Konferences organizatoru izplatīts publicitātes foto. Attēls no RMM arhīva.

raksti

— Pieci Regīnas Ezeras meistardarbi

Zanda Gūtmane

01/12/2021

Literatūras pētniece Zanda Gūtmane izvēlējusies piecus ievērojamus Ezeras darbus, kurus iesaka izlasīt ikvienam “Punctum” lasītājam.

3. un 4. decembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku piedāvās vērienīgu virtuālo konferenci Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra. Konferencē gaidāmi ārvalstu viesu priekšlasījumi, paneļdiskusijas ar ievērojamu rakstnieku un teātra mākslinieku piedalīšanos, kā arī vietējo un kaimiņvalstu zinātnieku uzstāšanās ar referātiem. Dalībnieku vidū būs arī literatūrzinātniece Zanda Gūtmane ar referātu Prom no melnbaltās patiesības un varoņiem uz pjedestāla: pseidoādas noplēšana romā nā Varmācība. Pētniece izvēlējusies piecus ievērojamus Ezeras darbus, kurus iesaka izlasīt ikvienam Punctum lasītājam.

 

Romāns Zemdegas (1977) ir pirmais Regīnas Ezeras meistardarbs, kurš savieno laikmetīgo un pārlaicīgo, ikdienišķi prozaisko un šekspīriski vērienīgo. Zemdegas atklāj gan Latvijas mazpilsētu dzīves ainas 20. gs. 70. gados, pārtopot daudz plašākā vispārinājumā, gan arī piedāvā latviešu literatūrā līdz tam neizvērstas refleksijas par rakstniecību.

Fantasmagoriskais ievads, kas nav nedz Dantes Elle, nedz Šķīstītava, bet pārlaicīgs, dīvains mirušu garu dārzs, piesaka rakstnieces un kādas mazpilsētas – Mūrgales – iedzīvotāju satikšanos. Apjomīgā romāna pamatdaļa veltīta šo ļaužu dzīvju stāstiem, katrā no tiem ieslēpjot dziļu smeldzi par nesaskaņu starp cerēto un iegūto, vēlmi ko mainīt savā dzīvē un nespēju to izdarīt. Nepiepildītības sajūta kā zemdegu gruzdēšana caurvij piecus reālpsiholoģiskos vēstījumus par Mūrgales iedzīvotājiem. To smeldzīgo intonāciju pārtrauc sestais vēstījums, kas piedāvā rakstnieces ironisku skici pašai par sevi un savu ceļu rakstniecībā. Pamatteksta ticamību liek apšaubīt romāna ievads un nobeigums, kas sajauc vietām realitāti un izdomu, un izceļ literatūras fiktīvo iedabu. 

Šo romānu šobrīd der izlasīt atkārtoti pirms Dailes teātra izrādes Zemdegas noskatīšanās (režisors Dmitrijs Petrenko, dramaturģe Justīne Kļava).

 

Pati ar savu vēju: romāni Varmācība (1982) un Nodevība (1984) – autores iecerētās, bet nepabeigtās tetraloģijas pirmie darbi, kuros Regīna Ezera savu rakstnieces paštēlu padarījusi par galveno varoni un romāna materiāla iepazīšanu un tapšanu – par sižeta virzītāju. Romānā Varmācība rakstniece stāsta par to, kā viņa izzina notikumus savu varoņu dzīvēs un atklāj rūpīgi glabātus noslēpumus. Šis stāstījums liek pārdomāt, cik dziļi iespējams ielūkoties kāda cita cilvēka dzīvē un vai ir iespējams saprast to, ko esam ieraudzījuši. Vai varam rast atbildes uz jautājumiem, kurus piedāvā šāds vērojums? Līdzās tiem romāna tematika izvirza arī globālas eksistenciālas pārdomas: kā dzīvot pēc smaga zaudējuma, kā mīlestībā var rasties varmācība, kā attiekties pret vardarbību, ja to izdarījis tavs bērns, kā iezīmēt robežas starp mīlestību un līdzdalību pazudināšanā? 

Otrs iecerētās tetraloģijas romāns – Nodevība – ir rakstīts vēstuļu formā. Tas vēl lielākā mērā nekā Varmācība ir romāns par romāna tapšanu, par balansa meklējumiem starp radošu pašizpausmi un cilvēciskiem pienākumiem.

