Foto: www.theartsdesk.com

literatūra

— Ragana un velns

Rebeka Tamāša

26/03/2021

bet tev ir jābūt ļoti ļoti ļoti karstam lai izdedzinātu sev ceļu pie viņa

 

2019. gada martā, kad iznāk Rebekas Tamāšas (Rebecca Tamás) debijas krājums Ragana, viņa interneta žurnālā The White Review saka: “Man interesē “okultais” saistībā ar dzeju. Es gribu to izpētīt, jo man šķiet, ka šie okultie elementi ļauj saprast kaut ko par dzejas dabu un tās grūtībām. Īpaši okultajā mani interesē ragana – ragana kā radikālas sievietes tēls, kā pretošanās telpa, klusums un apklusināšana. Šis tēls man ir atklājis jaunas poētiskās valodas iespējas, vārda spēku, un šis spēks man ir pavēris ceļu uz atbrīvojošu, feministisku domāšanu.”

Tamāša ir dzimusi Londonā 1988. gadā. Šobrīd viņa dzīvo Jorkā, kur strādā Svētā Džona Universitātē, pasniedzot radošo rakstniecību. Dzejolis Ragana un velns iekļauts krājumā Ragana, ko izdevis apgāds Penned in the Margins.

Atdzejotāja

 

 

Ragana un velns

kad ragana pirmoreiz satika velnu
velns bija
skaists vīrietis un skaista sieviete
velnam bija garas skropstas un ķermenis
kas bija ciets un mīksts
vienlaikus tā ka gribējās to apskaut
un arī tapt viņas apskautam un izlaist rokas
caur sprogainajiem
lipīgajiem lakricas matiem kas smaržoja pēc sāls
ko uzputojis laivas priekšgals
velns gribēja iepazīt raganu
viņš gribēja jautāt par viņas burvestībām
kuru laikā tā rāva saknes no dzīva gaisa
un savaldīja melnos putnus ar tādu vieglumu
it kā norādītu pirms gada augstskolu pabeigušajiem
viņu vietu biroja pienākumu sadalē
viņš gribēja redzēt ko viņa spēj izdarīt
kad viņa iegrūda pirkstus
dubļos
un klausījās cik labi vien spēja tajā
ko sacīja dubļi līdz kamēr dažreiz
dubļi
atrada ceļu augšup caur viņas rīkli un laukā no
mutes
velns bija pavisam savādāks ragana saskatīja
ka viņš ir savādāks pēc tā kā viņš runāja
ar viņu un patiešām klausījās tajā ko viņa atbildēja
raganai patika viņa ieslīpā gaita un tas kā
viņš skatījās uz viņu miklām acīm
kas visu laiku mainīja krāsu debesīm un jūrai
mainoties vietām
ragana bija gaidījusi ļoti ilgu laiku
jo lai gan
viņa dzīvoja pirmsindustriālajā sabiedrībā viņa
sapņoja par automaģistrālēm un nakts klubiem
lai gan viņa nezināja ka tos sauc par
automaģistrālēm un nakts klubiem
viņa sapņoja par to kā debesu gabali krīt
lejup un
apsedz visas smailes
noslīcina visus zvanus un pilsētas un
arklus un baznīcas
zilganās skumjās

velnam patika celties agri
raganai arī tas gāja pie sirds
tā viņi varēja iziet laukā
pirms kāds cits bija pamodies un viņi
varēja rīkot sātaniskus rituālus mežos
raganu šis pārsteidza jo viņa
domāja ka velns dos priekšroku naktij
bet viņa bija arī pateicīga jo
rītausmā var labāk redzēt
visu ko dari
un arī gaismai bija vara patinas
zaļā nokrāsa un viņi abi rīkoja
svinības
par kurām velns teica ka tās iespējams esot labākās
kādas viņš jebkad rīkojis jo ragana
bija gluži vai dzimusi priekš tādām svinībām
raganai bija sekss ar velnu atkal un atkal
un velnam bija visi locekļi
kurus vien iespējams vēlēties
tā ka ragana varēja ieņemt viņu
sevī vienlaikus ieliekot viņa krūti sev mutē
un lai gan vispār ragana vienmēr
bija pieņēmusi ka viņai visticamāk patīk sekss
teorētiski
lai gan ne vienmēr praksē
šoreiz raganai tas patika praksē
jo viņai nebija sev jāaizspiež mute ar roku
vai kaut kas tamlīdzīgs
viņai vienkārši varēja darīt to
ko viņa darīja
un velns mīlēja ielikt savu mēli
viņai starp
un arī pārvērsties
dzīvniekos kamēr viņš bija
tur lejā un tā ragana ne tikai juta ka
viņa dabūja to ko viņa gribēja viņa jutās tā it kā
visi visur dabūtu tieši to ko viņi ir vienmēr gribējuši

