra

— Pēdas nava svētas

Valentins Lukaševičs

05/03/2021

Es nezinu, kad atvērsies debesis.

 

Pagājušā gada pašās beigās notika kaut kas ievērības cienīgs latviešu dzejā: viens no visu laiku spožākajiem latgaliešu dzejniekiem Valentins Lukaševičs izdeva jaunu dzejoļu krājumu Pādi navā svāti. Šī grāmata noslēdz viņa iecerēto tetraloģiju Ceļš, kuras izdošana ieilga uz veseliem piecpadsmit gadiem. Jaunā grāmata veido tetraloģiju kopā ar iepriekš iznākušajām Kuozynda (2005), Vot taidi vot i batvini (2006) un Bolti burti (2011). Tāpat kā citi laikmetīgās latgaliešu dzejas autori, arī Lukaševičs raksta situācijā, kurā uzrunāt savu lasītāju nav viegli: starp latgaliski lasošajiem viņa poētiku katrs vis nepieņems (tāpat kā viņa mazās valodas vaļības, piemēram, vārdu “nav” viņš dažkārt raksta kā “navā”), savukārt pārējie Latvijas lasītāji mēdz aizbildināties, ka lasīt latgaliski ir pārāk grūti. Mēģinot rast izeju no šīs situācijas, tapa šie atdzejojumi latviešu literārajā valodā. Tiem, kas gatavi piedzīvot Lukaševiča dzeju oriģinālā, iesaku tikt pie grāmatas vai nu Jāņa Rozes grāmatnīcā, vai arī iegādājoties to latgaliešu interneta grāmatnīcā taiseitslatgola.lv. Paldies autoram par atļauju un Ilzei Spergai par konsultāciju. Vasali!

Atdzejotājs

 

***

Ar katru tā ir bijis.
Es tikai vārdus tam atrodu.
Pa savam pasaku klusumu,
Ar pauzi visiem zināmu parunu.

Sapņos redzu dzejoļus.
Katrs mēs redzam sapņus.
Man bieži viens — plītī
Dedzinu visus papīrus.

Gribu būt pliks…
Kad viens, tāds arī staigāju.
Ar katru tā ir bijis.
Ko es te skaidroju.

 

***

Paņem un apsēdies ziemas saltos vakaros
Uz dīvāna ar latgaliešu gramatiku rokās.
Nu un tad, ka pa radio skan dziesmas.
Nu un tad, ka tu ar sievu runā un saproti.
Nebīsties, izdari tā pirmo reizi.
Tā var būt trepju rūme vai tualetes siena.
Ieskrāpēšanai der kāda monēta vai atslēga.
Tev nava ne naudas, ne mājas?
Ar zobiem sakod pirkstu līdz asinīm.
Upes ūdenī ieraksti galvenos vārdus.
Redzi, kā tie aiztek, aiztek uz jūru.
Redzi, kā neīstie noslīkst pie laipas.

 

***

Blusu pilna istaba.
Pa radio Eltons Džons.
Kaķis uz galda.
Zem galda sābru Jānis.
Apmīzies krāc.
Bet es ielieku salātus.
Gribas raudāt, bet nava asaru.
Gribas runāt, bet nava kam.

 

***

Viena sieviete
                          kā vītols.
Cita kā priede.
Apsēžos,
Piespiežos ar
                         muguru.

Pēc minūtes
Tā slapja.
Pagriežos,
Piespiežos
                    ar vaigu,
Apķeru
Ar rokām.
Asaras tek
                    man.
Labi, ka sākas
                          lietus.
Un celmi
Skatās un nesaprot.

 

***

Kefīrs somā un banāni.
Autobusā salien putekļi.
Nav metro, grāmatas nelasa.
Kāds elso pakausī.
Nē, kāda. Platiem vaigiem.
Brūnām acīm. Izkāpj ārā.
Slimajai Geņai nes maizi
Un avīzes Svētā Māra.

 

***

Es nezinu, kad atvērsies debesis.
Te nav veikals aiz stūra.
Te kā pietura meža vidū!
Stabs nolauzts. Zonas nava.
Varbūt i reisa tāda nava.
Varbūt i soliņš tāpat vien…
Un arī mežs nezkāds –
Saģērbies ne pa sezonai.

 

***

Man patīk sieviešu džinsu
Aizmugurējās kabatas.
Mani mīļie vārdi,
Kurus es tev sūtu,
Apstājas displejā.
Un vibrē. Un vibrē.

 

***

No tālienes rādījās, ka aka,
Bet izrādījās bišu strops.
Tukšs. Pat peļu nav iekšā,
Tikai kaut kāda netīra lupata.
Nezin kāpēc izvilku.
Atsienu. Tur iekšā… Puša,
Andrupene un Dricāni.
Dominīki. Arbidāni.
Langiši un Micāni.

 

***

Svētais Gars, ak, palīdzi
Man izvemties.
Visus taukus, visus cukurus.
Visus piparus un alu.

Līdz zarnām es varu.
Bet gribas arī sirdi
Aizvest aiz krūmiem
Un iebāzt
Tai divus pirkstus mutē.

 

***

Pliks cilvēks nokritis
Linu tīrumā,
Pipša pieniņš iztecējis
Uz brūniem arumiem.
Nolīs lietus,
Un izdīgs tur bērzs.
Cilvēks staigās
Tam apkārt,
Izurbs caurumu,
Nolaidīs sulas.
Mans bērns,
Mans bērns.

 

***

Plauktā atradu grāmatu.
Starp lapām ielikta nauda.
Astoņi simti rubļu.
Bija sakrājusi bērēm.
Bet bēres tā arī nenotika.
Pazuda šī bez vēsts.
Bija aizgājusi ogās.
Atrada lakatiņu kokā.

 

***

Mēs pat nepabučojāmies.
Kā kaķene izlēca no gultas.
Kā dzilna izskrēja pa skursteni.
Kā stirna aizskrēja miglā.
Ej nu šo tur meklēt!
Bitīti ziedošā ābelē,
Lietus pilīti ezerā.

 

***

Ziemsvētkos līst kā pa Jāņiem.
Runā, ka Antuss gailenes atnesis.
Sataisīja, nolika blakus studzenim.
Dažas burciņas būs līdz rudenim.
Tad meita atbrauks no Norvičas.
Aiziet pie ārstiem. Atēsties boršķīšus.

 

***

Autobusu pieturā nenāk autobuss.
Zvanu. Nebija cilvēku, aizgāja agrāk.
Skatos, drīz lietus, bet 6 kilometri jāiet.
Stundu pa granti, drusku pa mežu.

Tur apsēžos zem putekļainas blīgznas.
Pabrauc večuks ar sarkanu mopēdu.
Es skatos uz šo, šis uz mani.
Mēs visu saprotam. Mēs pat pasmaidām.

 

***

Ja tagad lasi šito,
Tu laikam esi nedaudz glups.
Visdrīzāk, ka glupa.
Bet tam nava lielas nozīmes.
Es jūs visus ļoti mīlu.
Un es zinu, jūs mani arī.
Tagad vari aizvērt grāmatu.

 

No latgaliešu rakstu valodas atdzejojis Kārlis Vērdiņš