 

Romāns Aka (1972) – pārlasāms vēlreiz kaut vai tāpēc, lai salīdzinātu Ezeras lakoniskos, bet ietilpīgos dialogus un aktieru izteiktās frāzes izcilajā latviešu spēlfilmā Ezera sonāte (režisors Gunārs Cilinskis), mēģinot notvert līdzīgo un atšķirīgo grāmatas teksta un filmas intonācijās, un ieraudzītu šī īsā, bet psiholoģiski piesātinātā romāna pašvērtību. “Kāpēc mēs visi esam nelaimīgi?” – Ezeras varones Lauras jautājums iezīmē latviešu literatūrā tik bieži risināto konfliktu starp prātu un jūtām, pienākumu un ilgām, vēlmi mainīt savu dzīvi un nespēju to izdarīt. Precīzais laiktelpas veidojums, varoņu pasaules izjūtas un izjūtas psiholoģiski niansēts raksturojums, siltais lirisms varoņu attiecību konturējumā padara romānu par vienu no latviešu literatūras pērlēm.

 

Zooloģiskās noveles

Latviešu literatūras pazinējiem ir labi zināma Regīnas Ezeras doma, ka “cilvēkam vajag suni”. Rakstnieces daiļradē šī nav metafora, bet gan dziļa pārliecība, kas īstenota arī viņas pašas dzīvē. Klejojumi lauku dzīves klusumā, dabas un dzīvnieku pasaules noslēpumi, kas atklājas tikai uzmanīgam vērotājam, suņa uzticamā klātbūtne bijusi daudzu Ezeras darbu ierosmes avots un radīšanas fons. Stāsti par cilvēku un dzīvnieku attieksmēm, par dzīvnieku cilvēkā un cilvēku dzīvniekā iekļauti Ezeras krājumos Cilvēkam vajag suni, Slazds un Princeses fenomens. No reālpsiholoģiska novērojuma vai pašrefleksijas rakstniece nereti pārcēlusies neierobežotas fantāzijas zonās, kāda stāsta varonim ļaujot negaidīti iemantot suņa ožu un iegrimt gigantiskā smaržu kakofonijas pasaulē (Cilvēks ar suņa ožu), kāda cita varoņiem – medījumu vajājošiem savvaļas suņiem – liekot zaudēt suņu godprātību un suņu atņirgtajos purnos atklājot cilvēku viepļus (Savvaļas suņi). Šīs Ezeras veidotās metaforiskās metamorfozas var izrādīties gana pārsteidzošas mūsdienu lasītājam, kurš pirmsneatkarības laika literatūrā nav iedomājies ieraudzīt tādu literāru pašpietiekamību.

 

Pūķa ola (1995) –  vēlīnās daiļrades darbs, kas zīmīgs ar to, ka tā pamatprincips atsauc atmiņā citus Ezeras darbus, kas tapuši dažādos gados – romānu Nakts bez mēnesnīcas (1971), kurā vienas nakts laikā risināti četri monologi, un krājumu Pie klusiem ūdeņiem, kas ietver piecus monologus no dažādiem skatpunktiem par vienu un to pašu notikumu (1987). Stāstu krājumā Pūķa ola (1995) vienas mēnesnīcas apspīdētas nakts laikā vēstītāja risina sešus stāstus par mazo cilvēku zīmīgajiem likteņiem. Daudzie Viņi un Viņas, mēnessgaismas apspīdēti, no savas prozaiskās ikdienas, piezemētajām attiecībām un pasaules uztveres tiek pārcelti dīvaini noslēpumainā, fantasmagoriskā pasaulē. Visa darba kopnoskaņa un viena stāsta sižets ir Tālivalda Margēviča veidotās spēlfilmas Pūķa ola. Sātanisks stāsts (1996) pamatā. Ezeras nedaudz mistiskais stāsts filmā izvērsts sociālpsiholoģiskas drāmas apmēros, kas vēsta par postpadomju Latvijas ekonomiskajām, etniskajām un sociālajām problēmām. Filmā Rakstnieces lomā darbojas arī pati Regīna Ezera.