Guntis Berelis — visi autora ieraksti

— “Nezinu, vai vispār ir brīdis, kad nerakstu.” Par Paulu Bankovski

Guntis Berelis —
Man nenāk prātā neviens cits autors, kurš tik ļoti būtu dzīvojis ar un caur saviem tekstiem.

— Latviešu literatūra Essem durvis vaļā never

Guntis Berelis —
Citiem vārdiem, „Esses un…” poētika – tā ir spēle ar valodu, nekad nenolaižoties līdz garlaicīgai bezjēdzībai, tomēr izejot ārpus ikdienišķās pieredzes noteiktajām vārdu un to nozīmju robežām.

— Mēs uzvarēsim!

Guntis Berelis —
Un tagad, nebaidos to teikt, es runāšu visu zombiju vārdā. Mums pietiek.

— Viņš, viņa un viņa. Jautājumi bez atbildēm

Guntis Berelis —
Attiecībā pret Leona Brieža poētisko prozu jebkāda veida formalizācija un definīcijas ir literatūras nāve bez cerībām uz atdzimšanu.

— Par pakārto Ļeņinu, veco žīdu viedumu un citām sakarīgām hohmām

Guntis Berelis —
Kurš skatpunkts tuvāks Kuzminam – tas, domājams, skaidrs. Tas pats, kurš vecajiem, viedajiem žīdiem.

— „Tas ir kaut kas līdzīgs trillerim…”

Guntis Berelis —
Acīmredzami, ka „Camera Obscura” sižeta pamatā ir krietni pastulba melodrāma, kādas Nabokovs savulaik droši vien noskatījās atliku likām.

— Autors spēlē paslēpes

Guntis Berelis —
Ruskovs raksta par katram bulgāram teju svētākajām lietām – nacionālo atmodu, cīņu pret turku apspiedējiem, sapņiem par neatkarīgu valsti un tamlīdzīgi.

— Viņpus dzīvības un nāves

Guntis Berelis —
Vodolazkins izvēlējies pieskaņoties krievu literatūras „maģistrālajam sižetam”.

— Romāns ar cilpu kaklā

Guntis Berelis —
Viņš romānus nav rakstījis un droši vien arī nerakstīs. Rokpelnis raksta rokpeļņus līdzīgi kā Einfelds raksta einfeldus. Nu, un kas par to?

— Alesandro Bariko stāsts par stāstu stāstītāju

Guntis Berelis —
Cits autors smagi norautos pa galvu par tik nevērīgu attieksmi pret savu tekstu, turpretī Bariko aizrautīgi tiek publicēts, tulkots, aplaimots ar literārajām godalgām, pēc viņa darbiem uzņem filmas, tos iestudē teātri.

— Svena Kuzmina prozas recepte

Guntis Berelis —
Stāstītāja elegance spēj atdzīvināt visprastāko pastāstiņu, savukārt tās trūkums cēlākās un gaišākās ieceres savāra pelēkā biezputrā. Svena Kuzmina stāstiem šāda stāstītāja elegance piemīt.

— Mazā Šveices apokalipse

Guntis Berelis —
Viena lieta, ja pagalam bērnība, sairst ģimene, bankrotē bizness un vēl piedevām nosprāgst zirgs – tās ir traģikomiskas esamības detaļas; pavisam kas cits – ja iet bojā vesela pasaule.

— Bailes no teksta. Hemingveja likums

Guntis Berelis —
Arī pieredzējuši un padzīvojuši autori, sākot jaunu darbu vai pat tikai jaunu romāna nodaļu, faktiski sāk no nullpunkta. Viņš atgriežas iesācēja ādā, viņā atdzīvojas visi iesācēja kompleksi, viņš atkal ir jaunais autors, kas grib rakstīt, bet baidās, jo nezina, kas beigu galā sanāks – meistardarbs, viduvējs štruntuks vai miskastes kandidāts.

— Stāstu jūra no Azerbaidžānas

Guntis Berelis —
Arī armēnis ir cilvēks un pelnījis cilvēcisku attieksmi – apmēram šādi varētu formulēt domu, kuras dēļ Eilisli un viņa romāns Azerbaidžānā piedzīvo represijas. Pieļauju, mūsu ausīm šī frāze skan aizdomīgi absurdi. Kāpēc gan lai apšaubītu kādas nācijas piederību cilvēku dzimumam?

— Valoda kā robeža

Guntis Berelis —
Laiki, kad rakstnieki varai bija nepieciešami un tāpēc par lētu naudu tika iegādāti vairumā un mazumā, pačibējuši uz neatgriešanos – nu pietiek ar žurnālistiem un PR speciālistiem, no kuriem negaidītus apgriezienus par 180 grādiem mazāk iespēju sagaidīt.