— Prieks tevi satikt un citi meli

 

***

aiz garlaicības es turētu arī savu roku
tas ir noslēpums
nozīmēt 
senleja kā baiss melns tukšums
kā elpa mugurā
nekas tāds nenotika
atceros tikai bailes
bet neko konkrētu
pats notikums pagaisis

 

Drīkst, es Jūs vairs nelasīšu?

es ienīdu garo gadu
veselu dienu avansā
kā pretīgu pumpu
uz augošas sejas
es jūs ļoti lūdzu būt bulvārī
bet

 

***

rinda ir garāka par manu pacietību
mīņājos no vienas kājas uz otru
un tomēr turpinu gaidīt
jo ar enerģiju ko uzņemšu no ēdiena
pietiks gandrīz visai dienai
mazs naida dzinējs ko darbina tvaiks
lūdzu esi mājās
gribu ielauzt tavas durvis

 

Izpētes brauciens

salijis zaļums objektīvā
starp spalvu mākoņiem saules halo
nianses zudušas miesiskā izsalkumā
saņēmu tavu roku un gūlāmies uz jakas
kāpēc mēs te atnācām?
sākumā no kakla tev nocēlu fotoaparātu

 

Savvaļa

jutu ko līdzīgu pasaku varonim
kuram vajadzēja iet neatskatoties
devos dziļāk miglas izkaltā pļavā
kas saaugusi ar tumsu
un pameža muļķīgo kāri biedēt
aiz muguras sāka dzist cilvēku ikdienas trokšņi
dabas saaugušais plānojums
savās plaukstās turēja objektus
aklus punktus uz kuriem doties
kartei nav ziemeļu bultiņas un mēroga
bet varbūt tieši tas šobrīd ir nepieciešams

 

***

neviens jau nezina kur jāiet
bet tas nekas
dzīve ir zupā iemērkta karote
cukuram kūstot rodas karamele
no karamelēm gatavo konfektes
tieši tāpat ir ar visu citu
jo labākās sēņu vietas
cilvēki tāpat neatklās

 

***

ejot gar ceriņu selekcionāra
Viktora māju nodomāju
gan jau tas ir ļoti svarīgs darbs
s e l e k c i o n ē t
pēc viņa nāves sāku iet pa citu ceļu
jo viss ir tik sen

 

***

katrā ziņā
runājot par pagātni
ir zināmi ierobežojumi
atkāpjoties aizvien tālāk no šodienas gaismas
radioaktīvais izotops pietuvojas nullei
un precizitāte kļūst aptuveni
spekulatīvi minējumi
kas priecē daļu fantastiskās
un reliģiskās literatūras cienītājus

 

***

Sergejam un Vikai

lūk pielikumā divi glīti cilvēki
it kā pielikumā būtu domāts slikti
nedaudz citrona spilgta gaisma
viss sagriezts uz max
strādājot ar gandrīz aizmirstu tehnoloģiju
tā varot būt
es pārbaudīju
cilvēki iemācās smaidīt tieši bildēs
rokās turot kritušu lapu putniņus

 

***

ja gribi nocelt cepuri
brūkošajai vakareiropai
jāj labāk atpakaļ uz trīsdesmitajiem
kad tu tumsā ej cauri parkam
savā pirmizrādes uzvalkā
vai tu arī domā
kur vajadzības gadījumā
varētu iekārtoties naktsguļai?

 

***

In Memoriam Anna Balandina

divas stundas tukšā autobusā uz mājām
transporta trokšņa ieskauts varēšu
beidzot paraudāt
mēģinot piespiest valodu
padoties klusumam
it kā atkārtojot tavu vārdu
viss varētu kaut kā brīnumaini atrisināties