Literatūra un kultūra
— Nepareizi nolasīta zāļu recepte
Jūlija Dibovska — Ir tikai divi iespējamie veidi, kā lietot Einfelda teksta “zāles”, – vai nu viss jāizdzer uzreiz, nomirstot līdz ar tekstu, vai arī jālieto pavisam mazās devās kā inde.
— Pretī gaišajam romānam
Jūlija Dibovska — Mums visiem gribētos būt Oskaram, bet nez kāpēc neesam.
— Nav nekā smieklīga. Prozas lasījumi 2020
Jūlija Dibovska — Mājās klausāmi lasījumi konceptuāli līdzinās čūskai, kas liek neierasti sastingt un saspringti klausīties, arī atrodoties dīvāna džungļos.
— Tu esi sekss
Jūlija Dibovska — Lieki teikt, ka vienīgais stiprais tēls šajos apstākļos ir sieviete, pat ja tā ir maucīgā medmāsa vai kāda rūgtuma pilna medmāsas priekšniece.
— Visu ājumu ājums
Jūlija Dibovska — Kopumā šīs grāmatas intertekstualitāte ir tik apjomīga, ka var atklāties – nekādas pasaules vēstures nemaz nav.
— Mammas draudzenes stāsti
Jūlija Dibovska — Kādam „Dziedošās smiltis” ir mammas draudzene, citam – cilvēks, kuram beidzot var uzticēt ilgi perētos stāstus, smalki atzīmējot arī radīšanas procesu. Varbūt tas pats vien ir.
— Laipni lūgts vēriens
Jūlija Dibovska — „Skaistās” ir ambiciozs darbs ar plašu vērienu, un tāpēc tas nedaudz mulsina.
— „Labs gabals, ko pirst!”
Jūlija Dibovska — Prozas lasījumi ir nedaudz stihisks, salikts organisms, kas pats prot atmest visu lieko un kura satura procesus grūti kontrolēt pat tā rīkotājiem.
— Kombinācijas un ripiņas
Jūlija Dibovska — Vislielākā ietekme „Kas te notiek” radīšanā ir bijusi Markam Zakerbergam.
— Deviņu pacanu grāmata ar psalmiem
Jūlija Dibovska — Mīlestība Žadanam izskatās tikpat lipīga kā pretīgās mušiņas vistālākajā Kurzemes mežu nekurienē.
— Aplausi nāvei!
Jūlija Dibovska — Nāvi sapratīs vai gribēs saprast tikai mazākais liecinieku procents. Tā notiek arī Dāvida Grosmana monoizrādes romānā „Bārā ienāk zirgs”.