Inga Žolude — visi autora ieraksti

— Martas stāsts

Inga Žolude —
Tas rakstīts Tajā Swehtajā grahmatā un Tajā Jaunajā Testamentā, bet neviens to nav īsteni izlasījis, citādi visi to jau zinātu un nepārmestu ķecerību, ja kāds iedomātos to pateikt skaļi.

— Hortus

Inga Žolude —
Jau devīto dienu zirgs turpināja viņam sekot, ar katru reizi arvien tālāk un tālāk Teofāns ļāva tam nākt sevi pavadīt, līdz viņš paņēma to pie apgrauztās pavadas un ieveda pilsētā.

— Sirds domu gaita

Inga Žolude —
Pilnīgi iespējams, ka mana sirds, pirms atvērties, bija ielaidusi tajā interesi par ziediem.

— Aiz stikla sāpēm

Inga Žolude —
Vai savu izjūtu aprakstīšana, klabinot datordienasgrāmatā, kamēr noris mākslīgi izraisītā piedzemdēšana, līdz absurdam pārspīlējumam nesakāpina tēzi par rakstnieku kā vācēju, kuram ikviena informācijas driska kādreiz var noderēt?

— Grāmata ir īsa un no tām gaŗākajām

Inga Žolude —
Sjouna drosmei piemīt ekscentrisks atvēziens – autors koķetē ar žanra ideju un autorības ideju, jo „tautas pasaka” pieder tautai, bet vienlaikus tā nepieder nevienam. Vai tas nozīmē, ka tā nepieder arī Sjounam?

— Gravitācijas čuksts

Inga Žolude —
Kamēr dzejas izdevumu vāki kļuvuši par autonomu žanru un turpina sacensties dizainā, kamēr jaunie dzejnieki izgudro jaunas formas, bet dzejas grandi drastiski samazina dzejoļu skaitu, Kronbergs to visu vēro no sava balkona.

— Fragments no stāsta „Enerģija”

Inga Žolude —
Un viņa savāca savu izplūstošo būtību, mīksto, nespēcīgo ādas maisu, kas viņu vilka pie zemes, sēžu, kas bija pielipusi pie krēsla, kājas, kas jo dienu resnējušas kā koka stumbrs apgredzenodamies, samīcīja sevi atpakaļ dūrē, stingru un spēcīgu, un izgāja.

— Eksistenciālais luksuss

Inga Žolude —
Romāna smaguma centrs, kas nespēj atstāt vienaldzīgu un aizkustina līdz dvēseles dzīlēm, ir paradokss starp iekšējo, neformulēto, instinktīvo apjausmu, ka cilvēka dzīvei ir jābūt neiegrožotai savā tiecībā uz brīvību, laimi un piepildījumu, un tās pretmetu – reālo marionetību, atkarību un bezcerību.

— Spiritus mundi

Inga Žolude —
Lasot „samta sērijas” izlasē iekļautos Jeitsa dzejoļus, mani nepamet nojausma gan par Jeitsa pārdzīvojumu un atziņu īstumu, pie kurām dzejnieks nonāk 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, gan par distancētību no šiem pārdzīvojumiem 21. gs. ironijas kontekstā.

— Kāposti ar rozēm

Inga Žolude —
Balva mākslas gadījumā nebūtu jāuztver kā absolūti objektīvs novērtējums, jo laureātu izvēli neizbēgami ietekmē arī žūrijas locekļu gaume un retorika, kā arī plašāks konteksts, kurā šis darbs iekļaujas un attiecas pret citiem literāriem darbiem.

— Nesapistā dzīve

Inga Žolude —
Oksanena parāda, ko karš, vara un ideoloģija izdara ar cilvēkiem, ar konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir tikai viena vienīga dzīve dota, lai radītu ģimeni, mīlētu, piepildītu savus sapņus, taču varas pārdale pasaulē izsmeļ šo vienīgo iespēju.

— Rakstnieka pienākumu nolobīšana

Inga Žolude —
Man nekad nav patikusi ideja par rakstniekiem kā rīkiem un instrumentiem. Domāju, ka rakstnieks ir absolūti neatkarīga būtne brīdī, kad raksta. Līdz ar to rakstniekam nav pienākumu – pret savu valodu, valsti, tautu, lasītāju utt.

— Gadījums ar satiksmes negadījumu

Inga Žolude —
Kamēr tehnika ir cilvēciskās būtnes līdzeklis, tā neliek sevi manīt, tā neliek arī cilvēkam manīt viņu pašu, jo viss iet kā smērēts. Bet kas notiek līdz ar brīdi, kad mašīna ir pievīlusi cilvēku un ir noticis negadījums?

— Izdomāti koki

Inga Žolude —
Kādam šķitīs, ka "Akmens kļavas" satur detektīva elementus, kādam tā būs ģimenes sāga, kādam – neuzticama pirmās personas vēstītāja murgs. Un visas atbildes būs pareizas.