velns uztaisīja raganai salātus
salātos bija
ziedkāposta kauslapas un gurķis
bet tajos arī bija
melones rozā miesa un
melnas sēklas un
šai mirkli ragana sāka raudāt
lai gan viņai
nebija īsti skaidrs kāpēc
kaut kas tur bija par to kā miklais rozā un
cietais melnais un aukstais auglis
mutē saduroties ar mazliet netīriem dārzeņiem
atsauca viņai atmiņā
Kristus augšāmcelšanos
kad pēc visa tā laika mirušam
aiz laukakmeņa
viņš iznāk laukā un ir joprojām
miris bet
viņš ir dzīvs tai pašā laikā un viņu caurstrāvo
dīvaina gaisma kā ziemeļu vasaru
kurā
saule nekad nenoriet un viņš smaida ar savu
viscaur bet arī iznīcināto miesu
kas paliek uz viņa kauliem ar rozā
jaunām asinīm kuras kāds tur iešļācis

ragana parādīja velnam kā runāt
mirkšķinot acis tā lai neviens cits
nezinātu kas notiek un velns mēģināja
parādīt raganai kā kļūt
neredzamai bet tas bija patiešām grūti tas
prasīja viņai ilgāku laiku to apgūt
velnam bija daudz grāmatu līdzi kuras
viņš glabāja apakšveļas atvilktnē
tāds sajaukums no visa kā
piemēram no otra gala izstāstīta bībele
un mūsdienu literatūras
nozīmīgākie darbi
tā kā ragana varēja to visu lasīt kad
viņa netrenējās kā mainīt laika apstākļus
sūkājot medus karoti un suņa
vilnu vai kā izmantojot pētersīli neļaut
mācītājam runāt svētdienās
lai viņš varētu vien vicināties rokām
mēģinot attēlot briesmīgās elles ugunis
un stindzinošos ūdeņus kas uzņems
ikvienu grēcinieku
kad viņi beidzot atmetīs savu grūto dzīvi
un dosies uz nākošo grūto dzīvi lai
piedzīvotu vēl

ragana nekad netika domājusi par to
ko citi cilvēki tieši domāja
viņa bija domājusi par tām automaģistrālēm
un naktsklubiem un bija iztēlojusies sevi ciešot
avārijā
vai mirstot no narkotiku pārdozēšanas viņa bija
arī iztēlojusies sevi pārvēršoties krītā un
izgaistam
vai dzemdējam milzīgu
varžu un zušu divīziju
un viņa bija par šīm savām domām pavēstījusi arī citiem ļaudīm
kas nozīmēja ka viņai nebija jāuztraucas
par iespēju apprecēties tik daudz
cik pārējām meitenēm un sievietēm
vai jauniem vīriešiem bija jāuztraucas par iespēju
apprecēties
bet tagad viņa domāja par citām
citām lietām kā piemēram zilu mākoņu krūšu
atritināšanu no iedobumiem starp muskuļiem un
par milzīgu greznu celtni pildītu ar gultām tā
ka nav iespējams saskatīt grīdu
tikai brīnumainus ar zīdu klātus
matračus kur sievietes
pārvietotos no vienas gultas uz nākamo
čukstus sarunājoties un iededzot sveces
un nekad viņu pēdām nebūtu
jāskar zāģu skaidas
zem jumta no skaidra bieza stikla tā lai
viņas visu varētu redzēt
bet viņas neviens nevarētu saskatīt

velnam īpaši nepatika runāt par dievu
viņu pašķiršanās dēļ
ragana pat nebija droša
ka velns simtprocentīgi ticēja viņam
tomēr ragana gribēja uzzināt kāds dievs ir
no būtnes kam ir bijusi tieša attiecību pieredze
ar viņu
viņa gribēja paplašināt spraugu par kuru
viņa bija prātojusi naktīs kad bija
maza
domājot par neko lūdzoties nekam
vērojot kā aizkars sitas pret logu
nu un tad velns aprakstīja ledus ainavu
ar ledus pīķiem un virsotnēm
slienamies pret
ledus bālām debesīm
milzīgiem sniega blāķiem griežoties vēja vērpetēs

un ledus kalni plati un
milzīgi kā kontinenti asiņo ūdeni
uz sasalušiem ūdens palagiem kuri ir
pārāk biezi un neattapīgi
lai tiktu mērīti
ar zinātniskiem instrumentiem
gaiss
kas ir tik auksts ka putni kas ielido tajā
nokrīt zemē miruši
un uzreiz uz vietas vaļi sasalst kvadrātos
satiekot nekustīgo jūru
jūdzēm un jūdzēm baltuma tā ka skatīšanās uz to
vienlaikus arī nav skatīšanās uz to
ragana jautāja kā dievs var būt
vide veidota no ledus
un velns
sacīja nē dievs nav ledus
viņš ir zemledus
bet tev ir jābūt ļoti ļoti ļoti karstam
lai izdedzinātu sev ceļu pie viņa

