Literatūra un kultūra
— Mīlas lirika
Haralds Matulis — Mēs kopā pazīstam Jaunsudrabiņu un Remarku, kumelītes un liepziedus, bet par to mēs esam vienisprātis, par to nerunāsim.
— Vidusšķiras problēmas
Haralds Matulis — Kāda sieviete domāja, ka viņa ir mīlīga, bet nav pietiekami gudra. Lai kļūtu gudrāka, viņa nolēma lasīt Fuko. Vai gan viņa nepieļauj to pašu kļūdu, ko sievietes ar mazām krūtīm, kuras nav apmierinātas ar savām krūtīm un nolemj doties uz plastisko operāciju?
— Zēns, kurš ātri skrēja
Haralds Matulis — Viņi sēž zem liepas koka, ēd kotletes no Zigvarda bērēm, kotlešu gaļai ir pilnīga, piepildīta garša, it kā Zigvards būtu upurjērs, lai mazais zēns iepazītu nāvi.
— Nozagtie apskāvieni
Haralds Matulis — Šeit ir paradīze. Bet problēma ir tajā, ka tu nevari tikt ārā.
— Domāt par Rudzīti
Haralds Matulis — Viņa klātbūtnē skaidiņas nostājas ziemeļu dienvidu virzienā, pacienta dzīvē iestājas sakārtotība, skaidrība un miers.
— Spivakas recepcija Latvijā
Haralds Matulis — Spivaka saprot, ko viņa ir rakstījusi. Bet lasītāji var tikai paļauties uz viņu un citēt. Un tā šis postmodernais diskurss attīstās, kur kritiskās domāšanas un argumentācijas vietā pietiek ar mājieniem.
— Citreiz ienāk divi gejiņi
Haralds Matulis — Man pašai nepatika neviens no skolas zēniem. Man bija draudzene Pārsla, viņa bija skaista, un ar mani citi runāja tikai tāpēc, ka es biju viņas draudzene. Viņi smējās par mani, saukāja par vecmeitu.
— Par dažiem momentiem Marta Pujāta dzejā
Haralds Matulis — Ja iedomājamies, ka cilvēks ir skudra, kas rāpo pa noslēgtu loku, tad Marta Pujāta dzejā, atsedzot pretrunas valodas dzīļu struktūrā, skudra atbrīvojas no cikliskā laika un aizsoļo pa Mēbiusa lentu.
— Melni suņi ar baltiem uzpurņiem
Haralds Matulis — Mūsdienās vispār pārsteigt ar kaut ko ir grūti. Saksa gadījumā pārsteigums ir vēl grūtāks, jo visa iepriekšējā viņa daiļrade pārkāpj Latvijas tikumīgās sabiedrības normas, un skandāls ir kaut kas pašsaprotams, ko no viņa sagaida.