No kreisās: Ilze Jansone, Miks Celmiņš, Ilze Jankovska, Ilze Samīte

raksti

— Vāja cilvēka piezīmes

Ilze Jankovska

03/03/2022

Laikam jau labāk būt par 1. Labi, tad labāk būt par 1.

Bļeģ, es to nevaru. Nu kāpēc? Tas taču neko reāli nedod. Es esmu nožēlojama. Reāli stulbene. Varbūt iemest #vieglipalīdzēt un Demokrātijas fonda čatā idejas, ko mēs varētu darīt? Nē, labāk ne, tad atkal tas viss sāksies no jauna. Nu labi, iemetīšu.

Negribu meitu modināt un teikt, ka sācies karš. Nafig to vajag. Labi: “Emmāā – tu jau lasīji? Karš sācies!”

Uzlikšu karodziņu bildei, laikam ir īstais pēdējais mirklis. Miks jau sen uzlicis. Bet viņš jau vienmēr baigi ātri visu. Man tas ir par ātru. Cerēju, varbūt nesāksies. Nevajadzēs to karodziņu. Tā viss apnicis. Nenormāls nogurums. Labi, uzliku.

Bāc. Jāatceļ #vieglipalīdzēt kampaņas Palīdzi sev. Palīdzi citiem pirmais seminārs par to, kā iedrošināt atlikušos 100 000 seniorus vakcinēties. Kāds tur viegli palīdzēt, kāds tur palīdzi sev, palīdzi citiem? Grūti, ļoti grūti palīdzēt pat pašam sev. Karš sācies. Beidz bimbāt. Labi – jāuzraksta, jāpabrīdina cilvēki, ka seminārs būs citreiz.

10.00 jābūt uz piketu. Negribu piketēt, gribu vienkārši strādāt. Tāpat desmitos būs maz cilvēku. Varbūt 17.00 aiziet, tad būs vairāk. Vai varbūt neiešu, pateikšu, ka man jāstrādā. Kam tu pateiksi, muļķe? Sev?! Reāli stulbene. Labi, saņemos.

Vajag tos plakātus. Jāpiezvana Mikam. Forši, viņš jau drukā. Nevajadzēs pašai vilkties uz to drukātuvi. Kā var būt tik slinks cilvēks? Jābeidz bimbāt. Vajag kaut ko darīt. Jācer, ka paspēs laikā. Labi, braucu.

Ukrainas vēstniecībā jānoliek svecītes, tad Krievijas vēstniecība. Gribu tādu stilistiski izturētu plakātu. Ņemšu to, kas uz putukartona. Ilze, tu esi nožēlojama, ja tā domā šādā mirklī. Vajadzētu kaut ko izkliegt, bet nav iekšā. Pienāk Kalniete un saka, ka malači. Tas skan ticami. Labi, ka viņa arī ir te.

Nez, kā tur Ukrainā, kā viņiem? Ko domā tie, kas tagad Krievijas vēstniecībā? Vai viņiem viss vienalga? Vai kāds pārdzīvo, bet slēpj? Vai tagad drīkst jokot? Vai drīkst smaidīt šādos piketos? Pietiek, beidz domāt. Labi, ka atnācām, labi, ka ir cilvēki.

Bāc, jāpaspēj atbildēt Aleksandram, ka jāsataisa tas vizuālis priekš ziedojumu vākšanas ukraiņiem no Demokrātijas kvartāla, tūlīt, fiksi. Ciest nevaru visu telefonā darīt. Vajadzēja palikt mājās un strādāt. Beidz, tūlīt pat izbeidz, tu strādā, ko tu sevi moki. Labi, ka kopiena jau sariktējusi karogu kvartālam.

Kaut ko tādu vajadzētu uzrakstīt tviterī vai feisī, bet negribas, tur par daudz. Ko tas vispār dos? Neko. Lūdzu, beidz. Binārā sistēma arī sastāv tikai no 1 un 0. 1 – ir signāls, 0 – nav signāla. Laikam jau labāk būt par 1. Labi, tad labāk būt par 1.

Kā jūtas krievi? Vājprāša pārstāvēti. Bļeģ, Putin. Beidz lamāties. Labāk būtu darījusi kaut ko. Neko negribu, reāli baigais nogurums. Labi, jāuzraksta un jāsazinās ar Kuldīgas domi, Inga Bērziņa atsaucīga, un mēs – Demokrātijas kopiena – varam kaut ko palīdzēt, piemēram, bēgļiem darīt visu, lai viņi jūtas, cik labi nu tas vispār iespējams.

Bet ja nu nesanāk? Lūdzu, beidz, Ilze! Bet reāli, ko tad, ja nesanāks? Vienmēr ir 50 uz 50 – vai nu sanāk vai ne. Ja nu nesanāk ukraiņiem uzvarēt? Beidz kaut ko rēķināt! Kā vispār tu vari tā domāt, kad kaut kur cilvēki cīnās. Tu esi nožēlojama. Nē, es nekur nebraukšu, bet Emmai gan jābrauc prom. Man ir viss arsenāls, ko esmu izkopusi, lai paliktu šeit. Emmai vēl nav. Labi, tagad gan beidz domāt, kas nesanāks, bet dari.

Kas vēl? Noziedot – noziedoju, uzrakstīt draugiem Ukrainā – uzrakstīju, parunāt ar meitu – neparunāju, atnācu mājās par vēlu, jo pēc piketa sadzēros vīnu. Nepārmetīšu sev, bet parunāšu ar meitu rīt.

Tāds nogurums pamosties, tādas bailes vērt vaļā ziņas. Saņemies! Šodien atbalsta koncerts, jāiet un jābūt tur. Negribu. Reāli negribu. Labi, aiziešu, bet tikai īsu mirkli, tad mājās.

Kāpēc man nav dots dziedāt? Pārāk daudz cilvēku. Tas taču ļoti labi. Labi, ka ir tas koncerts. Ej prom, tūlīt tu raudāsi. Ko, diez, Krievijas vēstniecībā cilvēki domā? Kā ir viņiem? Kāpēc tevi tas interesē? Laikam jau taisnība klases audzinātājas teiktajam vidusskolas izlaidumā, ka Ilzi satrauc pat tas, ka pingvīniem Antarktīdā auksts. Nē, laikam šoreiz tas nav tas pats. Varbūt ir? Labi – jāiet prom.

Sāk dziedāt: “Daugav’s abas malas, mūžam nesadalās. Ir Kurzeme, ir Vidzeme, ir Latgale mūsu.” Beidz bimbāt, Ilze, beidz sevi mocīt, visiem tāpat vienalga. Izsauc taksi. Kāpēc tu drebi un svīsti? Ar mani tas parasti nenotiek. Saņemies! Kāpēc tas debilais Bolts nestrādā. Re, kur Latvijas Balzams, re, kur boržomi. Lūdzu. Paldies. Re, kur soliņš. Slapjš, tas nekas. Kāda šeit ir adrese? Mīļā, izsauksi man taksi, es nevaru, ar mani kaut kas notiek. Es esmu visa nosvīdusi, un man dreb rokas. Paldies. Vai var nelikt masku, man grūti elpot? Vai jūs no koncerta? Jā – es saku. Labi, ka biju kaut uz mirkli.

Kā bļeģ ir ukrainiski? Paprasīšu Leonīdam. Leonīds atbildēja, ka блядь abās valodās rakstāms un lietojams vienādi. Labi, lai tā arī būtu.