Literatūra un kultūra
— Kartāga tīklā jeb Stāsti par zudušu impēriju
Kārlis Vērpe — Zinot, cik daudz laika ir jāiegulda un cik finansiāli prasīga ir uzticamu stāstu sagatavošana, tas patiešām šķiet Hērakla cienīgs varoņdarbs.
— Viļa Rīdzenieka bilžu grāmata
Kārlis Vērpe — Viļa Rīdzenieka dokumentālos fotoattēlus kā mirkļa tvērumu straujā mainībā var sajust, iztiekot ar vēstures rudimentu.
— Redzēt cauri ģīmetnei cilvēku
Kārlis Vērpe — Varētu teikt, ka ģīmetnes izziņas potenciāla robežas iezīmē āriene, savukārt teksts jau spēj iepazīstināt pamatīgāk, jo ļauj sadzirdēt teicēja balsi.
— Atcerēties Ilīsas krastā
Kārlis Vērpe — Anda Lāce dažādiem paņēmieniem savā instalācijā apbur skatītāju. Distance starp pulti ar slēdzīšiem un apveidu sienu bija šķietama.
— Domāt var bez totālas kontroles
Kārlis Vērpe — Izstāde un līdztekus tai notiekošā konference patiešām atklāj pasauli, kura ne tuvu vairs nav tāda, kādu to pavisam nesen vēl biju izpratis.
— Zeme pie horizonta
Kārlis Vērpe — Provinciālisma veļi ir īsteni, jo tie vēl arvien no Rietumiem klīst uz šo pusi un mēdz iedzelt.
— Aicinājums iedziļināties: Rīgas biennālē redzētā apcere
Kārlis Vērpe — Svarīgs ir tikai tas, ko no izstādes vari paņemt sev līdzi.
— Vīru lietas – dzirdēt savu balsi
Kārlis Vērpe — Vīrieši šodien ir līdzīgā situācijā kā savulaik feministes, kuras uzsver nepieciešamību veidot tieši sieviešu perspektīvu un valodu, kurā par sevi nebūtu jādomā vien caur vīrieša skatījumu.
— Jaunā nesātība: kam noder jaunais?
Kārlis Vērpe — Kaut ko nosaukt par absolūti jaunu ir viena no izplatītākajām mūsdienu klišejām, ar kuru dienu no dienas blāķiem saskaries jau pārtikas veikala plauktos.
— Nāve kā sākums: iepazīstot Džonu Bergeru
Kārlis Vērpe — Bergers uzskatīja, ka nāve ir viens no arhetipiskiem stāsta noslēgumiem, kas savā ziņā stāstu rada vai ļauj būvēt retrospektīvi. Bez nāves nav stāsta, šajā gadījumā, Džona Bergera dzīvesstāsta.
— „Marta”, līdztiesība un vīrieši
Kārlis Vērpe — Uzmanības pievēršana vīriešu dzimumlomām ir būtisks solis paša feminisma ietvaros, jo problematizē vīrieša tēlu, kas iepriekš ir bijis diezgan monolīts vai pat demonizēts
— Neredzamais (kaujas) lauks. Vīriešu kailfoto un erotika publiskā vidē
Kārlis Vērpe — Jebkādi centieni vīrieša kailu ķermeni kā erotiski pievilcīgu nostatīt uz publiskas skatuves raisa pretreakciju, jo pavisam tieši drupina patriarhātu.
— Lauki, kas paver iespējas
Kārlis Vērpe — Klaji ironisks izstādē ir, piemēram, Mušu printeris, kur stikla bumbā iesprostotas augļu mušas ēd un ...., tā veidojot digitālu rakstu. Darbs izsmejot cilvēku iedomu, ka tehnoloģiskās attīstības atskaites punkts ir cilvēka prāts.
— Pārvarēt Bartu: piezīmes par „Camera lucida” kritiku fototeorijas kontekstā
Kārlis Vērpe — Tiek minēts, ka Barta teksta pievilcība slēpjas tā literārajā virtuozitātē. Un patiešām, fototeoriju vēsturē jūs nesastapsiet līdzvērtīgu meistardarbu, kurā būtu apvienota gan pamatīga filozofiska pozīcija, bagātīgs kultūras atsauču tīklojums un valodiska iznesība.