— Vai mušām ir sejas?

Elvīra Bloma —
Ja es paregulēju savu skatienu, siena attālinās vai pietuvinās, tad tā sāk grimt, tik mierinoši tukša, tik paredzama, taisnstūraina.

— plēsuma vieta attēlā

Jānis Vādons —
tumsa metas sārta, un mēle neklausa, kad grasos mierināt: tas nav pa īstam.

— Pirmstraumatiskā stresa sindroms

Andris Kuprišs —
Igors taisījās atgriezties pilsētā, teica – žēl, ka nevar palikt ar mums ilgāk. Tobrīd vēl nezināju, ka tu biji viņā iemīlējusies.

— Kam vajadzīgs valodisks apskāviens?

Sofija Anna Kozlova —
Viņš droši vien nav ģēnijs, bet ne jau ģēnijs mums ir vajadzīgs. Ir vajadzīgs skolotājs, kas mācītu sarunāties maigi. Un Finns Skorderuds ir tieši šāds skolotājs.

— Saruna ar Džesiju Bolu


https://www.youtube.com/watch?v=3XeRs2KhTG8

— Māksla ir vizuāla filozofija

Joana Varša —
Planetārais patriotisms ir vienīgā mūsdienās jēdzīgā patriotisma forma. Mums jāsaprot sava piederība un atbildība visplašākajā mērogā.

— Atkārtošanās istaba

Džesijs Bols —
Telpa bija pagalam zema un nesaudzīga, pagalam bezgalīga, vienveidīga, fluorescējoša. Tur nebija nekā seksuāla.

— Gramatika

Inese Zandere —
Bet tā tas ir, lai ko es stāstītu, tagad tā esmu es. Tā, kura gulēja gultā un vakariņās gaidīja vilku vakariņās, bet atnāca maza, ļauna meitenīte.

— Nepārprast un nejaukt kategorijas

Raimonds Ķirķis —
Kad visapkārt kūsā jaunā sirsnība, vienkāršība un grēksūdze, Kuks izvēlas nevis izlietot valodu kā līdzekli, bet gan apgūt kā mērķi.

— Rozas Liksomas runa Zviedrijas akadēmijas Ziemeļvalstu balvas pasniegšanā

Roza Liksoma —
Mums vienkārši ir jāizmācās ārā no sava egocentrisma un alkatības un jāmeklē jauns līdzsvars ar mūsu ekoloģisko dzīves vidi.