viena lieta par kuru ragana velnam neko nejautāja
bija sliktums lai gan viņa
zināja ka lielākā daļa ļaužu
sacītu ka velns bija pilns
ar sliktumu vai pat varbūt sliktums
bija tas kas viņu definēja
bet šajā dzīves mirklī raganai bija apnicis viss tas
labums tāpat kā sliktums
faktiski viņai bija slikta dūša no tiem
viņai sāpēja mugura no visas tās kolekcionēšanas
līdzīgi kā rozā šķebīgais šķidrums saitēs starp viņas skriemeļiem
ragana gribēja kaut kāda veida varu
lai gan viņa zināja ka tā iegrūdīs viņu nepatikšanās
ragana gribēja lai viņai ļauj darīt viņas darbu netraucējot
viņa gribēja iemest slotu
kamīnā un nopirkt
lidmašīnu kas paceltos virs skārda bundžas
sudraba debesīm augstāk un augstāk
30 tūkstošu pēdu augstumā un paceļoties tik augstu ka
neviens nevar saķert tevi aiz potītēm
neviens nevar tevi aizsegt vai nobildēt
nolikt tevi uz muguras izvilkt kaut ko
mākoņa zilais tukšums aukstas planētas putnu kāši
viņa vienmēr bija skatījusies augšup tā kā
viņa jau ilgi bija trenējusies
stāvot uz dzegām izstiepjot kaklu un
iztēlojoties telpu ārpus zemes
pastaigu gaisā kas izskatās kā nākotne
jo tā ir

velns sacīja ka viņš tiekot apsūdzēts slepkavībā
lai kur viņš ietu lai gan
viņš nekad nebija nevienu nogalinājis
ne jau tāpēc ka viņš būtu tikumīgs bet citu iemeslu dēļ
tādu kas saistīti ar galveno dzīvības avotu un piekļuvi
gadalaiku enerģijai
viņš runāja par to kā viņš nav vīrietis un nedzers
pienu ja tas viņam nepieder un
ka
pat ja kāds būs kopā ar viņu 1000
gadus tas nenozīmēs ka viņš ir to dabūjis
nebija jau arī ko dabūt vai dabūšana
nedarbojās tādējādi
velns sacīja ka viņš tic personīgas dabas
upurim kas neietver došanos
pie altāra un kam nebija obligāti jāizriet
no cēloņa lai gan viņam sirdī bija jūtīga vieta pret
mocekļiem
viņš drīzāk gribēja pateikt ka ikvienam ir jāizdara
izvēle vai tu esi gatavs iznīcināt sevi
brīvības vārdā pat ja tā izrādīsies tiešām
briesmīga un varbūt daudz sliktāka par
nebrīvi
lai arī tā iekļaus sevī dažus īstu šausmu piemērus
kā piemēram plaušas pilnas ar purva rāvu
mazmazītiņas gaismas strēlītes iespīdēšanu
caur uz mūžiem aizvērtiem slēģiem
un plašu izvēli dažnedažādu klusumu
kuri neviens nav novēroti
velns vienmēr skatījās uz raganu ar
līdzjūtības izteiksmi kas bija tā
pati izteiksme kas bija viņas sejā
kad viņa lūkojās uz viņu
bet kad viņš runāja par brīvību viņš
izskatījās sāpīgi kluss kā tāds
cilvēks kurš nemet ēnu un ragana
prātoja vai tas ir tādēļ ka
tāpat izskatījās viņas seja

kad ragana atvadījās no velna
viņi nekļuva atklāti emocionāli
bet viņi turējās viens pie otra
ilgu laiku līdz tur bija elpas plūsma
turp un atpakaļ turp un atpakaļ
tā bija pilnībā līdzvērtīga
tā plūda caur viņu mutēm
tas ir briesmīgi kā mēs nekad
nevaram paturēt
neko ko patiesībā vēlamies
tas ir tas ko ragana domāja bet tik un tā viņa
paņēma šķipsniņu savu matu un apsēja to
ap velna locītavu un velns pateica kaut
ko viņai pie auss bet tie nebija vārdi
tāpēc es nevaru tos pierakstīt bet tie izskatījās kā
ķermenis kas peld virs zāles
jūras mēnesim plūdmaiņās
glāstot stiebrus
un
uz priekšu un atpakaļ
un ar katru mēnesgaismas grūdienu
arvien vairāk zilu ziedu izspurdz
no augsnes un paver savas zvaniņu mutes
un ķermenis slīd pār tām
tik spožā gaismā
ka pie tās ir iespējams
lasīt

 

No angļu valodas atdzejojusi Inga Gaile